Atzinums pārbaudes lietā Nr. 2024-69-4AD,16B,32

Tiesībsarga atzinums pārbaudes lietā Nr. 2024-69-4AD,16B,32 par kriminālprocesā aizskartā mantas īpašnieka informētību par tiesībām piedalīties kriminālprocesā un īstenot savas tiesības

Kurš pieteica un par ko?

Pamatojoties uz privātpersonas iesniegumu, tiesībsargs izskatīja pārbaudes lietu Nr. 2024-69-4AD,16B,32 par kriminālprocesā aizskartā mantas īpašnieka informētību par tiesībām piedalīties kriminālprocesā un īstenot savas tiesības, un tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzības nodrošinājumu, pārsūdzot amatpersonu lēmumus par aresta uzlikšanu mantai.

Kādu iespējamo pārkāpumu izvērtē?

Tiesībsargs savā atzinumā sniedza vērtējumu par tiesību uz taisnīgu tiesu kopsakarā ar tiesībām uz īpašumu, kā arī tiesību uz efektīvu aizsardzības nodrošinājuma iespējamo pārkāpumu.

Problēmas īss raksturojums, citi būtiskie lietas apstākļi

Kā izriet no lietas faktiskajiem apstākļiem, tad kriminālprocesa ietvaros, kurā par aizdomās turēto personu ir atzīts iesniedzējas dēls, kratīšanas laikā tika izņemts iesniedzējai piederošs transportlīdzeklis, kuram pēc tam tika uzlikts arests. Par kratīšanas laikā izņemto transportlīdzekli procesa virzītāja neinformēja iesniedzēju, bet gan iesniedzēja to pati uzzinot, vērsās pie procesa virzītāja ar lūgumu šo transportlīdzekli viņai atdot, kas tika noraidīts.

Ar aresta uzlikšanu mantai iesniedzēja netika informēta par kriminālprocesā aizskartā mantas īpašnieka tiesībām atbilstoši Kriminālprocesa likuma 361.¹ otrajai daļai un par ziņu par attiecīgās mantas izcelsmes likumību neiesniegšanas sekām atbilstoši Kriminālprocesa likuma 356. panta piektajai daļai.

