ANO Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām ar fakultatīvo protokolu (pieņemts 1966. gada 16. decembrī)

Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām

Pieņemts 1966. gada 16. decembrī

Stājies spēkā 1976. gada 23. martā

Latvija nosūtījusi depozitārijam 1992. gada 24. martā

Šā pakta dalībvalstis,

ievērodamas, ka saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos proklamētajiem principiem visiem cilvēku sabiedrības locekļiem piemītošās pašcieņas un viņu vienlīdzīgu un neatņemamu tiesību atzīšana ir brīvības, taisnīguma un vispārēja miera pamats,

atzīdamas, ka šīs tiesības izriet no cilvēka personībai piemītošās pašcieņas,

atzīdamas, ka saskaņā ar Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju no bailēm un trūkuma brīvas, ar pilsonisko un politisko brīvību apveltītas cilvēka personības ideāls sasniedzams, vienīgi radot tādus apstākļus, kuros katrs var izmantot savas ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības, kā arī savas pilsoniskās un politiskās tiesības.

ievērodamas, ka atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtiem valstu pienākums ir sekmēt cilvēktiesību un brīvību vispārēju respektēšanu un ievērošanu,

ievērodamas, ka katram atsevišķam cilvēkam, kam ir pienākumi pret citiem cilvēkiem un kolektīvu, kura loceklis viņš ir, jācenšas panākt šajā paktā atzīto tiesību stimulēšanu un ievērošanu,

vienojas par šādiem pantiem:

I DAĻA

1. pants

1. Visām tautām ir pašnoteikšanās tiesības. Pamatojoties uz šīm tiesībām, tās brīvi nosaka savu politisko statusu un brīvi nodrošina savu ekonomisko, sociālo un kultūras attīstību.

2. Visas tautas savu mērķu sasniegšanai var brīvi rīkoties ar savām dabas bagātībām un resursiem, nepārkāpjot nekādas saistības, kas izriet no starptautiskās ekonomiskās sadarbības, kura balstās uz savstarpēja izdevīguma principu, un no starptautiskajām tiesībām. Nevienai tautai nekādā gadījumā nedrīkst atņemt tai piederošos eksistences līdzekļus.

3. Visām šā pakta dalībvalstīm, arī tām, kas ir atbildīgas par nepastāvīgo un aizbilstamo teritoriju pārvaldīšanu, saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu principiem jāsekmē pašnoteikšanās tiesību īstenošana un jācienī šīs tiesības.

II DAĻA

2. pants

1. Ikviena šā pakta dalībvalsts apņemas respektēt un garantēt visām tās teritorijas ietvaros un tās jurisdikcijā esošajām personām šajā paktā atzītās tiesības bez jebkādas atšķirības – neatkarīgi no rases, ādas krāsas, dzimuma, valodas, reliģijas, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelšanās, mantiskā stāvokļa, dzimšanas vai citiem apstākļiem.

2. Ja tas jau nav paredzēts esošajos likumdošanas vai citos aktos, ikviena šā pakta dalībvalsts apņemas veikt nepieciešamos pasākumus saskaņā ar savām konstitucionālajām procedūrām un šā pakta noteikumiem, lai piemērotu tādus likumdošanas vai citus līdzekļus, kas var būt nepieciešami šajā paktā atzīto tiesību īstenošanai.

3. Ikviena šā pakta dalībvalsts apņemas:

a) nodrošināt jebkurai personai, ja ir pārkāptas šajā paktā atzītās personas tiesības un brīvības, efektīvu aizsardzības līdzekli, arī tad, ja minēto pārkāpumu izdarījušas personas, kas rīkojušās kā oficiāli pārstāvji;

b) nodrošināt, lai tiesības uz tiesisko aizsardzību jebkurai personai, kas pieprasa šādu aizsardzību, noteiktu kompetenta tiesu, administratīva vai likumdošanas institūcija vai jebkura cita kompetenta institūcija, kas paredzēta valsts tiesiskajā sistēmā, un veicināt aizsardzības iespējas tiesā;

c) nodrošināt, lai kompetentas varas institūcijas piemērotu tiesiskās aizsardzības līdzekļus, ja šādi līdzekļi ir paredzēti.

3. pants

Šā pakta dalībvalstis apņemas nodrošināt vīriešiem un sievietēm vienlīdzīgas tiesības izmantot visas šajā paktā paredzētās pilsoniskās un politiskās tiesības.

4. pants

1. Ja valstī ir oficiāli pasludināts ārkārtējs stāvoklis, kad apdraudēta nācijas pastāvēšana, šā pakta dalībvalstis var atkāpties no savām šajā paktā paredzētajām saistībām vienīgi tiktāl, ciktāl to prasa stāvokļa nopietnums, ar nosacījumu, ka šāda atkāpšanās nav pretrunā ar citām šo valstu saistībām starptautisko tiesību jomā un neizraisa uz rasi, ādas krāsu, dzimumu, valodu, reliģiju vai sociālo izcelšanos dibinātu diskrimināciju.

2. Ar šo noteikumu nevar pamatot nekādu atkāpšanos no 6., 7., 8.(1. un 2. punkts), 11., 15., 16. un 18.panta noteikumiem.

3. Ikvienai šā pakta dalībvalstij, kas izmanto atkāpšanās tiesības, ar Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāra starpniecību nekavējoties jāinformē citas šā pakta dalībvalstis par noteikumiem, no kuriem tā atkāpusies, un par šādas rīcības iemesliem. Tādā pašā veidā jāpaziņo arī datums, kad šī valsts izbeigs minēto atkāpšanos.

5. pants

1. Nevienu šā pakta noteikumu nedrīkst interpretēt tādējādi, lai kādai valstij, kādai grupai vai kādai personai būtu tiesības jebkādā veidā darboties vai izdarīt jebkādas darbības, kuru mērķis ir likvidēt jebkuras šajā paktā atzītās tiesības vai brīvības vai ierobežot tās lielākā mērā, nekā paredzēts šajā paktā.

2. Nav pieļaujama kādā šā pakta dalībvalstī saskaņā ar likumu, konvencijām, noteikumiem vai paražām atzīto vai esošo jebkura cilvēka pamattiesību ierobežošana vai samazināšana, aizbildinoties ar to, ka minētās tiesības šajā paktā nav atzītas vai ka tās tajā atzītas mazākā apjomā.

III DAĻA

6. pants

1. Tiesības uz dzīvību ir katra cilvēka neatņemamas tiesības. Šīs tiesības aizsargā likums. Nevienam nedrīkst patvarīgi atņemt dzīvību.

2. Valstīs, kas nav atcēlušas nāves sodu, to var piespriest tikai par vissmagākajiem noziegumiem saskaņā ar likumu, kurš bija spēkā nozieguma izdarīšanas brīdī un kurš nav pretrunā ar šajā paktā un Konvencijā par genocīda noziegumu novēršanu un sodīšanu par to paredzētajiem noteikumiem. Šo sodu var izpildīt, vienīgi izpildot kompetentas tiesas taisītu galīgo spriedumu.

