Izpēte seksuālās uzmākšanās tematikā

Kā nošķirt flirtu no seksuālas uzmākšanās?

Flirta un seksuālās uzmākšanās nošķiršanai un attiecību dinamikai ir veltīts atsevišķs slaids. Īsumā vēlreiz atkārtojot, galvenā atšķirība ir tajā, ka seksuāla uzmākšanās vienmēr ir nevēlama, bet tas ir subjektīvs kritērijs, jo to vai rīcība ir nevēlama, izlemj tā persona, pret kuru ir vērsta rīcība. Tāpat seksuāla uzmākšanās kā darbība ir vienpusēja, proti, tā ir vērsta no varmākas pret upuri. Savukārt flirts raksturojas ar abpusējību – tā ir abpusēju simpātiju izrādīšana, koķetēšana, kurā vienlīdzīgi un līdzvērtīgi iesaistās abas puses un abas puses tajā jūtas komfortabli.
Tomēr jāatceras, ka darbība, kas pagātnē ir bijusi pieņemama, var kļūt par nepieņemamu nākotnē. Tāpat arī flirts, kļūstot nekomfortabls, var pārkāpt personiskās robežas un pārtapt par seksuālo uzmākšanos.

Kā saprast robežas un kā nospraust robežas?

Robežas un to izpratne ir atkarīga no vides, kurā notiek seksuāla uzmākšanās.
Ja mēs runājam par situāciju starp diviem pieaugušiem cilvēkiem, tad robežas nosaka un nosprauž tas, pret kuru ir vērsta rīcība, jo šis cilvēks izlemj vai rīcība ir vēlama vai nevēlama, tādējādi nosakot robežas attiecībā pret sevi – ja rīcība ir vēlama, piemēram, flirta gadījumā, tad robežas netiek pārkāptas, bet ja tā ir nevēlama, tad robežas ir pārkāptas – bet to var pateikt tikai pats cilvēks.
Tai pašā laikā, ja mēs runājam par regulētu vidi, piemēram, studijām, darba vai dienesta attiecībām, preču vai pakalpojumu sniegšanas jomu, tad robežas var būt noteiktas arī ārējos aktos, vai pašas iestādes, augstskolas vai uzņēmuma iekšējā regulējumā. Darba likumā, Patērētāju tiesību aizsardzības likumā un Izglītības likumā ir normas, kas aizliedz atšķirīgu attieksmi šajās vidēs (nodarbinātībā, studiju vidē), kas ietver arī uzmākšanos un seksuālu uzmākšanos. No šī ārējā regulējuma izriet arī darba devēja vai izglītības iestādes pienākums nodrošināt drošu vidi nodarbinātībā un studijās, taču tas kā tas tiek panākts, ir atstāts institūcijas ziņā.
Tai pašā laikā jāpatur prātā, ka attiecībām, kuras ir abpusējas, bet veidojas regulētā vidē, var būt degradējoša ietekme uz šo vidi. Piemēram, ja studiju laikā izveidojas attiecības starp pasniedzēju un studentu, un tas kļūst zināms citiem studentiem, tad citiem var rasties šaubas par vērtēšanas objektivitāti – to var novērst, piemēram, nomainot mācību grupu un kursa pasniedzēju.

Kā rīkoties gadījumos, ja seksuāli aizskarošu uzvedību īsteno klients pret darbinieku, piemēram, sociālās aprūpes institūcijās?

Šī situācija ne ar ko neatšķiras no citiem seksuālās uzmākšanās gadījumiem darba vidē un tieši tāpat kā citos gadījums, sociālās aprūpes institūcijas vadībai kā darba devējam ir pienākums attiecībā pret darbinieku garantēt drošu darba vidi, un iestādei ir rīcības brīvība izvēlēties situācijai atbilstošākos līdzekļus. Šeit nevar ieteikt konkrētu rīcības modeli, jo rīcība būs atkarīgs no pašas situācijas un pārkāpuma smaguma. To var risināt ar pārrunām ar problemātisko klientu, informējot par iespēju iesaistīt policiju, varbūt ir jāapsver pakalpojuma sniegšanas atteikums, bet nopietnākos gadījumos var iesaistīt policiju, kas uzsāks administratīvā pārkāpuma procesu, savukārt iestāde varētu sniegt atbalstu ar pierādījumu iesniegšanu.

Kādas rakstura iezīmes piemīt cilvēkam, kurš veic seksuālo uzmākšanos?

Pētījumi nav atraduši specifiskas pazīmes, kas cilvēkam piemīt jau bērnībā un kas vēlāk varētu norādīt, ka cilvēks nākotnē varētu kļūt par varmāku. Tai pašā laikā ir vairāki vides faktori, kas var novest pie šāda rezultāta – ģimenes faktori var veicināt cilvēkā pārlieku neveselīga egoisma un narcisma izveidi un samazinātu iejūtības, empātijas un citu cilvēku personības cieņas izveidi. Jāpiemin arī sociālā vide, piemēram, vienaudžu ietekme, valstī esošās sociālās normas un likumdošana, interneta materiāli, kas izplata dažādus ar seksuālo uzvedību saistītus mītus un nepatiesus secinājumus. Šajos gadījumos potenciālais varmāka varētu attīstīt normālu emocionalitāti, empātiju un iejūtību, bet pareiza piemēra iztrūkuma dēļ šīs īpašības paliek neattīstītā stāvoklī.

Kāpēc persona, kas veic seksuālo uzmākšanos ir pieņēmis, ka viņam nav jāseko sabiedrības sociālajām normām un viņš nerespektē otra cilvēka privāto telpu un tiesības atrasties publiskā telpā bez aizskarošiem komentāriem?

Kā atzīst psihiatri, viens no galvenajiem faktoriem ir t.s. nenotveramības apziņa. Proti, varmāka parasti nedomā un neparedz, ka viņš tiks saukts pie atbildības, ka upuris uzdrošināsies nākt atklātībā par notikušo, ka viņš saskarsies ar kādām nopietnām nepatikšanām. Šī uztveres stereotipa laušana ir svarīga nepieņemamās uzvedības apturēšanā, jo ja visi upuri klusēs, tas uzturēs un nostiprinās varmākas nenotveramības apziņu un veicinās nesodāmību.

Vai Latvijas pētniekiem šajā tēmā ir sadarbība ar Malmes universitāti?

Starptautiskā sadarbība pētījuma tvērumā tika īstenota ar Equinet (Eiropas vienlīdzības iestāžu tīkls) un ENNHRI (Eiropas nacionālo cilvēktiesību institūciju tīklu) palīdzību, kuras ietvaros tika apzināts citās valstīs piemērotais normatīvais regulējums, prakse un pieredze. Attiecīgi atbildes tika saņemtas no 17 valstīm – Albānijas, Apvienotās Karalistes, Beļģijas (gan federālā, gan Flandrijas provinces līmenī), Čehijas, Dānijas, Grieķijas, Gruzijas, Horvātijas, Igaunijas, Īrijas, Kipras, Kosovas, Maltas, Nīderlandes, Slovākijas, Spānijas un Zviedrijas. Papildus saņēmām ieteikumu intervijām ar Bratislavas Komenska universitāti (Slovākija) un Prāgas Skatuves mākslas akadēmijas Teātra fakultāte (Čehija). Abās minētajās valstīs pēc seksuālās uzmākšanās skandāliem augstskolās tika izveidoti papildus mehānismi, lai ierobežotu seksuālo uzmākšanos. Attiecīgi šo augstskolu pieredze un jaunu mehānismu izveide tika iekļauta pētījumā.

Kā izvairīties no situācijas, lai students, kas atnācis uz individuālu klātienes konsultāciju vai eksāmenu pārkārtošanu, neapsūdz par seksuālo uzmākšanos bez pamatojuma? Vai līdzīgi, klients, kas atnācis uz individuālu sesiju? Kādas ir tendences Eiropā un Latvijā ar nepatiesu speciālistu apsūdzēšanu?

Tiesībsargs pētījumā “Seksuālā uzmākšanās augstākās izglītības jomā” norāda, ka seksuālās uzmākšanās upuris var būt ikviens. Tādejādi augstskolu vidē seksuālās uzmākšanās upuri var būt gan pasniedzēji, gan studenti, gan administratīvie darbinieki. Attiecīgi minētajā pētījumā viena no tiesībsarga rekomendācijām augstskolām ir arī izveidot nosacījumus, kas nodrošinātu drošu vidi arī konsultāciju laikā. Kā viens no piemēriem, augstskola noteic, ka konsultāciju telpā, kas parasti ir vairāku pasniedzēju kabinets, konsultāciju laikā atrodas vismaz divi pasniedzēji. Līdz ar to šāda sistēma pasargā abas puses.
Tiesību izmantošana pretēji labai ticībai var notikt jebkurā situācijā, ne tikai seksuālās uzmākšanās jomā. Līdz ar to nozīmīgākais aspekts ir spēja gadījumu pierādīt.

Nav jautājums, bet komentārs. Ceru uzzināt no lekcijas informāciju, kas ļautu izprast definīcijas, izpausmes, robežas un kritērijus šajā tēmā.

Seksuālās uzmākšanās definīcija ir nevēlama, verbāla, neverbāla vai fiziska seksuāla uzvedība, kuras mērķis vai sekas ir cilvēka cieņas aizskaršana un kura veido iebiedējošu, naidīgu, pazemojošu, apkaunojošu vai uzbrūkošu vidi.
Seksuālā uzmākšanās ietver trīs veidus – fizisko, verbālo, neverbālo. Tiem visiem nav jāizpildās vienlaikus vai secīgi, lai varētu runāt par seksuālās uzmākšanās gadījumu.
Robežas – tika izskaidrotas jau iepriekš, bet vēlreiz nostiprinot zināšanas ir nepieciešams uzsvērt, ka robežas un to izpratne ir atkarīga no vides, kurā notiek seksuāla uzmākšanās.
Ja mēs runājam par situāciju starp diviem pieaugušiem cilvēkiem, tad robežas nosaka un nosprauž tas, pret kuru ir vērsta rīcība, jo šis cilvēks izlemj vai rīcība ir vēlama vai nevēlama, tādējādi nosakot robežas attiecībā pret sevi – ja rīcība ir vēlama, piemēram, flirta gadījumā, tad robežas netiek pārkāptas, bet ja tā ir nevēlama, tad robežas ir pārkāptas – bet to var pateikt tikai pats cilvēks.
Tai pašā laikā, ja mēs runājam par regulētu vidi, piemēram, studijām, darba vai dienesta attiecībām, preču vai pakalpojumu sniegšanas jomu, tad robežas var būt noteiktas arī ārējos aktos, vai pašas iestādes, augstskolas vai uzņēmuma iekšējā regulējumā. Darba likumā, Patērētāju tiesību aizsardzības likumā un Izglītības likumā ir normas, kas aizliedz atšķirīgu attieksmi šajās vidēs (nodarbinātībā, studiju vidē), kas ietver arī uzmākšanos un seksuālu uzmākšanos. No šī ārējā regulējuma izriet arī darba devēja vai izglītības iestādes pienākums nodrošināt drošu vidi nodarbinātībā un studijās, taču tas kā tas tiek panākts, ir atstāts institūcijas ziņā.
Tai pašā laikā jāpatur prātā, ka attiecībām, kuras ir abpusējas, bet veidojas regulētā vidē, var būt degradējoša ietekme uz šo vidi. Piemēram, ja studiju laikā izveidojas attiecības starp pasniedzēju un studentu, un tas kļūst zināms citiem studentiem, tad citiem var rasties šaubas par vērtēšanas objektivitāti – to var novērst, piemēram, nomainot mācību grupu un kursa pasniedzēju.

