Atzinums pārbaudes lietā Nr. 2025-44-5G,23D par vecvecāku saskarsmes tiesībām ar ārpusģimenes aprūpē esošiem mazbērniem

Tiesībsarga atzinums pārbaudes lietā Nr. 2025-44-5G,23D par vecvecāku saskarsmes tiesībām ar ārpusģimenes aprūpē esošiem mazbērniem

Kurš pieteica un par ko?

Tiesībsarga birojā no abiem vecvecākiem ir saņemti vairāki iesniegumi par grūtībām uzturēt tiešas attiecības ar mazdēliem, kuriem nodibināta aizbildnība un iecelts aizbildnis. No to satura secināms, ka vecvecākiem un aizbildnim ir atšķirīgi uzskati par saskarsmes nodrošināšanu un sazināšanos ar mazbērniem. Lai gan vecvecāki vairākkārt ir vērsušies bāriņtiesā, domstarpības savlaicīgi nav risinātas. Vecāmāte vērsās Bāriņtiesā arī ar lūgumu atļaut mazbērniem ciemoties viņas dzīvesvietā. Bāriņtiesa pagarināja administratīvā akta izdošanas termiņu uz laiku līdz četriem mēnešiem. Iesniedzēja izmantoja savas tiesības Bāriņtiesas lēmumu par procesuālo termiņu pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā. Sekojot vecvecāku iesniegumu virzībai un izskatīšanai Bāriņtiesā, tika uzsākta pārbaudes lieta.

Kādu iespējamo pārkāpumu izvērtē?        

Pārbaudes lietā vērtēts: 1) vai nav konstatējami trūkumi tiesību normās vecvecāku un mazbērnu saskarsmes nodrošināšanai bērnu ārpusģimenes aprūpes laikā; 2) vai nav konstatējami trūkumi tiesību normu piemērošanā praksē.

Problēmas īss raksturojums, citi būtiskie lietas apstākļi.   

Bāriņtiesa ar 2025. gada februārī iesniedzēju mazbērniem nodibināja aizbildnību un iecēla aizbildni (mātes brāli). Pēc aizbildnības nodibināšanas vecvecākiem nebija iespējams ar mazbērniem sazināties pa telefonu un ar viņiem satikties. Iesniegums par mazbērnu ciemošanos pie vecvecākiem tika izskatīts pēc četriem mēnešiem un tas bija iesniedzējai nelabvēlīgs. Tiešas attiecības vecvecākiem ar mazbērniem, gan satiekoties, gan sazinoties pa telefonu, aizbildnis nodrošināja tikai savā vai savas sievas klātbūtnē. Bāriņtiesa nebija pieņēmusi lēmumu par attiecību ierobežošanu tikai trešās personas klātbūtnē, lai gan attiecību ierobežošana ir pieļaujama, ja bāriņtiesa ir pieņēmusi tādu lēmumu.

Būtiskākie secinājumi

Gan tad, ja bērns ir vecāku aizgādībā, gan tad, ja bērns ir ārpusģimenes aprūpē, bērna un vecvecāku saskarsmes kārtības noteikšanai ir jānodrošina vienlīdzīga attieksme valstī noteiktā tiesību aizsardzības mehānisma īstenošanā. Proti, arī bāriņtiesas lēmumam par bērna un vecvecāka saskarsmi – gan ciemošanos pie viņiem, gan nosakot saskarsmes ierobežojumus – būtu jābūt tādam pat kā tiesas nolēmumam lietās, kas skar saskarsmes tiesības, – konkrētam un izpildāmam. Tiesību aizsardzības mehānismam būtu jāparedz pienākums arī bāriņtiesai mēneša laikā pieņemt pagaidu lēmumu saskarsmes ierobežošanai, uzturēšanās pie vecvecāka noteikšanai, tāpat kā tiesai, ja ir saņemts lūgums. Šobrīd normatīvais regulējums to neparedz.

Konkrētajā situācijā bāriņtiesa ir kavējusies ar lēmuma pieņemšanu gan par saskarsmes kārtības noteikšanu ar vecvecākiem, gan par uzturēšanos pie vecāsmātes, kaut gan vecvecāki vairākkārt vērsās Bāriņtiesā ar iesniegumiem un lūdza tādus lēmumus pieņemt.

Administratīvā rajona tiesa nesaskatīja, ka minētais jautājums būtu izlemjams iespējami īsākā laikā nevis laikā līdz četriem mēnešiem, kā to noteiktu iemeslu dēļ pieļauj Administratīvā procesa likums. Tiesa kā argumentu norādīja, ka ,,pārejas laiks” un pakāpeniska saskarsmes palielināšana, sadarbojoties ar bērnu aizbildni, ir atbalstāms risinājums. Tiesību normas neparedz bērna un vecāku, vecvecāku vai citu bērnam tuvu cilvēku attiecību ierobežojumu, pamatojoties uz “pārejas laiku” vai pakāpenisku saskarsmes palielināšanu. Tiesa ir akceptējusi, ka ierobežojumi bērnu un vecvecāku saskarsmei ir pieļaujami bez Bāriņtiesas lēmuma.

Rekomendācijas

Labklājības ministrijai un Tieslietu ministrijai, savstarpēji sadarbojoties, izstrādāt grozījumus tiesību normās, kas nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem attiecībā uz kārtības, kādā var izmantot saskarsmes tiesību, noteikšanu.

Bērnu tiesību aizsardzības centram pilnveidot metodiskos ieteikumus bāriņtiesām par saskarsmes ierobežojumiem ar bērniem ārpusģimenes aprūpē; veicināt bāriņtiesu, aizbildņu, audžuģimeņu un bērnu aprūpes iestāžu izpratni par saskarsmes nozīmību.

Bāriņtiesai turpmāk ievērot tiesību normās noteikto attiecībā uz ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu saskarsmi un tās ierobežojumu noteikšanu, ja tas atbilst bērnu labākajām interesēm; turpmāk nekavēties ar lēmuma par saskarsmes ierobežojumu noteikšanu, lai mazinātu jebkādas domstarpības starp ārpusģimenes aprūpes nodrošinātāju un bērnam tuvu cilvēku.