3. Ja dzīvības atņemšana ir genocīda nozieguma rezultāts, jāievēro, ka neviens šā panta noteikums nedod šā pakta dalībvalstīm tiesības jebkādā veidā atkāpties no jebkurām saistībām, kas pieņemtas saskaņā ar Konvencijā par genocīda nozieguma novēršanu un sodīšanu par to paredzētajiem noteikumiem.

4. Katram, kam piespriests nāves sods, ir tiesības iesniegt lūgumu par apžēlošanu vai soda mīkstināšanu. Visos gadījumos iespējama amnestija, apžēlošana vai nāves soda aizstāšana.

5. Nāves sodu nepiespriež par noziegumiem, ko izdarījušas personas, kas jaunākas par astoņpadsmit gadiem, un to neizpilda grūtniecēm.

6. Neviens šā panta noteikums nevar būt par pamatu tam, lai kāda šā pakta dalībvalsts atliktu vai nepieļautu nāves soda atcelšanu.

7. pants

Nevienu nedrīkst pakļaut spīdzināšanai vai nežēlīgam, necilvēcīgam vai viņa pašcieņu aizskarošam sodam vai apieties ar viņu tādā veidā. Piemēram, nevienu personu bez tās brīvas piekrišanas nedrīkst pakļaut medicīniskiem un zinātniskiem eksperimentiem.

8. pants

1. Nevienu nedrīkst turēt verdzībā; visu veidu verdzība un vergu tirdzniecība ir aizliegta.

2. Nevienu nedrīkst turēt nebrīvē.

3. (a) Nevienu nedrīkst piespiest izpildīt piespiedu vai obligāta rakstura darbu;

(b) valstīs, kur kā sodu par noziegumu var piespriest brīvības atņemšanu, kas saistīta ar katorgas darbiem, 3.a) punkta noteikumi nav šķērslis katorgas darbu izpildei pēc kompetentas tiesas sprieduma, kas noteikusi šādu sodu;

(c) ar terminu “piespiedu vai obligāta rakstura darbs” šajā punktā neapzīmē:

i) jebkādu b) apakšpunktā neminētu darbu vai dienestu, kas parasti jāpilda personai, kura atrodas ieslodzījumā uz likumīga tiesas sprieduma pamata, vai personai, kura nosacīti atbrīvota no šāda ieslodzījuma;

ii) jebkādu militāra rakstura dienestu, bet valstīs, kurās var atteikties no karadienesta politisku vai reliģiski ētisku motīvu dēļ, jebkādu dienestu, kas likumā paredzēts personām, kuras atsakās no karadienesta šādu motīvu dēļ;

iii) jebkādu dienestu, kas ir obligāts ārkārtēja stāvokļa vai katastrofas gadījumā, kad apdraudēta iedzīvotāju dzīvība vai labklājība;

iv) jebkādu darbu vai dienestu, kas ietilpst parastajos pilsoņu pienākumos.

9. pants

1. Katram cilvēkam ir tiesības uz brīvību un personas neaizskaramību. Nevienu nedrīkst patvaļīgi arestēt vai turēt apcietinājumā. Nevienam nedrīkst atņemt brīvību bez likumā noteiktā pamata un neievērojot tajā paredzēto procedūru.

2. Personu apcietinot, tai jāpaziņo apcietināšanas iemeslus un nekavējoties jāinformē par jebkuru viņam uzrādīto apsūdzību.

3.Katru sakarā ar kriminalapsūdzību apcietināto vai aizturēto personu steidzami nogādā pie tiesneša vai citas amatpersonas, kurai saskaņā ar likumu ir tiesības realizēt tiesas varu, un tai ir tiesības uz iztiesāšanu noteiktajā termiņā vai uz atbrīvošanu. To personu turēšana apcietinājumā, kuras gaida iztiesāšanu, nedrīkst būt obligāts noteikums, taču atbrīvošana var būt atkarīga no garantiju došanas ierasties tiesā, ierasties iztiesāšanā jebkurā citā tās stadijā un, ja nepieciešams, ierasties sprieduma izpildīšanai.

4. Katram, kam atņemta brīvība, arestējot vai turot apcietinājumā, ir tiesības uz viņa lietas izskatīšanu tiesā, lai šī tiesa varētu nekavējoties izlemt, vai viņa aizturēšana ir likumīga, un dot norādījumu par viņa atbrīvošanu, ja aizturēšana ir nelikumīga.

5. Katram, kas ticis nelikumīgi arestēts vai turēts apcietinājumā, ir tiesības uz kompensāciju, kas var būt prasības pamats.

10. pants

1. Visām personām, kam atņemta brīvība, ir tiesības uz humānu apiešanos un cilvēka personībai piemītošās pašcieņas respektēšanu.

2. a) Apsūdzētos, ja nav īpašu apstākļu, tur atsevišķi no notiesātajiem, un viņiem ir sevišķs režīms, kas atbilst viņu kā nenotiesāto personu statusam;

b) nepilngadīgos apsūdzētos tur atsevišķi no pilngadīgajiem un visīsākā laikā nogādā tiesā lietas izskatīšanai.

3. Penitenciārajā paredzēts ieslodzīto režīms, kura būtisks mērķis ir viņu labošana un sociālā pāraudzināšana. Nepilngadīgos tiesību pārkāpējus tur atsevišķi no pilngadīgajiem, un viņiem ir to vecumam un tiesiskajam statusam atbilstošs režīms.

11. pants

Nevienam nedrīkst atņemt brīvību, pamatojoties vienīgi uz to, ka viņš nav spējīgs izpildīt kādu līgumsaistību.

12. pants

1. Katram, kas likumīgi atrodas kādas valsts teritorijā, ir tiesības šajā teritorijā brīvi pārvietoties un brīvi izvēlēties dzīvesvietu.

2. Katram cilvēkam ir tiesības atstāt jebkuru, arī savu, valsti.

3. Minētajām tiesībām nedrīkst būt nekādu ierobežojumu, atskaitot tos, kas paredzēti likumā, nepieciešami valsts drošības, sabiedriskās kārtības, iedzīvotāju veselības vai tikumības vai citu cilvēku tiesību un brīvību aizsardzībai un ir savienojami ar citām šajā paktā atzītajām tiesībām.

4. Nevienam nedrīkst patvaļīgi atņemt tiesības iebraukt savā valstī.

13. pants

Ārvalstnieku, kurš likumīgi atrodas kādas šā pakta dalībvalsts teritorijā, var izsūtīt, vienīgi izpildot saskaņā ar likumu taisītu spriedumu, un viņam, ja tas nav pretrunā ar imperatīvajiem valsts drošības apsvērumiem, ir tiesības izvirzīt argumentus pret viņa izsūtīšanu, pieprasīt, lai viņa lietu izskatītu no jauna kompetenta varas institūcija vai persona vai personas, ko speciāli iecēlusi kompetenta varas institūcija, un tiesības tikt pārstāvētam šai nolūkā minētajā varas institūcijā, personas vai personu priekšā.