Kādus ziņošanas mehānismus iesakāt izveidot? Kur un kā tie ir jāizvieto? Kam ir jāizskata sūdzības? Vai cilvēkam, kurš ir cietis no vardarbības, ir tiesības zināt, kurš izskata sūdzību? Kāds atbalsts ir jāsniedz? Kādi ir vēlamie monitoringa mehānismi ikdienā?

Tiesībsargs pētījumā “Seksuālā uzmākšanās augstākās izglītības jomā” ir apkopoti dažādu valstu mehānismi, vienlaikus norādot gan uz to pozitīvajiem, gan negatīvajiem aspektiem. Līdz ar to pašlaik nav konstatēts viens ideālais ziņošanas mehānisms, jo katra mehānisma efektivitāti veido cilvēki, kas to īsteno.
Pašlaik Latvijas augstskolās ir ētikas komisijas, kas augstskolu ieskatā var izskatīt seksuālās uzmākšanās gadījumus.
Tiesībsargs uzsver, lai arī kāds mehānisms tiktu izveidots, ir svarīgi, ka informācija par to būtu viegli pieejama, saprotama un skaidra jebkuram institūcijas dalībniekam. Attiecīgi būtu jānorāda, kas izskatītu lietas, cik ātri, kādas ir potenciālās sekas, kā arī vai/kādi atbalsta mehānismi ir pieejami.
Tiesībsargs ir izveidojis trīs materiālus, ko var uzskatīt par atbalsta materiāliem. Ikviens tos var izmantot bez maksas, un tie ir izveidoti piekļūstamā formātā. Tie ir pieejami tiesībsarga tīmekļvietnē.
Monitoringa mehānismi ikdienā – izglītošana par seksuālo uzmākšanos. Skaidra un nepārprotama iestādes vadības nulles tolerances politika ne tikai vārdos, bet arī darbos.

Kam ziņot un prasīt palīdzību pēc gadījuma?

Šādus gadījumus nepieciešams piefiksēt. Piemēram, kas, kur, kad notika? Kas bija pāridarītājs? Vai bija aculiecinieki? Vai tuvumā bija kameras, kas varēja to fiksēt? Ja uzmākšanās notikusi rakstiski, tad svarīgi to saglabāt.
Tālāk ar šo informāciju var vērsties dažādās iestādēs savu tiesību aizsardzībai. Ja uzmākšanās notikusi darba vidē, tad jāvēršas pie Personāldaļas vai tiešā vadītāja. Darba devēja rīcībā ir mehānismi, lai disciplināri sodītu darbinieku. Atgādinām, ka darba devēja pienākums ir nodrošināt drošu darba vidi. Ja seksuālās uzmākšanās gadījums darba devēja ieskatā ir smags, tad attiecīgi var tikt iesaistīta Valsts policija.
Tāpat iespējams vērsties pie preču un pakalpojumu sniedzēja, piemēram, ja pārkāpums noticis klubā. Var vērsties pie tiesībsarga, taču jāņem vērā, ka tas nav sodošā institūcija, un tas nevarēs piemērot sodus, kas noteikti Administratīvajā sodu likumā. Šos sodus uzliek Valsts policija, un praksē ir zināmi vairāki gadījumi, kad tas jau noticis.
Ļoti svarīgi apsvērt domu par šīs nevēlamās pieredzes izrunāšanu ar profesionāli, piemēram, ārstu – psihoterapeitu, jo seksuālā uzmākšanās var atstāt paliekošas sekas.

Kā rīkoties, saņemot sūdzību par iespējamu seksuālās uzmākšanās gadījumu izglītības iestādē?

Tiesībsarga izpēte liecina, ka lielākoties Latvijas augstskolās nav pieredzes seksuālās uzmākšanās gadījumu izskatīšanā, tomēr pašas augstskolas uzskata, ka to ētikas komisijas varētu būt atbildīgas par šādu gadījumu vērtēšanu. Ētikas komisijas savā procesā var piesaistīt juristus un citus speciālistus, kas nodrošina juridisko atbilstību un kompetenci.
Tiesībsarga izpēte iezīmē, ka seksuālās uzmākšanās izskatīšanas procesā mācību iestādē sūdzības būtu jāizskata personālam, kas ir apmācīts par seksuālās uzmākšanās gadījumiem, šim procesam ir jābūt ātram (ne ilgāk kā četri mēneši) un informācijai par notikušo uzmākšanās gadījumu ir jābūt pieejamai tikai ierobežotam skaitam cilvēku

Juridiskie aspekti un korekta rīcība, saņemot sūdzību par iespējamu seksuālās uzmākšanās gadījumu izglītības iestādē.

Izvērtēt jautājumu pēc būtības. Iegūt informāciju – kas notika, kur notika, kad notika, kas bija pāridarītājs, vai bija aculiecinieki (ja jā, kas); vai tuvumā bija kameras, kas varētu fiksēt notikušo, vai ir jebkāda veida sarakste vai komunikācija digitālajā vidē ar iespējamo varmāku.
Nodrošināt konfidencialitāti. Informācijas iegūšana no iespējamā varmākas puses.
Ātra gadījumu izskatīšana. Nodrošināt atgriezenisko saiti upurim par sekām, ja tādas ir iestājušās.
Ja izglītības iestādē ir psihologs, nodrošināt tā konsultācijas. Ja nav, tad var iepazīstināt ar tiesībsarga materiālu “Seksuālā uzmākšanās. Upuris, varmāka, malā stāvētājs, vide. Psiholoģiskā perspektīva.”

Ja ir iespējams, varbūt var pakomentēt par pētījumiem par cilvēku ar invaliditāti seksuālo uzmākšanos otram cilvēkam ar invaliditāti.

Informācija par šāda veida pētījumiem nav tiesībsarga rīcībā.

Lai ziņotu par partnerinstitūcijas darbinieku izmantojām ziņojumu, kurā lūdzām konfidencialitāti ievērot, balstoties uz trauksmes cēlēju likumu. Saņēmām atbildi, ka ziņojums ir saņemts un ka risinās. Vai ar to pietiek un cik ātrā laikā institūcijai būtu jāreaģē? Kas mums tālāk būtu jādara,  ja nav reakcijas?

Trauksmes celšanas likums noteic termiņus kādā izskatāmi iesniegumi, ja tie tiek uzskatīti par trauksmes cēlēja ziņojumu. Trauksmes celšanas likuma 7.pants noteic, ka par trauksmes cēlēja ziņojuma izskatīšanas gaitu trauksmes cēlēju informē ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no dienas, kad personas iesniegums atzīts par trauksmes cēlēja ziņojumu. Pēc tam kad trauksmes cēlēja ziņojuma izskatīšana ir pabeigta, institūcija informē trauksmes cēlēju par konstatētajiem faktiem un pieņemto lēmumu vai veiktajām darbībām. Jebkurā gadījumā ir iespējams paprasīt par izskatīšanas gaitas progresu.

Vai būs pietiekošs pamats saukt pie administratīvās atbildības personu gadījumā, kad administratīvo pārkāpumu lietā, kas ir uzsākta pret viņu saskaņā ar Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 11.2 pantu, vienīgais pierādījums ir tās personas liecība, kas ir paziņojusi par šo rīcību? Vai šādas informācijas iesniegšana ir pietiekošs pamats atzīt šo personu (informācijas sniedzēju) par cietušo?

Procesuāls jautājums, uz kuru atbildi var sniegt Valsts policija kā Administratīvo sodu likuma 11.2.panta piemērotājinstitūcija.

Administratīvās atbildības likuma 121. pants nosaka elementus, kuriem ir jābūt lēmumā par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu, tai skaitā, pierādījumus, kas ir iegūti līdz šī lēmuma pieņemšanas brīdim. Norma nenosaka minimālo vai maksimālo pierādījumu skaitu, kas ir jākonstatē, lai amatpersona varētu uzsākt administratīvo procesu – pierādījumu skaits, attiecināmība un nozīme būs atkarīgi no katras konkrētās lietas apstākļiem un katrā lietā tie būs savādāki. Arī vienas personas liecība noteiktos apstākļos var būt pierādījums, un tikai amatpersonas kompetencē ir izlemt, vai tas ir pietiekams pamats, lai uzsāktu procesu.

Savukārt atzīšana par cietušo ir atsevišķs procesuāls lēmums, kas tiek pieņemts jau pēc tam, kad ir uzsākts administratīvā pārkāpuma process – proti, amatpersona jau ir izvērtējusi tās rīcībā esošos materiālus un atzinusi tos par pietiekamiem administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanai. Šajā procesa stadijā nav nozīmes tam, vai liecība ir vienīgais pierādījums lietā, jo ar šo lēmumu tiek tikai atzīts cietušā statuss, proti, persona iegūst cietušā statusu un no tā izrietošās tiesības un pienākumus (sīkāk skat. Administratīvās atbildības likuma 44.pantu). 

Šādu lēmumu visupirms pieņem uz pašas personas lūguma pamata, proti, nevienu nevar atzīt par cietušo pretēji viņas gribai, savukārt administratīvā pārkāpuma procesa virzību neietekmē tas, vai kāda persona procesa lietvedībā ir atzīta par cietušo. Amatpersonai vai augstākai amatpersonai ir jāinformē personu par tās tiesībām izteikt šādu lūgumu. Šādu lūgumu var iesniegt līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas pabeigšanai iestādē.

Kāpēc cilvēki tiek izglītoti kā rīkoties pamanot uzmākšanos, nevis kā neuzmākties un nepārkāpt citu robežas?

