Atzinums pārbaudes lietā Nr. 2025-61-26AHA par diskrimināciju invaliditātes dēļ

Tiesībsardzes atzinums pārbaudes lietā Nr. 2025-61-26AHA par diskrimināciju invaliditātes dēļ

Kurš pieteica un par ko?

Pamatojoties uz personas (turpmāk – Iesniedzējs) telefoniski sniegto informāciju[1], tiesībsardze izskatīja pārbaudes lietu Nr. 2025-61-26AHA par personu ar invaliditāti labierīcību pieejamību Rīgas Kongresu namā[2].

Kādu iespējamo pārkāpumu izvērtē?

Tika skatīts, vai Rīgas Kongresu namā tiek nodrošināta vides piekļūstamība personu ar invaliditāti labierīcībās. Tādējādi tika vērtēts, vai ir/nav īstenota diskriminācija invaliditātes dēļ.

Problēmas īss raksturojums, citi būtiskie lietas apstākļi

2025. gada septembrī, koncerta starpbrīdī, personai ar invaliditāti un kustību traucējumiem (neizmanto ratiņkrēslu) tika liegta ieeja personu ar invaliditāti labierīcībās, argumentējot, ka tās paredzētas tikai cilvēkiem ratiņkrēslā. Papildus Iesniedzējs norādīja, ka personu ar invaliditāti labierīcībās tiekot glabāts uzkopšanas inventārs, tāpēc tās nevar korekti izmantot.

Tiesībsardzes vērtējums un būtiskākie secinājumi

1. Konstatētais: (1) personu ar invaliditāti labierīcības marķētas ar apzīmējumu – persona ratiņkrēslā; (2)  personu ar invaliditāti labierīcībās novietots uzkopšanas inventārs, krēsli un veļas mazgājamā mašīna; (3) veļas mazgājamā mašīna novietota līdzās klozetpodam, tā kreisajā pusē, savukārt labajā pusē atrodas siena.
2. Rīgas Kongresu nama pārstāvja skaidrojums: 1) nepastāv nekādi ierobežojumi personu ar invaliditāti labierīcību izmantošanai tikai personām ratiņkrēslā; 2) konkrētais gadījums saistāms ar atsevišķu, kļūdainu viena darbinieka rīcību – tā tiks pārrunāta ar personālu, novēršot līdzīgu gadījumu atkārtošanos; 3) koncertu laikos personu ar invaliditāti labierīcībās netiek glabāti uzkopšanas rīki.
3. No ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām[3] izriet, ka par diskrimināciju invaliditātes dēļ uzskatāmas arī situācijas, kuru tiešais mērķis nav bijis liegt vai ierobežot personu ar invaliditāti pamattiesību izmantošanu vai īstenošanu, bet kas faktiski radījušas tādas sekas.
4. Vides piekļūstamības nodrošināšana ir svarīga diskriminācijas aizlieguma kontekstā. No diskriminācijas aizlieguma izriet, ka vides piekļūstamība (1) nav liedzama vai ierobežojama un (2) tā nodrošināma veidā, kas nemazina cilvēcisko cieņu.[4] Ja vides piekļūstamība netiek nodrošināta, tiek liegta vai ierobežota vai tiek nodrošināta veidā, kas mazina cilvēcisko cieņu – tiek īstenota diskriminācija invaliditātes dēļ.
5. Personu ar invaliditāti labierīcības un to nodrošināšana personām ar invaliditāti ir vides piekļūstamības nodrošināšanas izpausme un elements. Ierobežojumi tās lietot ir skatāmi diskriminācijas aizlieguma kontekstā. Tāpat vides piekļūstamības kontekstā pārbaudāms, vai personu ar invaliditāti labierīcības atbilst Būvnormatīva[5] prasībām.
6. Norāde pie personu ar invaliditāti labierīcību durvīm, kurā attēlota persona ratiņkrēslā, ir informatīva – lai cilvēkam ratiņkrēslā būtu saprotams, ka šī telpa ir viņam piemērota. Tā nenozīmē, ka šī telpa ir ekskluzīvi paredzēta tikai cilvēkiem ratiņkrēslā. Cilvēks ar jebkura veida invaliditāti drīkst izmantot personu ar invaliditāti labierīcības.[6] Tādējādi tika secināts, ka konkrētajā gadījumā Rīgas Kongresu nama personāla rīcība bijusi nekorekta.
7. Atbilstoši Būvnormatīva 119.1. apakšpunktam, personu ar invaliditāti labierīcībās klozetpodu izvieto tā, lai vienā vai abās pusēs 0,8 metru platumā būtu brīva piekļuve ratiņkrēsla lietotājam.[7] Ņemot vērā klātienes pārbaudē konstatēto, ka personu ar invaliditāti labierīcībās esošā klozetpoda vienā pusē ir siena, savukārt otrā pusē novietota veļas mazgājamā mašīna, tika secināts, ka nav ievērotas Būvnormatīva prasības un personu ar invaliditāti labierīcības nav piekļūstamas.

Tiesībsardzes rekomendācijas

• pārrunāt ar personālu personu ar invaliditāti apkalpošanas un komunikācijas specifiku, tostarp izskatīt iespēju veikt personāla apmācības par minēto jautājumu;
• izņemt uzkopšanas inventāru un veļas mazgājamo mašīnu no personu ar invaliditāti labierīcībām.

Rekomendāciju izpildes termiņš: 2025. gada 5. decembris.

[1] 2025. gada 22. septembra iesniegums, kas saņemts telefona zvana laikā

[2] Krišjāņa Valdemāra ielā 5, Rīgā

[3] ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām. Pieņemta 13.12.2006, stājas spēkā Latvijā 31.03.2010.

[4]  ANO Personu ar invaliditāti tiesību komitejas Vispārējais komentārs Nr. 2 (2014)

[5] 2021. gada 19. oktobra Ministru kabineta noteikumiem  Nr. 693 “Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs LBN 200-21”

[6] 2024. gada 17. janvāra publikācija “Vai labierīcības personām ar invaliditāti drīkst lietot visi” – viedokli sniegusi Labklājības ministrija un Invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” priekšsēdētājs.

[7] Ilustrācijai skatāma, piemēram, Labklājības ministrijas vides pieejamības vadlīniju