14. pants

1. Visas personas ir vienlīdzīgas tiesu un tribunāla priekšā. Katram ir tiesības, ja tiek izskatīta jebkura viņam uzrādītā kriminālapsūdzība vai noteiktas viņa tiesības un pienākumi kādā civilprocesā, uz to, lai lietu taisnīgi un publiski izskatītu kompetenta, neatkarīga un objektīva tiesa, kas izveidota saskaņā ar likumu. Var nepieļaut preses pārstāvju un publikas klātbūtni visā iztiesāšanā vai tās daļā, ja to prasa morāles apsvērumi, sabiedriskā kārtība (ordre public) vai valsts drošība demokrātiskā sabiedrībā vai pušu privātās dzīves intereses, vai – tiktāl, ciktāl tas, pēc tiesas domām, stingri nepieciešams -, ja ir īpaši apstākļi, kad publiskums traucētu tiesas spriešanu; taču jebkuram tiesas lēmumam krimināllietā vai civillietā jābūt publiskam, atskaitot gadījumus, kad nepilngadīgo interesēs jārīkojas citādi vai kad lieta saistīta ar strīdiem laulāto starpā vai bērnu aizbildnību.

2. Katram, kam inkriminēts kriminālnoziegums, ir tiesības tikt uzskatītam par nevainīgu, kamēr viņa vaina nebūs pierādīta saskaņā ar likumu.

3. Katram ir tiesības, ja tiek izskatīta jebkura viņam uzrādīta kriminālapsūdzība, uz šādām minimālām garantijām, pamatojoties uz visu personu vienlīdzību likuma un tiesas priekšā:

a) lai viņš tam saprotamā valodā nekavējoši un vispusīgi tiktu informēts par viņam uzrādītās apsūdzības raksturu un pamatu;

b) lai viņam būtu pietiekams laiks un iespējas sagatavot savu aizstāvību un sazināties ar paša izraudzītu aizstāvi;

c) lai viņš tiktu sodīts bez nepamatotas vilcināšanās;

d) lai viņš tiktu sodīts, viņam klātesot un varētu aizstāvēt sevi pats vai ar paša izraudzīta aizstāvja starpniecību; ja viņam nav aizstāvja, lai viņam tiktu paskaidrotas šīs tiesības un iecelts aizstāvis jebkurā gadījumā, kad tas nepieciešams tiesas spriešanas interesēs, bez maksas, ja viņam nav pietiekamu līdzekļu šāda aizstāvja atalgošanai;

e) lai viņš varētu pratināt lieciniekus, kas liecinās pret viņu, vai viņam būtu tiesības uz to, ka šie liecinieki tiek nopratināti, un tiesības uz to, lai viņa liecinieki tiktu izsaukti un nopratināti ar tādiem pašiem noteikumiem, kādi paredzēti lieciniekiem, kas liecina pret viņu;

f) lai viņš varētu bez maksas izmantot tulka palīdzību, ja nesaprot tiesā lietojamo valodu vai nerunā šajā valodā;

g) lai viņš netiktu piespiests dot liecības pats pret sevi vai atzīt sevi par vainīgu.

5. Katram, kas notiesāts par kādu noziegumu, ir tiesības uz to, lai viņa notiesāšanu un spriedumu no jauna izskatītu augstāka tiesas instance saskaņā ar likumu.

6. Ja kāda persona ar galīgu spriedumu notiesāta par krimināl-noziegumu un par viņu taisītais spriedums pēc tam atcelts vai šī persona apžēlota tāpēc, ka kāds jauns vai jaunatklāts apstāklis neapstrīdami liecina par tiesas kļūdu, tad šai personai, kas saņēmusi sodu šādas notiesāšanas rezultātā, pienākas kompensācija saskaņā ar likumu, ja netiks pierādīts, ka minētais nezināmais apstāklis nebija agrāk atklāts vienīgi vai daļēji šās personas vainas dēļ.

7. Nevienu nedrīst atkārtoti notiesāt vai sodīt par noziegumu, par kuru viņš jau ticis galīgi notiesāts vai attaisnots saskaņā ar katras valsts likumu un kriminālprocesa noteikumiem.

15. pants

1. Nevienu nedrīkst atzīt par vainīgu kriminālnozieguma izdarīšanā jebkādas darbības vai bezdarbības dēļ, kas saskaņā ar tās izdarīšanas brīdī spēkā bijušajiem nacionālajiem likumdošanas aktiem vai starptautiskajām tiesībām nebija kriminālnoziegums. Tāpat nedrīkst piespriest smagāku sodu nekā tas, kas bija jāpiemēro krimināl-nozieguma izdarīšanas brīdī. Ja pēc nozieguma izdarīšanas likumā noteikts vieglāks sods par šāda nozieguma izdarīšanu, tad šis likums attiecas arī uz iepriekš izdarītajiem noziegumiem.

2. Šā panta noteikumi neaizliedz nodot tiesai un sodīt jebkuru personu par jebkuru darbību vai bezdarbību, kas izdarīšanas brīdī bija kriminālnoziegums saskaņā ar starptautiskajā sabiedrībā atzītajiem vispārējiem tiesību principiem.

16. pants

Katram cilvēkam, lai kur viņš atrastos, ir tiesības tikt atzītam par persnu likuma priekšā.

17. pants

1. Nedrīkst patvarīgi vai nelikumīgi iejaukties kāda privātajā vai ģimenes dzīvē, patvarīgi vai nelikumīgi apdraudēt viņa dzīvokļa neaizskaramību vai viņa korespondences noslēpumu vai nelikumīgi apdraudēt viņa godu un reputāciju.

2. Katram ir tiesības uz likuma aizsardzību pret šādu iejaukšanos vai šādiem apdraudējumiem.

18. pants

1. Katram cilvēkam ir tiesības uz domu, apziņas un reliģijas brīvību. Šīs tiesības ietver reliģijas un pārliecības brīvību, brīvību pieņemt reliģiju vai pārliecību pēc savas izvēles un brīvību nodoties savai reliģijai un pārliecībai tiklab vienatnē, kā arī kopā ar citiem, publiski vai nošķirti, piekopjot kultu, izpildot reliģiskas un rituālas ceremonijas un sludinot mācību.

2. Nevienu nedrīkst pakļaut piespiešanai, kas mazinātu viņa reliģijas vai pārliecības brīvību vai brīvību pieņemt reliģiju vai pārliecību pēc savas izvēles.

3. Brīvībai nodoties reliģijai vai pārliecībai var būt vienīgi tādi ierobežojumi, kas noteikti likumā un nepieciešami sabiedriskās drošības, kārtības, veselības un morāles, kā arī citu personu pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzībai.

4. Šā pakta dalībvalstis apņemās cienīt vecāku un attiecīgos gadījumos likumīgo aizbildņu brīvību nodrošināt savu bērnu reliģisko un tikumisko audzināšanu saskaņā ar savu pārliecību.

19. pants

1. Katram cilvēkam ir tiesības netraucēti pieturēties pie saviem uzskatiem.

2. Katram cilvēkam ir tiesības brīvi izpaust savus uzskatus, šīs tiesības ietver brīvību meklēt, saņemt un izplatīt dažāda veida informāciju un idejas neatkarīgi no valstu robežām mutvārdos, rakstveidā, izmantojot presi vai mākslinieciskās izpausmes formas, vai citādā veidā pēc savas izvēles.