Tiesībsarga materiālos ir informācija arī par to, kā nepārkāpt citu cilvēku robežas. Vienlaikus ir jāņem vērā, ka dažādiem cilvēkiem robežas var būt dažādas. Līdz ar to ir svarīgi, lai cilvēks, kura robežas tiek pārkāptas, uz to nekavējoties norāda. Savukārt, otram cilvēkam ir jārespektē norādītais.

Vai studentu interesi/darbības vērsto pret pasniedzēju arī var interpretēt ka uzmākšanos? Kādos gadījumos?

Jā, arī studenta veikta nevēlama seksuāla interesi/ darbības, kas vērstas pret pasniedzēju, var tikt interpretēta kā seksuālā uzmākšanās. Jebkura darbība, kas ir nevēlama seksuāla rakstura rīcība (verbāla, neverbāla vai fiziska) un kas rada nedrošu vidi, var tikt vērtēta kā seksuāla uzmākšanās.

Kā tiesiskais regulējums nodrošina cilvēka aizsardzību pret viltus apsūdzībām?

Tiesiskais regulējums paredz atbildību un sodus  par viltus apsūdzību (preventīvā funkcija). Goda un cieņas aizskārums vai neslavas celšana Civillikumā noteiktajā kārtībā. Par nepatiesas informācijas sniegšanu var būt arī administratīvā vai pat kriminālatbildība, taču ir jāuzsver, ka šādā gadījumā ir jākonstatē, ka nepatiesa informācija tika sniegta apzināti, proti, persona apzinājās sniegtās informācijas nepatiesumu. Netiek sodīti gadījumi, kad persona, piemēram, ir ziņojusi par SU, kuru novēroja pret kādu citu, bet bija maldījusies par redzēto, jo šajā gadījumā personas rīcībā nebūs apzināta ļaunprātība. 

Viendzimuma seksuālo uzmākšanos! Analizēt arī sievietes!

Ir jānorāda, ka seksuālās uzmākšanās upuri var būt gan sievietes, gan vīrieši. Tāpat seksuālās uzmākšanās veicēji var būt gan sievietes, gan vīrieši. Tiesībsargs savā pētījumā konstatēja, ka gan Latvijā, gan ārpus Latvijas seksuālo minoritāšu kopienai piederīgie vairāk saskaras ar seksuālo uzmākšanos.

Cik plaši tieši Latvijas teritorijā ir šādas speciālas lekcijas jauniešiem – gan zēniem, gan meitenēm, arī ieskaitot krievu nacionalitātes ļaužu grupu?

Tiesībsarga rīcībā nav informācijas par to, cik daudz organizāciju vai institūciju organizē lekcijas par seksuālās uzmākšanās novēršanas tematiku. Līdz ar to tiesībsargs var sniegt informāciju par savām aktivitātēm šajā jomā. Lekcijas par seksuālās uzmākšanās tematiku tiek sniegtas kopš 2018.gada, kad tika izstrādāts pirmais tiesībsarga materiāls par šo tēmu. Pašlaik tiesībsarga youtube kontā ir pieejama lekcija, ko ikviens var skatīties sev pieejamā laikā. Tāpat 2025. gada maijā reizi nedēļā notiek lekcijas dažādām mērķauditorijām, Tiesībsarga birojs nodrošina arī lekcijas pēc pieprasījuma (e-pasts saziņai kssn@tiesibsargs.lv).

Kā iedrošināt studentus ziņot par seksuālo uzmākšanos?

Socioloģiskās teorijas norāda, lai samazinātos seksuālās uzmākšanās gadījumi, ir jāpastāv četriem priekšnosacījumiem. Pirmkārt, ir normatīvais regulējums, kas aizliedz seksuālo uzmākšanos; otrkārt, sabiedrības kultūra, kas nosoda seksuālo uzmākšanos; treškārt, ir pieejama un efektīva procedūra seksuālās uzmākšanās gadījumu izvērtēšanā; ceturtkārt, sekas, ja tiek konstatēts seksuālās uzmākšanās pārkāpums. Ja iztrūkst viens no šiem nosacījumiem, ne tikai studenti, bet jebkurš indivīds nevēlēsies ziņot par seksuālās uzmākšanās gadījumiem.

Kā par šo tēmu runāt ar pedagogiem, studentiem? Vai ir kādi informatīvi materiāli, ko izplatīt šīm mērķauditorijām.

Aicinām izmantot tiesībsarga izstrādātos un apkopotos materiālus.

Ko darīt, ja vadība seksuāli uzmācas, izsaka seksuālas piezīmes?

Norādīt, ka šāda rīcība nav pieņemama. Apkopot pierādījumus. Vērsties personālvadībā vai Valsts policijā.

Kāda varētu būt rīcība no darbinieka puses, ja darbinieks pats ir arī šīs universitātes students un ir attiecībās ar citu studējošo un tagad ir jāpasniedz nodarbība grupai, kur ir šī darbinieka otra puse? To uzreiz, kā uzzina, paziņot vadībai vai kādā citā veidā novērst šo konfliktsituācijas izveidošanos?

Informēt vadību un nodrošināt, ka otra puse nav padotības attiecībās.

Kur vērsties, ja ir notikusi seksuālā uzmākšanās, un par to ir atcerēts tikai pēc 5-10 gadiem?

Ja tā ir bijusi seksuālā uzmākšanās, nevis izvarošana, tad jau ir iestājies noilgums, un attiecīgi vairs nav iespējams aizstāvēt savas tiesības. Tāpat ir jāņem vērā, ka seksuālā uzmākšanās kā tāda līdz 2024.gada beigām ir bijusi atrunāta tikai Darba likumā un Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. 

Kāds bija šis skandāls 2024. gadā un vai šī persona ir atrasta? Kā arī, kas ir tie citi gadījumi pagājušajā nedēļā.

Ja jautājums attiecas uz Mūzikas akadēmijas skandālu un bērnu sporta treneri, kur gadījumus izmeklē Valsts policija, tad attiecīgi šos jautājumus var komentēt Valsts policija.

Interesē, kā šo jautājumu pareizi nokomunicēt iesaistītajām pusēm. Rīcības algoritms.

Seksuālās uzmākšanās gadījumu izskatīšanā komunikācijai jābūt cieņpilnai, profesionālai un drošai visām iesaistītajām pusēm. Vispirms ir jānodrošina konfidencialitāte un jāizveido uzticama vide, kurā persona var brīvi pastāstīt par notikušo. Ir svarīgi iegūt iespējami precīzu informāciju par notikuma laiku, vietu, iesaistītajām personām un citiem būtiskiem apstākļiem. Paralēli jāsniedz skaidrojums par iestādes iekšējo kārtību un izskatīšanas procedūrām. Iestādei jāinformē iesaistītie par viņu tiesībām un par iestādes rīcību, kā arī nepieciešamības gadījumā jāiesaista kompetentie speciālisti, piemēram, psihologs vai jurists. Jānodrošina arī atgriezeniskā saite – cietušajam ir jāzina, kāda rīcība sekojusi viņa ziņojumam.

Izglītības iestādēs skolēni nereti nāk apskauties ar skolotājiem, lai novēlētu labu dienu, pateiktu paldies utt. Kā pedagogam reaģēt, saglabājot atvērtību pret bērnu, bet tajā pašā laikā neriskējot ar pārpratumiem?

Pedagogam, saskaroties ar skolēnu emocionāli siltām izpausmēm, ir svarīgi saglabāt profesionālu attieksmi, vienlaikus nezaudējot cilvēcību. Apskāvienu vietā pedagogs var izvēlēties neitrālāku, taču joprojām sirsnīgu reakciju – piemēram, vārdiski pateikties, pasmaidīt vai simboliski uzlikt roku uz pleca. Šāda pieeja ļauj veidot uzticības pilnas attiecības ar skolēniem, vienlaikus mazinot iespēju, ka šī fiziskā tuvība varētu tikt pārprasta vai interpretēta kā nevēlama uzvedība.

Interesē konkrēta procedūra, ja mācību iestādē saņemta sūdzība par uzmākšanos (skolotājs–skolniece).

Ja tiek saņemta sūdzība par iespējamu seksuālu uzmākšanos izglītības vidē, iestādei jāreaģē nekavējoties. Sākotnēji tiek izvērtēti iesniegtie fakti un apstākļi, notiek sarunas ar iesaistītajām pusēm, vienlaikus nodrošinot informācijas konfidencialitāti. Iestādē par šāda veida gadījumiem atbildīgai jābūt struktūrai vai komisijai, kas spēj izvērtēt situāciju profesionāli un bez aizspriedumiem – visbiežāk tas tiek darīts ar ētikas komisijas starpniecību, kas var piesaistīt juristus, psihologus vai citus nepieciešamos speciālistus. Ja pārkāpums tiek uzskatīts par būtisku, izglītības iestāde var informēt Valsts policiju. Procesam jābūt ātram, skaidram un pārskatāmam, un to noslēdz atbildīgas personas pieņemts lēmums par tālāko rīcību.

Kur ir robeža? Ar ko sākas seksuāla uzmākšanās?

Seksuāla uzmākšanās sākas brīdī, kad tiek īstenota seksuāla rakstura uzvedība, kas ir nevēlama un aizskar otra cilvēka cieņu. Šī uzvedība var būt verbāla, neverbāla vai fiziska, un tai nav jāizpaužas visos veidos vienlaikus, lai to uzskatītu par pārkāpumu. Galvenais kritērijs ir nevēlamība – rīcība, kas rada nekomfortablu, pazemojošu, iebiedējošu vai aizskarošu vidi. Tikai pats cilvēks, pret kuru rīcība vērsta, var pateikt, vai konkrētā uzvedība ir pārkāpusi viņa robežas.

Kā atpazīst nepatiesus apgalvojumus/apvainojumus par it kā uzmākšanos?

Nepatiesu apsūdzību atpazīšana iespējama vienīgi pēc rūpīgas faktu izvērtēšanas. Jebkura sūdzība ir jāizskata profesionāli, objektīvi un ar cieņu pret abām pusēm. Ja apsūdzība nav pamatota ar faktiem vai pretrunā ar citiem pierādījumiem, var pastāvēt pamats uzskatīt to par nepatiesu, taču vienmēr jāatceras, ka pierādījumu trūkums nenozīmē, ka notikums nav bijis. Tiesiskajā regulējumā ir paredzēta atbildība par apzināti nepatiesu informāciju, bet šāda rīcība jānošķir no kļūdainas interpretācijas vai subjektīva pārdzīvojuma, kad persona pati uzskatījusi notikušo par uzmākšanos.

Kā atšifrēt uzmākšanās izpausmes sākotnēji, kā skolēnam reaģēt uz tām?

