30.05.2025.
Atzinums
Atzinums pārbaudes lietā Nr. 2024-21-16C,22F par trūkumiem regulējumā, atceļot drošības aizsargjoslu ap vēja elektrostacijām
Apraksts
Tiesībsarga atzinums pārbaudes lietā Nr. 2024-21-16C,22F par trūkumiem regulējumā, atceļot drošības aizsargjoslu ap vēja elektrostacijām
Kurš pieteica un par ko?
Tiesībsargs ir izskatījis pārbaudes lietu Nr. 2024-21-16C,22F par 2022.gada 6.oktobra likuma “Grozījumi Aizsargjoslu likumā”, kas stājās spēkā 2022.gada 3.novembrī (turpmāk – Grozījumi), regulējuma, ar ko no Aizsargjoslu likuma izslēgtas drošības aizsargjoslas ap vēja elektrostacijām (turpmāk arī – VES) un atcelti aprobežojumi tajās, atbilstību labas pārvaldības principam.
Problēmas īss raksturojums, citi būtiskie lietas apstākļi
Likumdevējs izslēdza no Aizsargjoslu likuma drošības aizsargjoslu ap VES regulējumu, bet pieņēma Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likums. Likumā noteikts, ka, izbūvējot jaunas vēja elektrostacijas, ir noteikts ievērot 800 metru atstatumu no dzīvojamās apbūves. Taču šī likuma regulējums neattiecās uz jau esošajām VES.
Tiesībsarga atzinuma būtiskākie secinājumi:
Primāri spēkā esošais regulējums ir vērsts uz apbūves nosacījumu izvirzīšanu jaunbūvējamu vēja elektrostaciju attīstības un drošības nodrošināšanai.
Izslēdzot drošības aizsargjoslas, likumdevējs ir noteicis noteiktu platību, kas jāievēro, plānojot un izvēloties jaunas VES atrašanās vietu. Proti, ja jaunbūvējamās VES jauda ir vairāk kā 2 MW, 800 metru rādiusā ap to ir noteikti teritorijas izmantošanas aprobežojumi. Turklāt, ja šāda VES tiek plānota tuvāk kā 2 kilometrus no mājsaimniecības, VES valdītājam tiek noteikts pienākums veikt normatīvajos aktos noteiktu maksājumu. Savukārt uz apbūves tiesību un citu vienošanās pamata ar zemes īpašniekiem ir nodrošināti VES ekspluatācijai droši apstākļi.
Tostarp uz apbūves un citu vienošanās pamata VES un ar to saistītās virszemes un pazemes infrastruktūras valdītājam ir likumiskas tiesības noteikt aprobežojumus konkrētajās teritorijās, tādējādi nodrošinot arī esošo VES ekspluatācijas drošību. Vienlīdz uz esošajām VES ir attiecināms aprobežojums tām attiecīgi par 500 vai 800 metriem pietuvināt jaunu dzīvojamo un publisko apbūvi.
Kopumā šāds attālums – 500 vai 800 metri, ir pat lielāks iepriekš definētajam drošības aizsargjoslu ap VES platumam, kas bija nosakāms 1,5 reizes lielāks nekā VES maksimālais augstums.
Tiesībsargs norādīja, ka labas pārvaldības princips ietver sevī cilvēkdrošību. Cilvēkdrošības princips primāri saprotams kā brīvība no bailēm. Korelācijā ar piesardzības principu tas paģēr valsts pienākumu, sabiedrības un katra indivīda interesēs sabalansēt cilvēku veselību, ekonomisko attīstību un enerģētisko neatkarību.
Tiesībsargs nav pilnvarots argumentēti iesaistīties nozares ekspertu diskusijā par teritorijas, ko aizņemtu drošības aizsargjoslas ap VES vai līdzvērtīgas teritorijas ap VES ar izmantošanas aprobežojumiem un platības atbilstību. Taču tiesībsarga uzdevums ir atklāt trūkumus tiesību aktos. Pārbaudes lietā secināts, ka nav grozīti Ministru kabineta noteikumi, kas regulē aprobežojumus drošības aizsargjoslās, lai gan drošības aizsargjoslu institūts ir atcelts. Vienlīdz nav izstrādāti un pieņemti noteikumi, kas regulētu trokšņu, mirguļošanas un zemfrekvences skaņas ietekmes novērtējumu uz cilvēka veselību. Šādiem noteikumiem bija jābūt izstrādātiem jau 2023.gadā.
Tiesībsarga rekomendācijas
Ministru kabinetam rosināts līdz 2026. gada 1. janvārim:
- izdarīt grozījumus Ministru kabineta 2006. gada 5. decembra noteikumos Nr. 982 “Enerģētikas infrastruktūras objektu aizsargjoslu noteikšanas metodika”, kas būtu saskanīgi ar Aizsargjoslu likumu;
- izstrādāt un pieņemt normatīvo regulējumu, kā tas noteikts Ministru kabineta 2022.gada 14.jūnija sēdes protokollēmumā Nr.32[1] 38.§ 6.punktā: izstrādāt un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā normatīvā akta projektu, kas reglamentē trokšņu, mirguļošanas un zemfrekvences skaņas ietekmes novērtējumu uz cilvēka veselību.