3. Šā panta 2.punktā paredzēto tiesību izmantošana uzliek īpašus pienākumus un īpašu atbildību. Tāpēc tā var būt saistīta ar zināmiem ierobežojumiem, taču tie jānoteic likumā un tiem jābūt nepieciešamiem:

a) citu personu tiesību un reputācijas respektēšanai;

b) valsts drošības, sabiedriskās kārtības (ordre public), iedzīvotāju veselības vai tikumības aizsardzībai.

20. pants

1. Jebkāda kara propaganda jāaizliedz ar likumu.

2. Jebkāda rīcība, kas aizstāv nacionālu, rasu vai reliģisku naidu un ir kūdīšana uz diskrimināciju, naidīgumu vai vardarbību, jāaizliedz ar likumu.

21. pants

Tiek atzītas tiesības rīkot miermīlīgas sapulces. Šo tiesību izmantošanā nav nekādu ierobežojumu, atskaitot tos, kas paredzēti saskaņā ar likumu un kas demokrātiskā sabiedrībā nepieciešami valsts vai sabiedriskās drošības un sabiedriskās kārtības interesēs, iedzīvotāju veselības un tikumības vai citu personu tiesību un brīvību aizsardzībai.

22. pants

1. Katram cilvēkam ir tiesības uz asociāciju brīvību, arī tiesības dibināt arodbiedrības un iestāties tajās, lai aizsargātu savas intereses.

2. Šo tiesību izmantošanā nav nekādu ierobežojumu, atskaitot tos, kas paredzēti likumā un kas demokrātiskā sabiedrībā nepieciešami valsts vai sabiedriskās drošības un sabiedriskās kārtības interesēs, iedzīvotāju veselības vai citu personu tiesību un brīvību aizsardzībai. Šā panta noteikumi netraucē paredzēt likumīgus ierobežojumus šo tiesību izmantošanā personām, kas ir bruņoto spēku un policijas sastāvā.

3. Šā panta noteikumi nedod tiesības valstīm, kas piedalās Starptautiskās darba organizācijas 1948.gada konvencijā Par asociāciju brīvību un organizēšanās tiesību aizsardzību, pieņemt likumdošanas aktus, kuros nebūtu ievērotas minētajā konvencijā paredzētās garantijas, vai piemērot likumu, neievērojot šīs garantijas.

23. pants

1. Ģimene ir dabiska sabiedrības pamatšūniņa, un tai ir tiesības baudīt sabiedrības un valsts aizsardzību.

2. Vīriešiem un sievietēm, kas sasnieguši laulības vecumu, ir tiesības stāties laulībā un tiesības nodibināt ģimeni.

3. Laulību nedrīkst slēgt bez to personu, kas stājas laulībā, brīvas un pilnīgas piekrišanas.

4. Šā pakta dalībvalstīm jāveic attiecīgie pasākumi, lai garantētu laulāto tiesību un pienākumu vienlīdzību, viņiem stājoties laulībā, laulības laikā un šķirot laulību. Laulības šķiršanas gadījumā jāparedz nepieciešamā bērnu aizsardzība.

24. pants

1. Katram bērnam bez jebkādas diskriminācijas – neatkarīgi no rases, ādas krāsas, dzimuma, valodas, reliģijas, nacionālās vai sociālās izcelšanās, mantiskā stāvokļa vai dzimšanas – ir tiesības uz tādiem aizsardzības līdzekļiem, kādi viņa ģimenei, sabiedrībai un valstij jāsniedz viņam kā mazgadīgajam.

2. Katrs bērns pēc viņa dzimšanas nekavējoties jāreģistrē un viņam jādod vārds.

3. Katram bērnam ir tiesības uz pilsonības iegūšanu.

25. pants

Katram pilsonim, neskatoties uz nekādām 2.pantā minētajām atšķirībām un bez nepamatotiem ierobežojumiem, jābūt tiesībām un iespējai:

a) piedalīties valsts lietu kārtošanā gan tieši, gan arī ar brīvi izraudzītu pārstāvju starpniecību;

b) balsot un tikt ievēlētam īstās periodiskās vēlēšanās, kas notiek uz vispārēju un vienlīdzīgu vēlēšanu tiesību pamata, aizklāti balsojot, un kas nodrošina vēlētāju brīvas gribas izpaudumu;

c) ievērojot vispārēju vienlīdzību, pildīt valsts dienestu savā valstī.

26. pants

Visi cilvēki ir vienlīdzīgi likuma priekšā, un viņiem ir tiesības bez jebkādas diskriminācijas uz vienādu likuma aizsardzību. Jebkura diskriminācija jāaizliedz ar likumu, un likumam jāgarantē visām personām vienāda un efektīva aizsardzība pret jebkādu diskrimināciju – neatkarīgi no rases, ādas krāsas, dzimuma, valodas, reliģijas, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelšanās, mantiskā stāvokļa, dzimšanas vai citiem apstākļiem.

27. pants

Valstīs, kuras ir etniskās, reliģiskās un valodas mazākumtautības, personām, kas pieder pie šīm mazākumtautībām, nedrīkst atņemt tiesības kopā ar citiem tās pašas grupas locekļiem baudīt savu kultūru, nodoties savai reliģijai un izpildīt tās rituālus, kā arī lietot dzimto valodu.

IV DAĻA

28. pants

1. Ar šo tiek nodibināta Cilvēktiesību komiteja (turpmāk tekstā – “Komiteja”). Tajā ir astoņpadsmit locekļu, un tā pilda turpmāk minētās funkcijas.

2. Komitejas sastāvā ietilpst personas, kuras ir šā pakta dalībvalstu pilsoņi, kuriem ir augstas tikumiskās īpašības un kuru kompetence cilvēktiesību jomā ir atzīta, turklāt tiek uzskatīta par lietderīgu to personu piedalīšanās, kurām ir juridiska prakse.

3. Komitejas locekļus ievēlē, un viņi strādā personiski.

29. pants

1. Komitejas locekļus ievēlē, aizklāti balsojot, no to personu vidus, kas atbilst 28.pantā paredzētajām prasībām un kuras šai nolūkā izvirzījušas šā pakta dalībvalstis.

2. Katra šā pakta dalībvalsts var izvirzīt ne vairāk kā divas personas. Šīm personām jābūt izvirzījušās valsts pilsoņiem.

3. Jebkurai personai ir tiesības tikt atkārtoti izvirzītai.

30. pants

1. Sākotnējās vēlēšanas rīkojamas ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šā pakta spēkā stāšanās dienas.

2. Vismaz četrus mēnešus pirms katru Komitejas vēlēšanu dienas, atskaitot vēlēšanas brīvo vietu ieņemšanai, par kuru atklāšanos paziņo saskaņā ar 34.pantu, Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs rakstveidā uzaicina šī pakta dalībvalstis triju mēnešu laikā iesniegt Komitejas locekļu kandidatūras.

3. Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs sastāda visu tādējādi izvirzīto personu sarakstu alfabētiskā kārtībā, norādot, kādas šā pakta dalībvalstis izvirzījušas šīs personas, un iesniedz minēto sarakstu šā pakta dalībvalstīm vismaz vienu mēnesi pirms katru vēlēšanu rīkošanas dienas.