Skolēnam ir svarīgi zināt, ka seksuāla uzmākšanās var izpausties gan caur komentāriem, pieskārieniem, skatieniem vai ziņām, kurās ir seksualizēts saturs. Ja šāda uzvedība rada neērtības vai bailes, tā jāpārtrauc un par to jāinformē uzticams pieaugušais – skolotājs, skolas psihologs vai vecāks. Īpaši svarīgi ir saglabāt pierādījumus, ja uzmākšanās notikusi rakstveidā vai digitālajā vidē. Tikai rīkojoties savlaicīgi un atklāti, ir iespējams aizsargāt gan sevi, gan citus.

MI esot iespēja paņemt/aizņemties bildi no jebkuras soc.vietnes un pārveidot par kailfoto. Pēc tam seko šantāža, naudas izspiešana. Kā ar to cīnīties, kur doties pēc palīdzības?

Ja kāds izplata vai draud izplatīt viltotu kailfoto ar mērķi izspiest naudu vai citādi kaitēt, nekavējoties jāvēršas Valsts policijā. Ir nepieciešams saglabāt visus pierādījumus – sarakstes, attēlus, datumu un laiku, kā arī ekrānšāviņus.

Kā nošķirt brīdi, kad var teikt – tā ir seksuāla uzmākšanās no vienkārši draudzīgas, atbalstošas u.t.t. attieksmes?

Robežšķirtne starp draudzīgu attieksmi un seksuālu uzmākšanos ir personas paša izjūtas par rīcības pieņemamību. Ja rīcība tiek uztverta kā nevēlama, nepatīkama, aizskaroša vai rada diskomfortu, tā vairs nav draudzīga, bet ir seksuāla uzmākšanās. Pat ja otra puse uzskata rīcību par atbalstošu, svarīgi ir cienīt otra cilvēka robežas. Jebkura uzvedība, kurā zūd savstarpējā līdzvērtība un tiek ignorēta otra puse, var tikt uzskatīta par uzmākšanos.

Vai var traktēt kā seksuālo uzmākšanos gadījumu, ja skolotājs publiski apskauj skolēnu, lai mierinātu vai apsveiktu?

Šādās situācijās svarīgākais ir konteksts un skolēna pašsajūta. Ja apskāviens tiek īstenots bez seksualizēta rakstura un ar mērķi sniegt emocionālu atbalstu, to nevar uzskatīt par seksuālu uzmākšanos. Tomēr jābūt ļoti uzmanīgam, jo arī labas gribas žests var tikt pārprasts vai uztverts nevēlami vai tieši otrādi uztverts kā “zaļā gaisma” no skolēna puses, ja skolēnā ir attīstījušās romantiskas jūtas pret skolotāju. Tādēļ visdrošāk šādos gadījumos rīkoties formāli un profesionāli, piemēram, uzmundrināt ar vārdiem vai žestu no attāluma.

Kā noteikt robežu starp sirsnīgām, draudzīgām attiecībām un uzmākšanos? Vai trešajam (no malas) ir tiesības iejaukties, kaut arī nav zināms konteksts?

Robeža starp sirsnību un uzmākšanos kļūst aktuāla, kad attiecību raksturs vairs nav līdzvērtīgs vai viena puse jūtas nekomfortabli. Trešajai personai, arī ja viņa nezina pilnu kontekstu, ir tiesības un pat pienākums norādīt, ja redz situāciju, kurā, iespējams, tiek pārkāptas otra cilvēka robežas. Šāda iejaukšanās var būt izšķiroša, lai aizsargātu iespējamo cietušo, tāpēc jāmudina izglītības vidē veidot vidi, kurā vērotājs nav vienaldzīgs.

Vai varētu vēl papildināt lektoru uzstāšanos ar ieskatu jautājumā par provocējošu seksuālo uzvedību, piem., skolēnu vidū?

Pedagogiem un skolas personālam šādas uzvedības gadījumā jārīkojas profesionāli, norādot, ka šāda rīcība nav pieņemama un var tikt interpretēta kā citu robežu pārkāpšana vai seksuāla uzmākšanās. Tiesībsargs jau ir sniedzis skaidrojumu par minēto, norādot, ka bērniem jau no 11 gadu vecuma var piemērot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus, savukārt no 14 gadu vecuma bērniem iestājas gan administratīvā, gan arī kriminālatbildība. Svarīgi ir laicīgi atpazīt un novērst bērniem nevēlamu seksuāla rakstura uzvedību, kas var aizskart citu bērnu cieņu. Laicīga iejaukšanās, kas koriģē un izglīto bērnus par sabiedrībā nepieņemamu uzvedību, ir atslēga tam, lai sabiedrībā nākotnē aizvien mazāk būtu sastopama nevēlama seksuāla uzvedība.( https://www.tiesibsargs.lv/news/seksuala-rakstura-piezimes-skolenu-vidu-nav-nevainigas/)  

Ko saprot ar terminu “seksuāla uzmākšanās”?

Seksuāla uzmākšanās ir jebkāda veida nevēlama, seksuāla rakstura uzvedība – fiziska, verbāla vai neverbāla –, kas aizskar personas cieņu un rada iebiedējošu, naidīgu, pazemojošu vai uzbrūkošu vidi. Tā nav atkarīga no konkrēta nodoma, bet gan no tā, kā tā tiek uztverta.

Kādas darbības no skolēnu puses tiek uzskatītas kā seksuālā uzmākšanās?

Tā var būt verbāla uzmākšanās, piemēram, seksuāli komentāri vai piezīmes; neverbāla – seksualizēti žesti, skatieni, attēlu rādīšana; vai fiziska – pieskārieni bez piekrišanas. Būtiski ir tas, vai uzvedība tiek uztverta kā nevēlama, kā arī jāņem vērā konteksts, kurā tā notiek.

Kā atpazīt un rīkoties šādās situācijās: pasniedzējs – audzēknis; kolēģis – kolēģi; administrācija – darbinieks.

Vispirms jāidentificē uzvedības nevēlamais raksturs un jāsaglabā pierādījumi (sarakste, liecības). Tad jāvēršas pie uzticamas personas vai iestādes iekšējā ziņošanas mehānisma – ētikas komisijas, vadības, personāla daļas. Ja gadījums ir nopietns, jāinformē policija. Cietušajam jāsniedz atbalsts un jānodrošina droša vide procesa laikā.

Ja jaunietis (nepilngadīgs), kas pēc dzimuma ir vīrietis, bet identificē sevi kā sievieti, apmeklē sieviešu tualeti, bet liela daļa meiteņu ir pret šo un uzskata, ka tiek pārkāptas robežas, kā rīkoties? Kā rīkoties, ja jauniete, kas ir sieviete, bet identificē sevi kā vīrieti un seksuāli uzmācas citām meitenēm?

Šo jautājumu ir nepieciešams sadalīt divās daļās. Pirmā daļa ir par labierīcībām. Šis jautājums nav saistāms ar seksuālo uzmākšanos. Attiecīgi šajā gadījumā izglītības iestādei būtu jāsaprot, vai ir iespējams kādas labierīcības nozīmēt jaunietim, kas pēc dzimuma ir vīrietis, bet identificē sevi kā sievieti, un attiecīgi nodrošināt meiteņu privātumu.

Savukārt otrais jautājums skar seksuālo uzmākšanos. Attiecīgi, ja notiek seksuāla uzmākšanās, neatkarīgi no dzimumidentitātes, uzvedība ir jāvērtē pēc tās būtības, nevis personas identitātes. Attiecīgi situācija ir jārisina tāpat kā jebkurā citā seksuālās uzmākšanās gadījumā, t.i., jāiztaujā abas puses, jāapkopo pierādījumi, iestādei ir jācenšas situācija atrisināt, ja tas nav iespējams, jāvēršas Valsts policijā. Attiecīgi atbilstoši normatīvajam regulējumam Valsts policija piemēro sodu, ja tiek konstatēts seksuālās uzmākšanās gadījums. 

Vai ir noilgums seksuālās uzmākšanās gadījumam?

Gadījumos, kad upuris ir nolēmis vērsties pret pāridarītāju, ir jāņem vērā, ka dažādos tiesību aktos ir noteikti dažādi termiņi prasības celšanai un atbildības noilgumam. Prasības pret darba devēju saistībā ar atšķirīgas attieksmes pārkāpumu, kas ietver aizskaršanu darba vidē, ir ceļamas triju mēnešu laikā no dienas, kad darbinieks ir uzzinājis vai viņam vajadzēja uzzināt par šo pārkāpumu. Savukārt disciplināratbildība darbiniekam var iestāties ne vēlāk kā vienu mēnesi no pārkāpuma atklāšanas dienas, bet ne vēlāk kā 12 mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas (Darba likuma 90.panta trešā daļa). Atsevišķos speciālajos likumos var būt noteikti citi termiņi disciplināratbildības noilgumam, piemēram, divi gadi kopš attiecīgās darbības izdarīšanas (Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma 19.panta pirmās daļas 1b) punkts; Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likuma 16.panta pirmās daļas 3.punkts).

Visbeidzot, administratīvā pārkāpuma procesu par seksuālu uzmākšanos var uzsākt ne vēlāk kā viena gada laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, no pārkāpuma pārtraukšanas dienas (Administratīvās atbildības likuma 118.panta pirmā daļa). https://www.tiesibsargs.lv/wp-content/uploads/2025/03/seksuala_uzmaksanas_juridiskais_aspekts.pdf

Kā 21.gs. ir jāaudzina bērni ģimenēs par šo jautājumu?

Bērniem ir jāiemāca, kas ir viņu un citu cilvēku robežas, gan fiziskā ķermeņa ietvaros, gan otra emocionālajā telpā, un ka ir jāņem vērā otra cilvēka “nē” jautājumos, kas skar šo otru cilvēku. Jau agrā vecumā bērniem jāiemāca, ka ikvienam ir tiesības justies droši un ka neviens nedrīkst aizskart viņu ķermeni bez piekrišanas.

Bērniem arī jāzina, ka viņi drīkst skaļi protestēt, kliegt vai aizbēgt, ja jūtas apdraudēti vai kāds uzvedas pret viņiem aizskaroši – tā nav “nepaklausība”, bet dabiska pašsaglabāšanās reakcija. Vienlaikus vecākiem jāveido atklātas un uzticēšanās pilnas attiecības, lai bērns nebaidītos runāt par situācijām, kas viņu ir samulsinājušas vai satraukušas. Svarīga ir arī emocionālā inteliģence – palīdzēt bērnam atpazīt, nosaukt un izteikt savas emocijas, kā arī saprast, kā tās var izpausties citiem.