Būtiskākie secinājumi

1. Iesniedzēja kriminālprocesā ir atzīstama par aizskarto mantas īpašnieku, jo CSDD uzturētajā Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā iesniedzēja ir reģistrēta kā kriminālprocesa strīdus pamatā esošā transportlīdzekļa īpašniece, un arī kriminālprocesa ietvaros iesniedzēja apgalvoja, ka ir aizskartas viņas īpašumtiesības uz transportlīdzekli.
2. Iesniedzēja aizskartā mantas īpašnieka statusu ieguva jau ar brīdi, kad kratīšanas laikā 2023. gada 16. novembrī tika izņemts viņai piederošais transportlīdzeklis. Savukārt procesa virzītājai par minēto faktu iesniedzēja darīja zināmu 2023. gada 29. novembrī, kad pirmo reizi vērsās ar lūgumu atdot viņai piederošo transportlīdzekli.
3. Aizskartajam mantas īpašniekam, kura īpašumtiesības kriminālprocesu veicošo amatpersonu rīcības rezultātā tiek ierobežotas, ir jānodrošina no Konvencijas 6. panta 1. punkta un Satversmes 92. panta pirmā teikuma izrietošās tiesības uz taisnīgu tiesu.
4. Procesa virzītāja pēc iesniedzējas interesēšanās par iespēju atgriezt viņas rīcībā transportlīdzekli viņu neinformēja par aizskartā mantas īpašnieka statusu un tiesībām. KPL šādu pienākumu procesa virzītājam uzliek tikai ar to brīdi, kad mantai tiek uzlikts arests, savukārt citos faktiskos īpašumtiesību ierobežošanas brīžos šāds procesuāls pienākums procesa virzītājam ar likumu nav uzlikts un arī Tieslietu ministrija atbildē tiesībsargam norādīja, ka praksē šāda informēšana attiecas uz brīdi, kad mantai tiek uzlikts arests.
5. Tomēr tiesībsarga ieskatā nav pamatoti šādu informēšanas pienākumu attiecināt tikai uz aresta uzlikšanas mantai brīdi, bet gan tas ir jāattiecina uz pirmo faktisko īpašumtiesību ierobežošanas brīdi.
6. Taču arī vērtējot lēmuma par aresta uzlikšanu mantai saturu, tiesībsargs nekonstatēja, ka iesniedzēja tiktu informēta par aizskartā mantas īpašnieka statusu, ar no tā izrietošajām tiesībām. Pēc būtības fakts, ka kriminālprocesā iesniedzēja ir aizskartā mantas īpašnieka statusā, tika darīts zināms tikai ar amatā augstāka prokurora 2024. gada 29. maija atbildi uz iesniedzējas 2024. gada 3. maija sūdzību.
7. Vienlaikus tiesībsargs nekonstatēja, ka šādas neinformēšanas rezultātā pēc būtības tika ietekmētas iesniedzējas aizskartā mantas īpašnieka tiesības, jo iesniedzēja aktīvi izmantoja tiesības pieteikt pretenzijas uz izņemto transportlīdzekli, kā arī pārsūdzēja amatpersonu un tiesu nolēmumus. Tādējādi iesniedzēja veica aktīvas darbības savu aizskarto īpašumtiesību novēršanā.
8. Līdz ar to tiesībsarga ieskatā, lai gan no vienas puses personas neinformēšanu varētu atzīt par šķērsli pilnvērtīgai tiesību izmantošanai, tomēr kopumā tam nav izšķirošas nozīmes iesniedzējas aizskarto tiesību aizstāvēšanā.
9. Ar lēmumu par aresta uzlikšanu transportlīdzeklim procesa virzītāja izteica pieņēmumu par transportlīdzekli kā ar noziedzīgu nodarījumu saistītu mantu, pēc kā iesniedzējai radās pienākums pierādīt šī transportlīdzekļa izcelsmes likumību. Procesa virzītāja lūdza iesniedzējai sniegt ziņas par transportlīdzekļa izcelsmes likumību līdz 2024. gada 16. februārim, tomēr nebrīdināja par šādu ziņu neiesniegšanas sekām[1].
10. Ja iesniedzēja šādas ziņas minētajā termiņā objektīvu iemeslu dēļ neiesniedza, kam par pamatu ir arī iesniedzējas neinformēšana par šādu ziņu neiesniegšanas sekām, tas tiesībsarga ieskatā norāda uz iesniedzējas kā aizskartā mantas īpašnieka tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpumu.
11. Ievērojot KPL 375. pantā nostiprināto izmeklēšanas noslēpumu, tiesībsargs nav tiesīgs aktīva kriminālprocesa ietvaros vērst procesa virzītāja uzmanību uz tādiem procesuāliem apsvērumiem, kas tiešā veidā pēc būtības ietekmē kriminālprocesā skatāmo tiesību loku – šajā gadījumā izņemto un arestēto transportlīdzekli, par kuru turklāt ir izteikts pieņēmums par kā ar noziedzīgu nodarījumu saistītu mantu. Līdz ar to par šajā pārbaudes lietā konstatētajiem apstākļiem iesniedzēja ir tiesīga vērst procesa virzītāja un uzraugošā prokurora uzmanību, bet lietas nonākšanas tiesā gadījumā – tiesas uzmanību.
12. Savukārt vērtējot lēmuma par aresta uzlikšanu mantai pārsūdzības mehānisma efektivitāti, tiesībsargs secināja, ka nav pārkāptas iesniedzējas tiesības tikt uzklausītai, tiesības uz motivētu nolēmumu, tiesības uz pārsūdzību un taisnīgu procedūru īstenošanas saprātīgā laikā princips.
13. Ņemot vērā pārbaudes lietā secināto, tiesībsargs rekomendēs Tieslietu ministrijai aktualizēt tās KPL pastāvīgajā darba grupā jautājumu par savlaicīgu aizskartā mantas īpašnieka informēšanu jau ar pirmo faktisko īpašumtiesību ierobežošanas brīdi, lemjot par tiesību normu piemērošanas prakses stiprināšanu vai nepieciešamību to nostiprināt normatīvi.

[1] Ja persona noteiktā termiņā nesniedz ticamas ziņas par mantas izcelsmes likumību, šai personai tiek liegta iespēja saņemt atlīdzību par kaitējumu, kas tai nodarīts saistībā ar kriminālprocesā noteiktajiem ierobežojumiem rīkoties ar šo mantu