4. Komitejas locekļus ievēlē šā pakta dalībvalstu sēdē, ko sasauc Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs Apvienoto Nāciju Organizācijas centrālajās iestādēs. Šajā sēdē, kuras kvorumam nepieciešama divu trešdaļu šā pakta dalībvalstu piedalīšanās, Komitejā tiek ievēlētas personas, kuru kandidatūras saņem vislielāko balsu skaitu un dalībvalstu pārstāvju absolūto balsu vairākumu, kuri ir klāt un piedalās balsošanā.

31. pants

1. Komitejas sastāvā nedrīkst būt vairāk kā viens pilsonis no vienas un tās pašas valsts.

2. Komitejas vēlēšanās jāievēro, lai būtu taisnīgs tās locekļu ģeogrāfiskais izvietojums un tiktu pārstāvētas dažādas civilizācijas formas un galvenās juridiskās sistēmas.

32. pants

1. Komitejas locekļus ievēlē uz četriem gadiem. Viņiem ir tiesības tikt pārvēlētiem, ja atkārtoti izvirzītas viņu kandidatūras. Taču deviņu pirmajās vēlēšanās ievēlēto locekļu pilnvaru termiņš izbeidzas pēc diviem gadiem; tūlīt pēc pirmajām vēlēšanām šo deviņu locekļu vārdus nosaka izlozējot 30.panta 4.punktā minētās sēdes priekšsēdētājs.

2. Pēc pilnvaru izbeigšanās vēlēšanas rīko saskaņā ar šās pakta daļas iepriekšējo pantu noteikumiem.

33. pants

1. Ja kāds Komitejas loceklis saskaņā ar vienprātīgām citu locekļu domām, ir beidzis savu funkciju veikšanu jebkura iemesla dēļ, atskaitot pagaidu prombūtni, Komitejas priekšsēdētājs informē par to Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāru, kurš pēc tam paziņo, ka šā locekļa vieta ir brīva.

2. Ja kāds Komitejas loceklis miris vai aizgājis no Komitejas, priekšēdētājs nekavējoties informē par to Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāru, kurš paziņo, ka šī vieta ir brīva no nāves dienas vai no dienas, kad aiziešana faktiski notikusi.

34. pants

1. Ja tiek paziņots, ka atklājusies brīva vieta saskaņā ar 33.pantu, un ja aizstājamā locekļa pilnvaru termiņš nebeidzas sešu mēnešu laikā pēc šādas paziņošanas, Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs informē katru šā pakta dalībvalsti, kura divu mēnešu laikā var saskaņā ar 29.pantu iesniegt kandidatūras šās brīvās vietas ieņemšanai.

2. Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs sastāda tādējādi izvirzīto personu sarakstu alfabētiskā kārtībā un iesniedz minēto sarakstu šā pakta dalībvalstīm. Vēlēšanas brīvās vietas ieņemšanai pēc tam rīko saskaņā ar attiecīgajiem šās pakta daļas noteikumiem.

3. Komitejas loceklis, kas ievēlēts, aizpildot brīvo vietu, kura paziņota saskaņā ar 33.pantu, ir amatā uz tā locekļa pilnvaru termiņa palikušo daļu, kurš atbrīvojis vietu Komitejā, saskaņā ar minētā panta noteikumiem.

35. pants

Komitejas locekļi saņem Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās Asamblejas noteiktu atlīdzību no Apvienoto Nāciju Organizācijas līdzekļiem tādā kārtībā un ar tādiem nosacījumiem, kādus paredz Ģenerālā Asambleja, ievērojot Komitejas pienākumu svarīgumu.

36. pants

Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs dod nepieciešamo personālu un piešķir materiālos līdzekļus Komitejas funkciju efektīvai veikšanai saskaņā ar šo paktu.

37. pants

1. Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs sasauc pirmo Komitejas sēdi Apvienoto Nāciju Organizācijas centrālajās iestādēs.

2. Pēc savas pirmās sēdes Komiteja sanāk tās procesuālajos noteikumos paredzētajā laikā.

3. Komiteja parasti sanāk Apvienoto Nāciju Organizācijas centrālajās iestādēs vai Apvienoto Nāciju Organizācijas nodaļā Ženēvā.

38. pants

Katrs Komitejas loceklis, pirms viņš sācis pildīt savus pienākumus, atklātā Komitejas sēdē svinīgi paziņo, ka veiks savas funkcijas objektīvi un apzinīgi.

39. pants

1. Komiteja ievēlē savas amatpersonas uz diviem gadiem. Tās var pārvēlēt.

2. Komiteja nosaka savus procedūras noteikumus, taču šajos noteikumos jāparedz arī tas, ka:

a) divpadsmit Komitejas locekļi sastāda kvorumu;

b) Komitejas lēmumus pieņem ar klātesošo locekļu balsu vairākumu.

40. pants

1. Šā pakta dalībvalstis apņemas sniegt ziņojumus par to veiktajiem pasākumiem šajā paktā atzīto tiesību īstenošanai un par progresu, kas sasniegts šo tiesību baudīšanā:

a) viena gada laikā pēc tam, kad attiecīgajām dalībvalstīm stājies spēkā šis pakts;

b) turpmāk visos gadījumos, kad to pieprasa Komiteja.

2. Visi ziņojumi tiek iesniegti Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram, kurš nosūta tos izskatīt Komitejai. Ziņojumos jānorāda faktori un grūtības, ja tādas ir, kas ietekmē šī pakta īstenošanu.

3. Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs pēc konsultēšanās ar Komiteju var nosūtīt ieinteresētajām specializētajām iestādēm to ziņojumu daļu eksemplārus, kuras ir šo iestāžu kompetencē.

4. Komiteja pētī šā pakta dalībvalstu iesniegtos ziņojumus. Tā nosūta dalībvalstīm savus ziņojumus un vispārīga rakstura piezīmes Ekonomiskajai un sociālajai padomei kopā ar ziņojumu eksemplāriem, ko tā saņēmusi no šā pakta dalībvalstīm.

5. Šā pakta dalībvalstis var iesniegt Komitejai savus apsvērumus par jebkurām piezīmēm, kas izteiktas saskaņā ar šā panta 4.punktu.