Kā zināms, ar jebkuru likumu var manipulēt izmantojot to nolūkā, kam tas primāri nav paredzēts, tostarp, un tas nereti tiek izmantots dziļu vai ilgstošu konfliktu, kuru iemesli var būt gluži citi un ļoti daudzveidīgi, gadījumos, lai izdarītu spiedienu uz savu oponentu. Kādi ir riski manipulēšanai ar regulējumu šajā jautājumā un kā tie tiek mazināti? Vai un kādi ir precedenti par nepamatotiem apvainojumiem un kādas ir/var būt sekas personām, kas tādus izvirza?

Tiesiskais regulējums paredz atbildību un sodus  par viltus apsūdzību (preventīvā funkcija). Goda un cieņas aizskārums vai neslavas celšana Civillikumā noteiktajā kārtībā. Par nepatiesas informācijas sniegšanu var būt arī administratīvā vai pat kriminālatbildība, taču ir jāuzsver, ka šādā gadījumā ir jākonstatē, ka nepatiesa informācija tika sniegta apzināti, proti, persona apzinājās sniegtās informācijas nepatiesumu. Netiek sodīti gadījumi, kad persona, piemēram, ir ziņojusi par SU, kuru novēroja pret kādu citu, bet bija maldījusies par redzēto, jo šajā gadījumā personas rīcībā nebūs apzināta ļaunprātība.

Kā vispārējās izglītības iestādei rīkoties, ja rodas aizdomas par seksuālu uzmākšanos? Respektīvi neesam izmeklētāji, kas vāc pierādījumus. Skolās nav ētikas komisiju.

Situācijā, kad vispārējās izglītības iestādē rodas aizdomas par iespējamu seksuālās uzmākšanās gadījumu, iestādei ir pienākums rīkoties atbildīgi un nodrošināt drošu vidi visiem iesaistītajiem. Katras skolas iekšējie kārtības noteikumi paredz kārtību strīdu un konfliktu izskatīšanai, minēto kārtību var piemērot arī seksuālās uzmākšanās gadījumu izskatīšanai (ievērojot konfidencialitāti) . 

Ja situāciju nav iespējams atrisināt iestādes ietvaros vai seksuālās uzmākšanās gadījums ir smags, par to ir jāziņo Valsts policijai.

Savukārt, ja seksuālā uzmākšanās notiek starp diviem skolas darbiniekiem, piemērojams Darba likums, jo šāda rīcība skar darba tiesiskās attiecības. Šādā gadījumā darba devējam ir pienākums nodrošināt drošu darba vidi un izvērtēt iespējamos darba disciplīnas pārkāpumus.

Jebkurā no šiem gadījumiem īpaši svarīgi ir konfidencialitātes ievērošana, savlaicīga rīcība un cieņpilna komunikācija ar visām iesaistītajām pusēm.

1. Kā konstatētu seksuālo uzmākšanos darba vieta/NBS un IeM struktūras/ mācību iestādes/sporta iestādes/sporta klubos/ ņemot vēra apmācības periodu, kāds apmācama persona paļaujas uz trenera/pasniedzēja/instruktora autoritāti ?

Seksuālā uzmākšanās neatkarīgi no vides ir konstatējama vienādi. Tātad, lai varētu konstatēt seksuālo uzmākšanos, kādai darbībai (fiziskai, verbālai, neverbālai) būtu jāizraisa vienā no pusēm nepatīkamas sajūta. Attiecīgi ir jābūt nodrošinātai iespējai upurim vērsties pie iestādes vadības, lai jautājumu risinātu.

2. Kādus pasākumus ir nepieciešams veikt, lai savlaicīgi konstatētu  seksuālo uzmākšanos gadījumus iestādes/ NBS un IeM struktūras/sporta klubos/ darba vietās, piemēram iestādes vadītajiem, vecākajiem kuru bērni nodarbojas sportu – sporta klubos, futbola klubos u.c.?/ interesētu prevencijas pasākumi

Izglītota sabiedrība; iestādes iekšējie noteikumi, kuros ir norāde uz seksuālās uzmākšanās aizliegumu; konkrētas sekas seksuālās uzmākšanās gadījumos (ņemot vērā, ka seksuālā uzmākšanās var būt dažāda); iestādē esoša sistēma, kas nodrošina seksuālās uzmākšanās gadījumu izskatīšanu.

3. Bieži dzirdams kā seksuālo uzmākšanos gadījumi ir mākslīgi no preses (žurnālistu) puses aktualizēti, dažas mācību iestādes, kas bija iesaistīti pēdējos seksuālo uzmākšanos gadījumos vaino preses pārstāvjus, ka mācību iestādēm jātiesājas ar bijušiem pasniedzējiem un jātērē iestādes finanšu līdzekļus  (tiesāšanas procesos)! Jautājums vai mācību iestādes veido atbildības izvairīšanas politiku-mēģinot netieša veida attaisnot bijušos darbiniekus, kas bija iesaistīti  seksuālo uzmākšanos gadījumos. Bieži publiski nosodot, bet aizmuguriski – personiska līmeni atbalstoši.  

Šāda informācija nav tiesībsarga rīcībā, to var komentēt tikai pašas mācību iestādes. Tiesībsargs ir uzdevis rekomendācijas visām augstākās izglītības iestādēm, lai ierobežotu seksuālo uzmākšanos nākotnē. 

4. Vēlētos zināt par nevēlētu seksuālo uzmanību, kā to pierādīt par to ziņojot.

Ir nepieciešams apkopot informāciju par to, kas notika, kur notika, kad notika kas bija pāridarītājs, vai bija aculiecinieks (ja jā, kas); vai tuvumā bija kameras, kas varētu fiksēt notikušo. Vairāk informācijas ir iespējams iegūt tiesībsarga materiālā “Seksuālā uzmākšanās. Juridiskais aspekts”.

5. Vai ir noilgums seksuālās uzmākšanās gadījumam (t.i., ja tas noticis pirms daudziem gadiem, vainīgais ir dzīvs un tiesājams)

Noilgums ir atkarīgs no vides, kādā ir noticis seksuālās uzmākšanās gadījums. Ja minētais ir noticis darba vidē, tad noilgums būtu viens gads no gadījuma. Jānorāda, ka līdz 2024.gada beigām seksuālā uzmākšanās bija norādīta tikai Darba likumā un Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. 2024.gada beigās tika paredzēta atbildība par seksuālo uzmākšanos. Attiecīgi administratīvā pārkāpuma procesu par seksuālu uzmākšanos var uzsākt ne vēlāk kā viena gada laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, no pārkāpuma pārtraukšanas dienas.  

6. Vai skatiens ir seksuāla uzmākšanās?

Seksuālā uzmākšanās ir nevēlama verbāla, neverbāla vai fiziska, kas vērsta uz cilvēka cieņas aizskaršanu un kas nostādījusi to iebiedējošos, naidīgos, pazemojošos, degradējošos vai aizskarošos apstākļos. Attiecīgi, ja pusei, pret kuru tika vērsts skatiens, tas ir bijis nepatīkams, tad tā var būt seksuāla uzmākšanās. Ja skatiens nav bijis nepatīkams, tad tā nebūs seksuāla uzmākšanās.

7. Kā saprast, ka ir “Seksuālā uzmākšanās”? To tiešo jau mēs visi saprotam, bet,  kas ir sākotnējie, slēptie  “Signāli”? Kur ir tā robeža, kad jau sākas neveselīgā seksuālā “uzmākšanās”, kā to atpazīt? 8.Kādas ir galvenās pazīmes slēptajai seksuālai uzmākšanās? Kādi ir galvenie stereotipi par “šī jau nav seksuālā uzmākšanās, bet tikai tāda pieklājība”?

Seksuālā uzmākšanās ir nevēlama verbāla, neverbāla vai fiziska, kas vērsta uz cilvēka cieņas aizskaršanu un kas nostādījusi to iebiedējošos, naidīgos, pazemojošos, degradējošos vai aizskarošos apstākļos. Seksuālo uzmākšanos veido vienai pusei nevēlama rīcība, kas dažādos apstākļos, var būt dažāda un atkarīga no katra cilvēka individuāli.

Ja otra puse pēc tam norāda, ka “šī jau nav seksuāla uzmākšanās, bet tikai tāda pieklājība”, tas var liecināt par cietušās puses viedokļa noniecināšanu un savas darbības seku slēpšanu.

9. Kā rīkoties, ja potenciālais upuris pats negrib vērsties policijā, bet man kā amatpersonai ir notikusi tikai mutiska saruna, kas nav nekur fiksēta?

Seksuālās uzmākšanās gadījumā cilvēki, lielākoties, izvēlas nevērsties policijā. Šajā ziņā izvēle būtu jāatstāj paša cietušā cilvēka ziņā.

10. Kā šis jautājums ietekmē demogrāfiju valstī?

Tiesībsargs nav pētījis seksuālo uzmāšanos šādā rakursā.

11. Interesē sabiedrībā normalizēto, nepieļaujamo, uz seksualizēto interesi vērsto, signālu atspoguļojumu darba vidē, īpaši padotais-vadītājs, kolēģis-kolēģe (taktīli pieskārieni (sakārto apkakli, matus, roka uz ceļa utt. un verbāli komentāri, anekdotes, jautājumi). Soļi, kas jādara seksuālās uzmākšanās darbā gadījumos cietušajam un kādas sekas, kurš veicis seksuālu uzmākšanos.

Katrs cilvēks individuāli var norādīt uz situācijām, kas tam nav pieņemamas, attiecībā uz darbībām, kas tiek veiktas pret cilvēka privātās vides ierobežojumiem. Līdz ar to, ikviens var norādīt uz nepieņemamiem komentāriem, rokām uz ceļiem utt. Informācija par to, kā to izdarīt skaidri, nepārprotami un vienlaikus sevi neapdraudot, ir pieejama tiesībsarga materiālā “Seksuālā uzmākšanās. Upuris, varmāka, malā stāvētājs, vide. Psiholoģiskā perspektīva.” 

Ja seksuālā uzmākšanās ir notikusi darba vidē, vispirms uz to ir jānorāda varmākam. Ja situācija netiek pārtraukta, jāsavāc informācija par notikušo (skatīt tiesībsarga materiālu “Seksuālā uzmākšanās. Juridiskais aspekts”) un attiecīgi jāinformē vadītājs, personālvadības nodaļa vai darba devējs.

12. Vai kādai no ieinteresētajām pusēm varētu būt interese par 2023. gadā Latvijas Universitātē īstenotu maģistra darbu par sabiedrības priekšstatiem par seksuālu uzmākšanos sievietēm darbavietā Latvijā – veikta gan kvantitatīva, gan kvalitatīva tēmas izpēte, kas tika teicami novērtēta.

Ir apsveicami, ka tēma tiek aktualizēta ir pētniecībā. Iespējams, ka Latvijas Universitāte šo materiālu var izmantot apmācībās par seksuālo uzmākšanos, kas bija viena no rekomendācijām Latvijas augstskolām, tai skaitā arī Latvijas Universitātei.

13. Kāpēc aptaujā nav iekļauti dati arī par SU uzmākšanās gadījumiem vīriešiem? Pieļauju, ka tādi gadījumi pastāv gan Latvijā, gan Eiropā.

Jā, SU gadījumi pret vīriešiem pastāv. Prezentācijā pirmais pētījums bija FRA pētījums, kurā tika aptaujātas tikai sievietes. Līdz ar to šajā pētījumā informācija par vīriešiem kā SU upuriem nav. Pārējos pētījumos, kas tika pieminēti prezentācijā, bija informācija arī par vīriešu pieredzi SU gadījumos gan Latvijā, gan ārpus Latvijas. Aptuveni katrs piektais vīrietis ir cietis no SU. Tiesībsarga psiholoģiskajā materiālā ir arī informācija par to, kā SU izjūt un saprot gan vīrieši, gan sievietes. Līdz ar to aicinām ar to iepazīties.

14. Seksuālā uzmākšanās reālajā vidē ir fiksējama, bet ko darīt, ja tas notiek “mentālajā vidē’, t.i. izmantojot kādu no hipnozes formām (NLP, “pikaps”, regresīvā hipnoze, utt.), ņemot vērā, ka šobrīd ir ļoti daudz personu, kuras izgājušas dažādas mentālās iedarbības formas apmācības un tās pielieto praksē?   Tai skaitā psihoterapeiti, kuru praktizēšana tika aizliegta ar  normatīvo regulējumu, ja viņiem nebija medicīniska pamatizglītība, bet gan psihologa. Šīs personas, nereti pēc 10-15 gadu praktizēšanas bija spiesti mainīt nodarbošanos, bet zināšanas un pieredze palikusi. Šobrīd daudzi no viņiem vada dažāda veida kursus/treniņus/apzinātības apmācības utt. Saskaroties ar šiem cilvēkiem, nav iespējams neko pierādīt par viņu veiktajām seksuālajām darbībām mentālajā līmenī… Vai par šo tēmu ir kāda informācija un pētījumi? Ko darīt upurim šādās situācijās?

Tiesībsargs nav veicis izpēti šādā kontekstā.

15. Vai ir piedienīgi/ētiski/ lietišķi, ja uzņēmuma valdes locekle velk uz darbu ļoti īsus svārkus, kas demonstrē arī garās zeķes? Vai tas varētu provocēt SU situāciju?

Konkrētajā gadījumā būtu vispirms vērtējams, vai valdes locekle ģērbjas pietiekami lietišķi. To var vērtēt un norādīt Personāldaļa.

16. Vai ir izstrādāta un pieejama darbību/procesu shēma, kur identificēta darbību secība gadījumā, ja, piemēram, vecāks vēlas ziņot par uzmākšanos savam bērnam interešu izglītības nodarbību laikā līdz pat saistīto iestāžu informēšanai par administratīvā pārkāpuma piemērošanu, lai varētu attiecīgi anulēt amatam nepieciešamo sertifikātu vai kā citādi reaģēt uz pārkāpumu?

Bērnu aizsardzības centrs sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju 2024.gadā ir izstrādājis jaunu algoritmu vardarbības gadījumu risināšanai izglītības iestādēs. Algoritma mērķis ir sniegt vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu personālam papildus zināšanas vardarbības prevencijā un tās nozīmē. Tas palīdzēs izglītības iestāžu personālam savlaicīgi reaģēt uz vardarbības gadījumiem un novērst to rašanos. Bērnu aizsardzības centrs rīko arī apmācibas par šo algoritmu.

17. Bērni mazā vecumā, iespējams, pat neizprot, ka ir notikusi sex uzmākšanās. Līdz ar to, kādi ir  “sarkanie signāli” bērna uzvedībā, sarunā. Līdz ar to, kam ir jāpievērš uzmanība? Izglītojot bērnu, uz ko būtu jāakcentē bērnam, ka, tas nav ok no pieaugušā puses attiecībā pret bērnu. Kā pasargāt no tā bērnus? Vai jāizmanto šīs pašas metodes? 

Ir svarīgi nodalīt seksuālo uzmākšanos no seksuālās izmantošanas. Seksuāla izmantošana (kas iepriekš tika saukta par seksuālu vardarbību) ir jebkādas seksuāla rakstura darbības ar bērnu, ko veic pieaugušais vai cits bērns, kuram ir vara pār upuri (sava vecuma vai attīstības dēļ atrodas atbildības, uzticības vai spēka pozīcijās attiecībā pret upuri). Par seksuālu izmantošanu ir paredzēta kriminālatbildība. Tādējādi, ja pieaugušais vērš seksuālā rakstura darbības pret bērnu, ar mērķi apmierināt savu dzimumtieksmi vai izraisīt to bērnā (tās var izpausties ne tikai kā fiziska rīcība, bet arī cita veida darbība, piemēram, pornogrāfijas rādīšana/sūtīšana, dzimumorgānu atkailināšana, pamudināšana veikt seksuāla rakstura darbības, u.c.) tā nav uzskatāma par seksuālo uzmākšanos, bet gan seksuālo izmantošanu. Par to ir paredzēta kriminālatbildība (KL 162.pants – pavešana netiklībā).

Šobrīd Bērnu aizsardzības centrs, sadarbojoties ar “Centru Dardedze”, strādā pie bērnu un jauniešu seksuālās uzvedības novērtēšanas luksofora izstrādes. Mērķis ir izveidot viegli lietojamu, pārskatāmu materiālu, kas speciālistiem (pedagogiem, dienas centra darbiniekiem, jauniešu centra vadītājiem, ārstiem u.c. profesionāļiem, kuri ikdienā strādā ar bērniem) palīdzētu izvērtēt bērnu un jauniešu seksuālo uzvedību un tās atbilstību konkrētām vecuma grupām.

Lai izvērtētu seksuālo uzmākšanos, kas notiek starp vienaudžiem, var izmantot tās pašas metodes, ko izmanto pieaugušajiem. Taču jāpatur prātā, ka jaunieši bieži vien neizprot savas rīcības sekas un rīkojas negatīvu piemēru iespaidā, nereti pārmērīgu un nekontrolētu tehnoloģiju lietošanas dēļ. Lai gan šādas pusaudžu darbības nedrīkst atstāt bez ievērības, sodam par pastrādāto nebūtu jābūt līdzvērtīgam tam, ko piemēro pilngadīgiem.

Bērniem par administratīvajiem pārkāpumiem piemēro audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus (piemēram, brīdinājums, pienākums atvainoties, var tikt noteikti uzvedības ierobežojumi u.c.). Audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus piemēro bērniem, lai veidotu un nostiprinātu sabiedrības interesēm atbilstošu vērtību orientāciju, kā arī bērna atturēšanos no pretlikumīgām darbībām un bērna ar sociālās uzvedības novirzēm reintegrāciju sabiedrībā. Tātad konstatējot, ka bērns veic sabiedrības interesēm neatbilstošu rīcību – nevēlamas seksuāla rakstura darbības, kas ir aizskar cita cilvēka cieņu, – būtiski ir īstenot audzinoša rakstura pasākumus, lai pusaudzis var apzināties savas rīcības sekas un labot savu uzvedību.

18. Kur vērsties, ja informācija ir saņemta no skolēna (12 gadi), ka skolas sporta skolotājs uzvedas aizdomīgi? Kā nodrošināt ziņotāja anonimitāti, lai attiecīgais skolotājs vai skolas vadība nevēršas PRET bērnu, jo minētais skolotājs ir pietuvināta persona izglītības iestādes vadībai?

Uz šo jautājumu ir grūti atbildēt, nezinot konkrēti, kas tās ir par aizdomīgām darbībām. Izglītības iestādēs, kurās mācās bērni, seksuālā rakstura rīcība pret skolēniem no skolotāju puses netiek vērtēta vienlīdzīgi, kā tas būtu iestādēs, kurās mācās pilngadīgi cilvēki. Šajos gadījumos gandrīz vienmēr būtu jāuzsāk kriminālprocess, tādēļ bērna anonimitāti nodrošināt nav iespējams, jo kriminālprocesa uzsākšanas iemesls nevar būt anonīma informācija vai informācija, kuras iesniedzējs atsakās atklāt informācijas avotu (KPL 369. panta trešā daļa). Taču nav pieļaujams, ka izglītības iestāde vēršas pret skolēnu, kurš ir ziņojis par  iespējamu noziegumu. Tādā gadījumā ir jāvēršas pašvaldības izglītības pārvaldē un/vai Izglītības un kvalitātes valsts dienestā, kas var vērtēt iestādes vadītāja atbildību.

19. Kā un cik būtiski par šo runāt ar pirmsskolas vecuma bērniem, vecākiem, pedagogiem?

Seksuālā audzināšana ir būtiska jebkurā vecumā. Taču ar bērniem ir jārunā vecumam atbilstošā veidā. Pirmsskolas vecumā tiek likts pamats izpratnei par ķermeņa robežām, pašcieņu un drošību. “Centram Dardedze” ir īpaša programma tieši pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem – Džimbas drošības programma.

21. Skolēnu seksualizēta uzvedība  skolā – kā reaģēt pareizi?

Svarīgi ir laicīgi atpazīt un novērst bērniem nevēlamu seksuāla rakstura uzvedību, kas var aizskar citu bērnu cieņu. Laicīgi veikti intervences pasākumi, kas koriģē un izglīto bērnus par sabiedrībā nepieņemamu uzvedību, ir atslēga tam, lai sabiedrībā nākotnē aizvien mazāk būtu sastopama  nevēlama seksuāla uzvedība.

Ir būtiski, lai arī skolu iekšējās kārtības noteikumos ir atrunāti noteikumi un kārtība, kā rīkoties jebkuram skolas darbiniekam, ja skolēni izsaka aizskarošas, nepiedienīgas piezīmes pat vai it kā joku, ja tas nav vērsts pret kādu konkrētu bērnu. Šāda veida gadījumos skolas vadībai jāveic pārrunas ar bērnu un viņa vecākiem, lai tādas situācijas neatkārtotos.

22. Cik aizsargāti ir pedagogi pret apmelojumiem par seksuālu uzmākšanos? Man pašam par laimi nav bijis jāsaskaras ar šo, bet ir kolēģi, pret kuriem ir vērsti apmelojumi, lai izspiestu aiziešanu no darba. Vēlāk apmelotāji atzinās, ka melo.