41. pants

1. Saskaņā ar šo pantu pakta dalībvalsts var jebkurā laikā paziņot, ka tā atzīst Komitejas kompetenci saņemt un izskatīt ziņojumus (communication – angļu val.), kuros kāda dalībvalsts apgalvo, ka cita dalībvalsts nepilda savas šajā paktā noteiktās saistības. Šajā pantā paredzētos ziņojumus var pieņemt un izskatīt vienīgi tad, ja tos iesniegusi dalībvalsts, kas paziņojusi, ka tā atzīst šās Komitejas kompetenci. Komiteja nepieņem nekādus ziņojumus, ja tie attiecas uz dalībvalsti, kas nav izdarījusi šādu paziņojumu. Saskaņā ar šo pantu saņemtos ziņojumus izskata, ievērojot šādu procedūru:

a) ja kāda šā pakta dalībvalsts uzskata, ka cita dalībvalsts nepilda šā pakta noteikumus, tā var rakstveidā darīt to zināmu minētajai dalībvalstij. Triju mēnešu laikā pēc šāda ziņojuma saņemšanas to saņēmējvalsts rakstveidā sniedz ziņojuma nosūtītājvalstij paskaidrojumu vai jebkuru citu paziņojumu ar paskaidrojumiem šajā jautājumā, kurā, ciktāl tas iespējams un ir lietderīgi, jānorāda, kādas iekšējās procedūras un pasākumi jau veikti, tiks veikti vai kādus var veikt minētajā jautājumā;

b) ja jautājums nav izlemts, apmierinot abas ieinteresētās dalībvalstis, sešu mēnešu laikā pēc tam, kad saņēmējvalsts saņēmusi sākotnējo ziņojumu, jebkurai no šīm valstīm ir tiesības nodot minēto jautājumu Komitejai, paziņojot par to Komitejai un otrai valstij;

c) Komiteja izskata tai nodoto jautājumu tikai pēc tam, kad tā pārliecinājusies, ka saskaņā ar vispāratzītajiem starptautisko tiesību principiem visi pieejamie iekšējie līdzekļi izmēģināti un konkrētajā gadījumā izsmelti. Šis noteikums nav spēkā, ja minēto līdzekļu piemērošana tiek nepamatoti novilcināta;

d) šajā pantā paredzēto ziņojumu izskatīšanai Komiteja rīko slēgtas sēdes;

e) ievērojot c) apakšpunkta noteikumus, Komiteja sniedz savus labos pakalpojumus ieinteresētajām dalībvalstīm, lai jautājumu labprātīgi atrisinātu, pamatojoties uz šajā paktā atzīto cilvēktiesību un pamatbrīvību respektēšanu;

f) ikvienā tai izskatīt nodotajā jautājumā Komiteja var griezties pie b) apakšpunktā minētajām ieinteresētajām dalībvalstīm ar lūgumu sniegt jebkuru nepieciešamo informāciju;

g) b) apakšpunktā minētajām ieinteresētajām dalībvalstīm ir tiesības tikt pārstāvētām jautājuma izskatīšanā Komitejā un sniegt attiecīgus paskaidrojumus mutvārdos un/vai rakstveidā;

h) Komiteja divpadsmit mēnešu laikā pēc paziņojuma saņemšanas saskaņā ar b) apakšpunktu sniedz ziņojumu:

i) ja jautājums izlemts e) apakšpunkta noteikumu ietvaros, Komiteja savā ziņojumā vienīgi īsi izklāsta faktus un panākto lēmumu;

ii) ja jautājums nav izlemts e) apakšpunkta noteikumu ietvaros, Komiteja savā ziņojumā vienīgi īsi izklāsta faktus; ieinteresēto dalībvalstu rakstveida iesniegumi un mutvārdu paskaidrojumu pieraksti pievienojami ziņojumam.

Ikvienā jautājumā ziņojumu nosūta ieinteresētajām dalībvalstīm.

2. Šā panta noteikumi stājas spēkā, kad desmit šā pakta dalībvalstis izdarījušas paziņojumu saskaņā ar šā panta 1.punktu. Šos paziņojumus dalībvalstis deponē Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram, kurš nosūta to norakstus pārējām dalībvalstīm. Paziņojumu jebkurā laikā var paņemt atpakaļ, darot to zināmu ģenerālsekretāram. Šāda rīcība netraucē izskatīt jebkuru jautājumu, kas minēts ziņojumā, kurš jau nodots saskaņā ar šo pantu; nekādi vēlāki jebkuras dalībvalsts ziņojumi netiek pieņemti pēc tam, kad ģenerālsekretārs informēts par paziņojuma paņemšanu atpakaļ, ja ieinteresētā dalībvalsts nav izdarījusi jaunu paziņojumu.

42. pants

1. a)ja kāds jautājums, kas nodots Komitejai saskaņā ar 41.pantu, nav izlemts, apmierinot ieinteresētās dalībvalstis, Komiteja ar ieinteresēto dalībvalstu iepriekšēju piekrišanu var iecelt speciālu Saskaņošanas komisiju (turpmāk – Komisija). Komisija sniedz labos pakalpojumus (good offices – angļu val.) ieinteresētajām dalībvalstīm, lai labprātīgi izlemtu attiecīgo jautājumu, ievērojot šā pakta noteikumus;

b) Komisijas sastāvā ir piecas ieinteresētajām dalībvalstīm pieņemamas personas. Ja ieinteresētās dalībvalstis triju mēnešu laikā nevienosies par visu Komisijas sastāvu vai tā daļu, tad tos Komisijas locekļus, par kuru iecelšanu vienošanās nav panākta, ievēlē, aizklāti balsojot, ar divu trešdaļu Komitejas balsu vairākumu no tās locekļu vidus.

2. Komisijas locekļi veic pienākumus personiski. Viņi nedrīkst būt ieinteresēto dalībvalstu vai valsts, kas nav šā pakta dalībniece, pilsoņi vai tās dalībvalsts pilsoņi, kas nav izdarījuši paziņojumu saskaņā ar 41.pantu.

3. Komisija ievēlē savu priekšsēdētāju un nosaka savus procedūras noteikumus.

4. Komisijas sēdes parasti notiek Apvienoto Nāciju Organizācijas centrālajās iestādēs vai Apvienoto Nāciju Organizācijas mītnē Ženēvā. Taču sēdes var rīkot citās piemērotās vietās, ko noteiks Komisija, konsultējoties ar Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāru un attiecīgajām dalībvalstīm.

5. Saskaņā ar 36.pantu izveidotais sekretariāts arī apkalpo Komisiju, ko ieceļ, pamatojoties uz šo pantu.

6. Komitejas saņemtā un izpētītā informācija tiek nodota Komisijas rīcībā, un Komisija var griezties pie ieinteresētajām dalībvalstīm ar lūgumu sniegt jebkuru nepieciešamo informāciju.

7. Kad Komisija pilnīgi izskatījusi jautājumu, taču jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc attiecīgā jautājuma nodošanas komisijai, tā sniedz Komitejas priekšsēdētājam ziņojumu nosūtīšanai ieinteresētajām dalībvalstīm:

a) ja Komisija nevar pabeigt attiecīgā jautājuma izskatīšanu divpadsmit mēnešos, tā savā ziņojumā vienīgi īsi raksturo stāvokli minētā jautājuma izskatīšanā;

b) ja attiecīgais jautājums labprātīgi izlemts, ievērojot šajā paktā atzītās cilvēktiesības, Komisija savā ziņojumā vienīgi īsi izklāsta faktus par panākto lēmumu;

c) ja b) apakšpunktā minētais lēmums nav panākts, Komisijas ziņojums ietver tās atzinumus visos faktiska rakstura jautājumos, kas saistīti ar strīdu starp ieinteresētajām dalībvalstīm un tās apsvērumus par šā jautājuma labprātīgas noregulēšanas iespējām. Šis paziņojums ietver arī ieinteresēto dalībvalstu rakstveida iesniegumus un un mutvārdu paskaidrojumu pierakstus;

d) ja Komisija sniedz ziņojumu saskaņā ar c) apakšpunkta noteikumiem, ieinteresētās dalībvalstis triju mēnešu laikā pēc šāda ziņojuma saņemšanas informē Komitejas priekšsēdētāju par to vai tās piekrīt komisijas ziņojuma saturam.