Ja jautājums ir par izglītības iestādi, kurā mācās bērni, tad jārunā par seksuālo izmantošanu (skat. atbildi uz 18. jautājumu). Jebkura informācijas tiks pārbaudīta un izmeklēta kriminālprocesa ietvaros. Par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu, ar mērķi, lai pret personu uzsāktu kriminālprocesu, ir paredzēta kriminālatbildība (Krimināllikuma 298. pants).

J: Kas tieši zem šī klasificējas kā uzmākšanās?

A: Ir jānošķir divi termini “uzmākšanās” un “seksuālā uzmākšanās”. Abos gadījumos uzvedība būs nepatīkama, bet seksuālā uzmākšanās atšķiras ar to, ka uzvedībai/ rīcībai ir seksuāls raksturs. Attiecīgi seksuālā uzmākšanās ir nevēlama seksuāla rakstura rīcība, kas var izpausties verbāli, neverbāli vai fiziski, un kas rada nepatīkamu vai degradējošu vidi.

J: Vai Jūs esiet saskārušies ar kādām negaidītām sekām (pozitīvām vai negatīvām) pēc pret-seksuālās uzmākšanās politikas ieviešanas vai apmācības īstenošanas? Ko mēs visi varētu no tā mācīties?

A: Cilvēkiem ir ļoti liela interese par šo tēmu un lekcijām. Tiesībsarga birojs saņem pateicības vārdus par tēmas aktualizēšanu. Tas, ka interese ir liela, liecina arī šī lekcija par seksuālo uzmākšanos un bērniem, jo sākotnēji šāda lekcija nebija plānota. Tā tika sagatavota, ņemot vērā lekciju dalībnieku iesūtītos jautājumus par bērniem.
Negatīvais aspekts ir tas, ka seksuālās uzmākšanās tēma raisa satraukumu atsevišķās publiskās personās, kas attiecīgi kritizē Tiesībsarga biroja aktivitātes. Tomēr jau tēmas izpētes sākuma posmā bija skaidrs, ka tēma ir neviennozīmīga.

Bērni un jaunieši

J: Kā noteikt robežu, kad uzmākšanās starp bērniem ir vērtējama kā izaicināšana, uzmanības pievēršana, provocēšana un kad tā jau ir kaitējoša un sodāma?

A: Seksuāla uzmākšanās ir kādai konkrētai personai nevēlama un viņas cieņu aizskaroša seksuāla rakstura darbība, kas var izpausties fiziskā, mutvārdu vai rakstiskā veidā. Šī darbība  nostāda aizskarto cilvēku, tai skaitā bērnu, iebiedējošos, naidīgos, pazemojošos, degradējošos vai aizskarošos apstākļos. Tātad, lai saprastu, vai ir pamats domāt, ka konkrētā bērna rīcība būtu vērtējama kā seksuāla uzmākšanās, ir jābūt konkrētam bērnam, kuru šāda rīcība ir aizskārusi.

J: Ņemot vērā, ka pastāv tikai BĒRNU tiesības, ir bijuši gadījumi, kad bērns ļaunprātīgi izmanto šo, apgalvojot, ka IR bijusi uzmākšanās. Manuprāt, ar bērnu tiesībām (ne tikai šajā jautājumā, bet kopumā), esam lielā grāvī, jo bērnam patreiz ir TIKAI tiesības (brīvi izteikties, darīt to, ko vēlas u. tml.)

A: Tas ir sabiedrībā nereti izplatīts, taču pilnīgi kļūdains priekštats, ka bērniem nav pienākumu. Bērnu tiesību aizsardzības likuma IV nodaļā uzskaitīti bērna pienākumi. Konkrēti, tiek izdalīti bērna pienākumi mājās (bērnam ir pienākums atbilstoši savam vecumam apkopt sevi un piedalīties mājas darbos, izturēties ar cieņu pret saviem vecākiem (adoptētājiem) un citiem ģimenes locekļiem), kā arī bērna pienākumi pret sabiedrību (pienākums mācīties un ievērot izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumus; atbilstoši savam vecumam un brieduma pakāpei sargāt savu veselību; cienīt valsti; saudzīgi izturēties pret apkārtējo vidi; ievērot likumus un sabiedrībā pieņemtus uzvedības noteikumus). Bērna pienākumi pieaug līdz ar vecumu. Bērns nedrīkst, izmantojot savas tiesības, aizskart citu bērnu un pieaugušo tiesības un likumīgās intereses. Kopumā var teikt, ka bērnam ir tādi paši pienākumi kā pieaugušajiem, taču ir divas būtiskas atšķirības. Pirmkārt, ņemot vērā bērna attīstības īpatnības, ja bērns pārkāpj sabiedrībā pieņemtās normas vai arī nepilda savus pienākumus, reaģēšanai uz to jābūt audzinoša rakstura un tai jābūt primāri vērstai uz bērna uzvedības korekciju, nevis sodīšanu. Otrkārt, par bērna labklājību un aizsardzību līdz viņa pilngadībai atbild vecāki. Audzināšanas pienākums ir gan vecākiem, gan pedagogiem. Bērnam ir jāiemāca pienākumi.  

Par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu ar mērķi, lai pret personu uzsāktu kriminālprocesu, ir paredzēta kriminālatbildība (KL 298. pants). Bērniem no 14 gadiem iestājas administratīvā atbildība un kriminālatbildība. Savukārt jau no 11 gadiem bērnam var piemērot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus.

J: Kādi sodi piemērojami gadījumos, kad nepilngadīgais izdara seksuālo uzmākšanos?

A: Administratīvais sods par seksuālo uzmākšanos ir naudas sods līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām (līdz 700 eiro). Bērniem par administratīvajiem pārkāpumiem soda vietā piemēro audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus (piemēram, brīdinājums, pienākums atvainoties, uzvedības ierobežojumi, u.c.). Administratīvo sodu – naudas sodu, drīkst piemērot tikai gadījumos, ja audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošana nav lietderīga. Audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus piemēro bērniem, lai veidotu un nostiprinātu sabiedrības interesēm atbilstošu vērtību orientāciju, kā arī veicinātu bērna atturēšanos no pretlikumīgām darbībām un bērna ar sociālās uzvedības novirzēm reintegrāciju sabiedrībā. Tātad, konstatējot, ka bērns veic sabiedrības interesēm neatbilstošu rīcību – nevēlamas seksuāla rakstura darbības, kas ir aizskar cita cilvēka cieņu, –   būtiski ir īstenot audzinoša rakstura pasākumus, lai pusaudzis varētu apzināties savas rīcības sekas un mainīt savu uzvedību. 

J: Vai Latvijā ir pieejamas īpašas atbalsta līnijas vai resursi, kas domāti tieši pusaudžiem un jauniešiem šādos gadījumos?

A: Bērnu aizsardzības centrs nodrošina Bērnu un pusaudžu uzticības tālruni 116111, kas ir bezmaksas diennakts palīdzības dienests. Tā mērķis ir sniegt psiholoģisku palīdzību un atbalstu krīzes situācijās.

J: Kā rīkoties, ja pats jaunietis nevēlas, lai ziņo par notikušo, bet situācija liecina par potenciāli bīstamu vai atkārtotu uzmākšanos?

A: Ja situācija liecina par potenciāli bīstamu un atkārtotu uzmākšanos ir jārīkojas, lai šādu uzvedību novērstu. Vienādā situācijā viens jutīsies aizskarts, cits – nejutīsies. Ja pedagogam ir aizdomas, ka bērns nevēlas ziņot, jo baidās no sekām, tad būtiski ir, lai iestāde sazinās ar aizskartā bērna vecākiem un pārrunā notikušo, kā arī ar iestādes iekšējiem resursiem reaģē uz cita bērna neatbilstošo seksuālo uzvedību, lai novērstu tās atkārtošanos.

Ir būtiski, lai arī skolu iekšējās kārtības noteikumos ir atrunāts, kā rīkoties jebkuram skolas darbiniekam, ja skolēni izsaka aizskarošas, nepiedienīgas piezīmes, pat ja tās ir domātas kā joks un nav vērstas pret kādu konkrētu bērnu. Šādos gadījumos jāveic pārrunas ar bērnu un viņa vecākiem, lai tādas situācijas neatkārtotos.

!! Savukārt, ja ir aizdomas par bērna seksuālu izmantošanu, iestādes pienākums ir ziņot par to Valsts policijai.

J: Kā organizēt drošu vidi jauniešu pasākumos (nometnēs, darbnīcās, pulciņos), lai mazinātu seksuālas uzmākšanās risku?

A: Svarīgi ir jau laikus ar bērniem pārrunāt šādus jautājumus un skaidrot, kas ir pieņemama un kas ir nepieņemama uzvedība. Ja pasākumos ir novēroti riski, par bērniem atbildīgajām personām ir jārīkojas preventīvi. Pieaugušajiem ir jābūt klātesošiem.

J: Kā sociālajos tīklos izpaužas seksuāla uzmākšanās, un ko darīt, ja to novēro kādā no platformām (Instagram, TikTok, Snapchat u.c.)?

A: Šajos gadījumos ir būtiski nošķirt, vai sociālos tīklos ir notikusi seksuālā uzmākšanās, vai seksuālā izmantošana.

Seksuāla izmantošana (kas iepriekš tika saukta par seksuālu vardarbību) ir jebkādas seksuāla rakstura darbības ar bērnu, ko veic pieaugušais vai cits bērns, kuram ir vara pār upuri (sava vecuma vai attīstības dēļ atrodas atbildības, uzticības vai spēka pozīcijās attiecībā pret upuri). Par seksuālu izmantošanu ir paredzēta kriminālatbildība. Ja pieaugušais pret bērnu, kurš nav sasniedzis 16 gadu vecumu, veic jebkādas seksuāla rakstura darbības, šāda rīcība atbilst seksuālai izmantošanai, nevis uzmākšanās. Ja pieaugošais izmanto sociālos tīklus, lai pamudinātu bērnu uz seksuālām darbībām, tad viņam saskaņā ar Krimināllikuma 162.¹ pantu var iestāties kriminālatbildība. Par šādiem gadījumiem ir obligāti jāziņo Valsts policijai.

Savukārt, lai saprastu, vai ir notikusi seksuālā uzmākšanās, ir nepieciešams identificēt bērnu, kuru konkrētā rīcība ir aizskārusi.

J: Kā rīkoties, ja skolēns/jauniešu centra apmeklētājs uzticas un stāsta par seksuālu uzmākšanos — vai ir obligāti jāziņo iestādes vadībai vai arī iespējama konfidencialitāte?

A: Ja seksuāla uzmākšanās notikusi jauniešu centrā, ir jāziņo iestādes vadībai, jo tā ir vadītāja atbildība, lai iestādē būtu droša vide. Ja tā ir seksuālā izmantošana (nevis uzmākšanās)  – par to ikvienam ir pienākums ziņot Valsts policijai.

J: Kurā brīdī personu, par kuru saņemts iesniegums par seksuālu uzmākšanos, atstādina no darba? Un kas sagaida iestādes vadītāju, ja apsūdzība tiek noņemta?

A: Jautājums pēc būtības ietver divus pilnīgi nošķirtus procesus – seksuālo uzmākšanos (kas ir administratīvs pārkāpums) un noziedzīgu nodarījumu.

Personu atstādina no darba, tiklīdz darba devējs uzzina, ka ir uzsākts kriminālprocess vai ir pamatotas aizdomas, ka ir pieļauts bērna tiesību pārkāpums (BTAL 72. panta septītā daļa). Tātad BTAL paredz, ka arī par seksuālu uzmākšanos darbinieku var atstādināt no darba. Atstādināšanu var pieprasīt arī Bērnu aizsardzības centrs, ja tam ir pamatotas aizdomas par iespējamiem bērna tiesību pārkāpumiem (BTAL 72. panta astotā daļa). Ja apsūdzība tiek noņemta, darba devējam ir pienākums izmaksāt kompensāciju par atstādināšanas periodu. Iestādes vadītājam jārēķinās ar izdevumiem, jo jāmaksā gan par aizvietošanu, gan kompensācija.

J: Kā pareizi novērtēt, kurā brīdī seksuāla uzmākšanās pāraug seksuālā vardarbībā, kas ir smags noziedzīgs nodarījums?

A: Seksuāla uzmākšanās ir vērsta uz cilvēka cieņas aizskaršanu. Dzimumnoziegumi (kas iepriekš saukti par seksuālo vardarbību, bet tagad seksuālā izmantošana) ir vērsti uz dzimumtieksmes apmierināšanu vai dzimuminstinkta izraisīšanu cietušajā. Seksuāla uzmākšanās ne vienmēr pāraugs dzimumnoziegumā, bet nav izslēgts, ka tā var notikt. Lai novērstu seksuālo uzmākšanos, kopš 10.12.2024. ir noteikta administratīvā atbildība par seksuālu uzmākšanos, kas līdz tam nebija sodāma. Krimināllikuma 16. nodaļā “Noziedzīgi nodarījumi pret personas tikumību un dzimumneaizskaramību” ir dzimumnoziegumu sastāva apraksti. Novērtēt, vai ir noticis dzimumnoziegums, var pēc tā, vai notikušais atbilst Krimināllikuma 16. nodaļā ietverto noziedzīgo nodarījumu pazīmēm.

Rīcības plāns (pareizā secībā) uzzinot par notikušo izglītības iestādē?

Savukārt, ja ir aizdomas par dzimumnoziegumu pret bērnu:

1. jāziņo Valsts policijai. To nosaka Bērnu tiesību aizsardzības likuma 73. panta pirmā daļa: “Katrai personai ir pienākums nekavējoties ziņot policijai, Bērnu aizsardzības centram, bāriņtiesai vai sociālajam dienestam par likumpārkāpumu, kas vērsts pret bērnu, kā arī tad, ja personai ir aizdomas, ka [..] pastāv apstākļi, kas var apdraudēt paša bērna vai citu personu dzīvību vai veselību”;
2. jāatstādina persona no darba pienākumu veikšanas līdz dienai, kad stājies spēkā un kļuvis nepārsūdzams kompetentas institūcijas pieņemtais lēmums vai tiesas spriedums, vai līdz galīgā nolēmuma pieņemšanai kriminālprocesā. To nosaka Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72. panta septītā daļa.
   Ja notikusi seksuāla uzmākšanās starp bērniem (administratīvi sodāms pārkāpums), aizskartajam bērnam vai viņa likumiskajam pārstāvim jāvēršas policijā, jālūdz uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu un atzīt bērnu par cietušo.

Izglītības iestādei jāizmanto Bērnu aizsardzības centra izstrādātais “Vardarbības gadījumu risināšanas algoritms izglītības iestādēs” (2024).

J: Kā, nodrošinot taisnīgu attieksmi visām iesaistītajām pusēm, rīkoties nepamatoti apvainotam trenerim, pedagogam, ja apvaino seksuālās uzmākšanās lietā? Ko darīt, ja bērns melo un saka, ka treneris uzmācās, kādas ir pedagoga tiesības? (apvienoti 3 jautājumi)

A: Lai novērstu situācijas, kad treneris vai pedagogs tiek nepatiesi apvainots, ieteicams radīt tādu vidi, kas izslēdz vai samazina seksuālās uzmākšanās iespējamību, piemēram, nepalikt divatā, treniņa videoieraksts u.tml.

Ja treneris nepamatoti apvainots dzimumnozieguma izdarīšanā vai par seksuālo uzmākšanos, t.i. apsūdzēts administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, sadarboties ar izmeklēšanas iestādi patiesības noskaidrošanai. Izmantot tiesības pieteikt lūgumus kriminālprocesā vai administratīvā pārkāpuma procesā, piemēram, nopratināt lieciniekus, nozīmēt ekspertīzi u.tml.

Ziņošana par iespējamu likumpārkāpumu, kurš vēlāk netiek pierādīts, ne vienmēr vērtējama kā nepatiesu ziņu sniegšana. Bērnu tiesību efektīva aizsardzība nozīmē to, ka par jebkurām aizdomām par iespējamu likumpārkāpumu pret bērnu ir nekavējoties jāziņo, un ziņotājam nav jāvāc pierādījumi par notikušo. Tas ir policijas darbs uzsāktā procesā. Neviens netiek uzskatīts par vainīgu, iekams vaina tiek pierādīta. Procesu (kriminālo, administratīvo pārkāpumu) uzsākšana tiesības pati par sevi nepārkāpj.

Ja ir aizdomas, ka apzināti sniegtas nepatiesas ziņas par nepatiesu notikumu, pēc kriminālprocesa izbeigšanas vai cita lēmuma pieņemšanas, kas pierāda, ka noziedzīgs nodarījums nav noticis, vērsties ar iesniegumu Valsts policijā kriminālprocesa uzsākšanai pēc Krimināllikuma 298. panta – par apzināti nepatiesu ziņojumu par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu nolūkā panākt kriminālprocesa uzsākšanu pret noteiktu personu. Ja nepatiesas ziņas sniegtas par administratīva pārkāpuma izdarīšanu, vērsties Valsts policijā administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanai pēc Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 3. panta pirmās daļas – par nepatiesas informācijas sniegšanu iestādei.

Šādā situācijā nav nozīmes, vai nepatiesi apsūdzēts ir treneris, pedagogs vai jebkura cita persona, piemēram, aizbildnis.

J: Vai pieskāriens, lai norādītu precīzu kustības, vingrinājuma izpildi, ir seksuāla uzmākšanās?

A: Atbilde uz šo jautājumu izriet no dažādiem aspektiem, pirmkārt jau, vai pieskāriens vispār attiecīgajā situācijā ir nepieciešams (proti, vai koriģējošo kustību nav iespējams parādīt vai izteikt citā veidā). Pirms pieskaršanās, vienmēr aicinām informēt iepriekš un paskaidrot, kāpēc nepieciešams pieskarties.

Ja pieskāriens ir personai nevēlama seksuāla rakstura fiziska darbība, kas vērsta uz personas cieņas aizskaršanu un kas nostādījusi to iebiedējošos, naidīgos, pazemojošos, degradējošos vai aizskarošos apstākļos, tad tā ir seksuāla uzmākšanās.

J: Strādājot ar sākumskolas bērniem, bieži vien bērni paši meklē fizisku kontaktu ar treneri, grib apķerties, pieglausties, īpaši pirms treniņa. Kā rīkoties?

A: Bērniem mēdz būt neviltotas mīļuma izpausmes un mēdz būt arī provokatīva uzvedība. Pieaugušais ir atbildīgs par robežu noteikšanu un ievērošanu. Būtiski, lai apskāvieniem nav seksuāla rakstura un tie ir sociāli pieņemami.

J: Kā runāt ar bērniem un jauniešiem par šo tēmu, kā paskaidrot, kas ir un kas nav seksuālā vardarbība, un kādas ir sekas, emocionālās, ja paciešam šādu uzmākšanos?

A: Dzimumaudzināšana izglītības saturā ilgstoši ir bijusi pamesta novārtā. Tās saturs ir iekļauts trīs mācību priekšmetu saturā, bet īstenots pienācīgi netiek. Būtiskas ir arī zināšanas par to, kā atpazīt un izprast bērnu un jauniešu seksuālo uzvedību. Pēc tiesībsarga atzinuma, ir sākusies virzība: Izglītības un zinātnes ministrija ir izstrādājusi pedagogu profesionālās pilnveides programmu “Starptautiskā pieeja: seksuālā izglītošana”, kas sniegs zināšanas par veselībpratību, tostarp seksuālās un reproduktīvās veselības, attiecību, vardarbības un drošības jautājumiem. Šī programma sniegs atbildes uz uzdoto jautājumu.

Pašlaik “Centrs Dardzedze” sadarbībā ar Bērnu aizsardzības centru izstrādā bērnu seksuālās uzvedības modeļu luksoforu, ko varēs izmantot, lai saprastu, vai uzvedība ir atbilstoša, vai tā signalizē, ka jāpievērš uzmanība, vai norāda uz nepieciešamību nekavējoties apturēt notiekošo un ziņot par to.

J: Pēc Jūsu domām, kāds ir vispārprastākais aspekts seksuālās uzmākšanās jautājumā izglītības iestādēs? Kā izglītības dalībniekiem stāties pretī šiem aplamajiem pieņēmumiem?

A: Seksuālā uzmākšanās ir jauns administratīvi sodāms pārkāpums, kas ir seksuāla rakstura un vērts uz cilvēka cieņas aizskaršanu. Līdz šim izglītības iestādes uz to varēja reaģēt vienīgi kā uz iekšējās kārtības noteikumu pārkāpumu (pienākuma izturēties ar cieņu vai uzvesties pieklājīgi nepildīšana). Kopš 10.12.2024. aizskartā persona var vērsties policijā. Pārprasts aspekts, kā secināms no jautājumiem, ir seksuālās uzmākšanās nenošķiršana no seksuālās izmantošanas, kas ir noziedzīgs nodarījums.