8. Šā panta notekumi neierobežo 41.pantā paredzētos Komitejas pienākumus.

9. Ieinteresētās dalībvalstis līdzīgās daļās sedz visus Komisijas locekļu izdevumus saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerāl-sekretāra iesniegto tāmi.

10. Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram ir tiesības apmaksāt, ja nepieciešams, Komisijas locekļu izdevumus pirms tos atlīdzinājušas ieinteresētās dalībvalstis saskaņā ar šā panta 9.punktu.

43. pants

Komitejas un speciālo saskaņošanas komisiju locekļiem, kurus var iecelt atbilstoši 42.pantam, ir tiesības uz atvieglojumiem, privilēģijām un imunitāti, kādi ir ekspertiem, ko sūta komandējumos Apvienoto Nāciju Organizācijas, kā tas paredzēts attiecīgajās Konvencijas par Apvienoto Nāciju Organizācijas privilēģijām un imunitāti sadaļās.

44. pants

Šā pakta īstenošanas noteikumus piemēro, ievērojot procedūras cilvēktiesību jautājumos, kas paredzētas Apvienoto Nāciju Organizācijas un specializēto iestāžu dibināšanas aktos un konvencijās vai saskaņā ar tiem, un minētie noteikumi netraucē šā pakta dalībvalstīm izmantot citas procedūras strīda izšķiršanā, pamatojoties uz spēkā esošajiem šo valstu vispārīgajiem un speciālajiem starptautiskajiem līgumiem.

45. pants

Komitejas ar Ekonomiskās un sociālās padomes starpniecību sniedz Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālajai Asamblejai ikgadēju ziņojumu par savu darbu.

V DAĻA

46. pants

Nevienu šī pakta noteikumu nedrīkst interpretēt tādējādi, lai mazinātu Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu un specializēto iestāžu statūtu noteikumu nozīmi, kuros paredzēti attiecīgi dažādu Apvienoto Nāciju Organizācijas orgānu un specializēto iestāžu pienākumi šajā paktā minētajos jautājumos.

47. pants

Nevienu šā pakta noteikumu nedrīkst interpretēt tādējādi, lai mazinātu visu tautu neatņemamās tiesības būt pilntiesīgām savu dabas bagātību un resursu īpašniecēm un brīvi tos izmantot.

VI DAĻA

48. pants

1. Šo paktu var parakstīt ikviena valsts, kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas locekle vai jebkuras tās specializētās iestādes locekle, ikviena Starptautiskās tiesas statūta dalībvalsts un ikviena cita valsts, ko Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā Asambleja uzaicinājusi piedalīties šajā paktā.

2. Šis pakts jāratificē. Ratifikācijas raksti deponējami Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram.

3. Šim paktam var pievienoties jebkura šī panta 1.punktā minētā valsts.

4. Valsts pievienojas paktam, deponējot pievienošanās dokumentu Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram.

5. Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs paziņo visām valstīm, kas parakstījušas šo paktu vai pievienojušās tam, par katra ratifikācijas raksta vai pievienošanās dokumenta deponēšanu.

49. pants

1. Šis pakts stājas spēkā trīs mēnešus pēc dienas, kad Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram deponēts trīsdesmit piektais ratifikācijas raksts vai pievienošanās dokuments.

2. Katrai valstij, kas ratificē šo paktu vai pievienojas tam pēc trīsdesmit piektā ratifikācijas raksta vai pievienošanās dokumenta deponēšanas, šis pakts stājas spēkā trīs mēnešus pēc dienas, kad tā deponējusi savu ratifikācijas rakstu vai pievienošanās dokumentu.

50. pants

Šā pakta noteikumi attiecas uz visām federatīvo valstu daļām bez jebkādiem ierobežojumiem vai izņēmumiem.

51. pants

1. Ikviena šā pakta dalībvalsts var ierosināt labojumus un iesniegt tos Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram. Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs pēc tam nosūta jebkurus ierosinātus labojumus šā pakta dalībvalstīm ar lūgumu paziņot viņam, vai tās vēlas sasaukt dalībvalstu konferenci, lai izskatītu šos ierosinājumus un sarīkotu balsošanu. Ja vismaz trešdaļa dalībvalstu ir par šādas konferences sasaukšanu, ģenerālsekretārs sasauc minēto konferenci Apvienoto Nāciju Organizācijas virsvadībā. Jebkurš labojums, ko pieņēmis vairākums dalībvalstu, kas piedalās šajā konferencē un balsošanā, iesniedzams apstiprināt Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālajai Asamblejai.

2. Labojumi stājas spēkā pēc tam, kad tos apstiprinājusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā Asambleja un pieņēmušas vismaz divas trešdaļas pakta dalībvalstu saskaņā ar to konstitucionālajām procedūrām.

3. Pēc labojumu stāšanās spēkā tie ir obligāti visām dalībvalstīm, kas tos pieņēmušas, bet pārējām dalībvalstīm ir obligāti šā pakta noteikumi un visi iepriekšējie to pieņemtie labojumi.

52. pants

Neatkarīgi no 48.panta 5.punktā paredzētajiem paziņojumiem Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs informē visas šā panta 1.punktā minētās valstis par:

a) parakstīšanu, ratifikāciju un pievienošanos saskaņā ar 48.pantu;

b) šā pakta spēkā stāšanās dienu saskaņā ar 49.pantu un jebkura labojuma spēkā stāšanās dienu saskaņā ar 51.pantu.

53. pants

1. Šis pakts, kura angļu, spāņu, ķīniešu, krievu un franču teksti ir vienlīdz autentiski, nododams glabāšanā Apvienoto Nāciju Organizācijas arhīvā.

2. Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs nosūta šā pakta apliecinātus norakstus visām 48.pantā minētajām valstīm.

Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām fakultatīvais protokols

Šā Protokola dalībvalstis, ievērodamas, ka Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (turpmāk tekstā – Pakts) mērķu sasniegšanas un tā noteikumu īstenošanas nolūkā būtu lietderīgi Cilvēktiesību komitejai (turpmāk tekstā – Komiteja), kas nodibināta saskaņā ar Pakta IV daļu, dot iespēju pieņemt un izskatīt Protokolā paredzētajā kārtībā atsevišķu personu iesniegumus par to, ka tās kļuvušas par upuriem šajā Paktā minēto tiesību pārkāpumiem, vienojās:

1. pants

Pakta dalībvalsts, kas kļūst par šā Protokola dalībvalsti, atzīst Komitejas kompetenci pieņemt un izskatīt iesniegumus no šīs valsts jurisdikcijā esošajām personām, kuras apgalvo, ka kļuvušas par upuri kādas Paktā noteiktās tiesības pārkāpumam, ko veikusi dalībvalsts. Komiteja nepieņem nevienu iesniegumu, ja tas attiecas uz Pakta dalībvalsti, kura nav šā Protokola dalībvalsts.

2. pants

Personas, kuras apgalvo, ka ir pārkāptas kādas no Paktā nosauktajām viņu tiesībām, un kuras izsmēlušas visas tām savā valstī pieejamās tiesību aizsardzības sistēmas, var iesniegt Komitejai izskatīšanai rakstveida iesniegumu saskaņā ar 1.panta noteikumiem.

3. pants

Ikvienu saskaņā ar šo Protokolu iesniegto iesniegumu Komiteja var atzīt par nepieņemamu, ja tas ir anonīms vai ja Komiteja uzskata, ka tiek ļaunprātīgi izmantotas tiesības iesniegt šādu iesniegumu, vai ja iesniegums nav saskaņā ar Pakta noteikumiem.

4. pants

1. Komiteja, ievērojot 3.panta noteikumus, par ikvienu atbilstoši Protokolam iesniegto iesniegumu ziņo šā Protokola dalībvalstij, kura tiek apsūdzēta kādā Pakta noteikuma pārkāpumā.

2. Valsts, kas saņēmusi šādu paziņojumu, sešu mēnešu laikā iesniedz Komitejai rakstveida paskaidrojumu vai paziņojumu, kurā izskaidrots attiecīgais jautājums un norādīti iespējamie pasākumi, kurus šī valsts varētu veikt.

5. pants

1. Saskaņā ar šo Protokolu saņemtos iesniegumus Komiteja izskata, ņemot vērā visu rakstveida informāciju, kuru tai iesniegusi konkrētā persona un attiecīgā dalībvalsts.

2. Komiteja neizskata nevienas personas iesniegumu, pirms tā nav pārliecinājusies par to, ka:

a) šis pats jautājums netiek izskatīts saskaņā ar citu starptautiskās izmeklēšanas vai noregulēšanas kārtību;

b) konkrētā persona ir izsmēlusi visas tai savā valstī pieejamās tiesību aizsardzības sistēmas. Šis noteikums nav spēkā gadījumos, kad šādu iespēju izmantošana tiek nepamatoti atlikta.

3. Šajā Protokolā paredzētajā kārtībā iesniegtos iesniegumus Komiteja izskata slēgtās sēdēs

4. Savus apsvērumus Komiteja paziņo attiecīgajai dalībvalstij un konkrētajai personai.

6. pants

Komiteja Pakta 45.pantā paredzētajā ikgadējā pārskata ziņojumā sniedz īsu pārskatu par savu darbību saskaņā ar šo Protokolu.

7. pants

Iekams nav sasniegti mērķi, kas izvirzīti Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās Asamblejas 1960.gada 14.decembrī pieņemtajā 1514.(XV) rezolūcijā attiecībā uz deklarāciju Par neatkarības piešķiršanu koloniālajām zemēm un tautām, šā Protokola noteikumi nekādā ziņā neierobežo sūdzības iesniegšanas tiesības, kādas šīm tautām garantētas Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos un Apvienoto Nāciju Organizācijas un tās specializēto institūciju starptautiskajās konvencijās un dokumentos.

8. pants

1. Šo Protokolu var parakstīt ikviena valsts, kas parakstījusi Paktu.

2. Šis Protokols jāratificē ikvienai valstij, kas ratificējusi Paktu vai pievienojusies tam. Ratifikācijas raksti jānodod glabāšanā Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram.

3. Šim Protokolam var pievienoties ikviena valsts, kas ratificējusi Paktu vai pievienojusies tam.

4. Pievienošanās stājas spēkā pēc tam, kad pievienošanās dokuments nodots Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram glabāšanā.

5. Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs par katra ratifikācijas raksta vai pievienošanās dokumenta nodošanu glabāšanā informē visas valstis, kas parakstījušas šo Protokolu vai pievienojušās tam.

9. pants

1. Saskaņā ar kārtību, kādā stājās spēkā Pakts, šis Protokols stājas spēkā trīs mēnešus pēc dienas, kad Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram nodots glabāšanā desmitais ratifikācijas raksts vai pievienošanās dokuments.

2. Katrā valstī, kas ratificē šo Protokolu vai pievienojas tam pēc desmitā ratifikācijas raksta vai pievienošanās dokumenta nodošanas glabāšanā, šis Protokols stājas spēkā trīs mēnešus pēc dienas, kad šī valsts nodevusi glabāšanā savu ratifikācijas rakstu vai pievienošanās dokumentu.

10. pants

Šā Protokola noteikumi attiecas uz visām federatīvo valstu daļām bez jebkādiem ierobežojumiem vai izņēmumiem.

11. pants

1. Ikviena šā Protokola dalībvalsts var ierosināt grozījumus un iesniegt tos Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram. Ģenerāl-sekretārs savukārt nosūta ierosinātos grozījumus šā Protokola dalībvalstīm un lūdz paziņot, vai tās vēlas sasaukt dalībvalstu konferenci, lai izskatītu šos grozījumus un balsotu par tiem. Ja vismaz trešdaļa dalībvalstu izsakās par šādas konferences sasaukšanu, ģenerālsekretārs sasauc minēto konferenci Apvienoto Nāciju Organizācijas vadībā. Jebkurš grozījums, kuru pieņem vairākums dalībvalstu, kas piedalās šajā konferencē un balsošanā, jāiesniedz Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālajai Asamblejai apstipri-nāšanai.

2. Grozījumi stājas spēkā pēc tam, kad tos apstiprinājusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā Asambleja un pieņēmušas vismaz divas trešdaļas šā Protokola dalībvalstu saskaņā ar to konstitucionālajām prasībām.

3. Pēc grozījumu stāšanās spēkā tie ir obligāti dalībvalstīm, kas tos pieņēmušas. Pārējām dalībvalstīm ir obligāti šā Protokola noteikumi un visi iepriekšējie grozījumi, ko tās pieņēmušas.

12. pants

1. Ikviena dalībvalsts var jebkurā laikā šo Protokolu denonsēt, rakstveidā paziņojot par to Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram. Denonsācija stājas spēkā pēc trim mēnešiem no dienas, kad šo paziņojumu saņēmis ģenerālsekretārs.

2. Denonsācija neietekmē šā Protokola noteikumu turpmāku piemērošanu jebkuram iesniegumam, kas līdz denonsācijas spēkā stāšanās dienai iesniegts saskaņā ar 2.pantu.

13. pants

Neatkarīgi no paziņojumiem, kas iesniegti saskaņā ar šā Protokola 8.panta 5.punktu, Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs informē visas Pakta 48.panta 1.punktā minētās valstis par:

a) šā Protokola parakstīšanu, ratifikāciju un pievienošanos tam saskaņā ar 8.pantu;

b) šā Protokola spēkā stāšanās datumu saskaņā ar 9.pantu un jebkura grozījuma spēkā stāšanās datumu saskaņā ar 11.pantu;

c) šā Protokola denonsāciju saskaņā ar 12.pantu.

14. pants

1. Šis Protokols, kura teksti angļu, spāņu, ķīniešu, krievu un franču valodā ir vienlīdz autentiski, nododams glabāšanā Apvienoto Nāciju Organizācijas arhīvā.

2. Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs nosūta apliecinātas šā Protokola kopijas visām Pakta 48.pantā minētajām valstīm.