21. gadsimta ģimenei nepieciešams atbilstošs juridisks ietvars

21. gadsimta ģimene vairs nebalstās tikai uz seksuālām vai asinsradnieciskām saitēm, bet gan uz to, kā cilvēki izvēlas veidot kopdzīvi. Laulība nav vienīgā ģimenes forma. Tiesībsargs aicina veidot vienotu izpratni par Satversmē iekļauto ģimenes jēdzienu un aizsardzību un valstī paredzēt juridisku ietvaru dažādu ģimenes formu atzīšanai.

Mūsdienu ģimene ir sociāla un ekonomiska vienība, kur seksualitātes vai dzimuma aspektam nebūt vairs nav dominējošā loma. Un valstij būtu jārespektē un jāizveido juridisks ietvars, lai aizsargātu gan tās ģimenes, kuru pamatā ir laulība, gan tās, kurās cilvēki izvēlas kopdzīvi ekonomisku, sociālu vai seksuālu attiecību dēļ bez laulības saitēm.

Satversmes 110. pants nosaka, ka valsts aizsargā un atbalsta laulību — savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības. Līdz ar to Satversme jau šobrīd nošķir laulību no ģimenes visplašākajā izpratnē.

Tiesībsarga aicinājums izveidot juridisku ietvaru dažādām ģimenes formām vērsts uz objektīvās realitātes respektēšanu un juridiska ietvara sakārtošanu, kas pozitīvi ietekmētu daudzus Latvijas iedzīvotājus. Un nekādā veidā nav vērsts uz Satversmē nostiprināto laulības – savienības starp vīrieti un sievieti – institūta noniecināšanu.

“Uzskatu, ka ir pienācis laiks, lai politiķi respektētu faktu, ka ievērojama sabiedrības daļa izjūt vajadzību sakārtot ģimenes jēdzienu valstiskā līmenī. Es aicinu skatīties plašāk – tas nav tikai viendzimuma pāru jautājums, tas skar ievērojamu daļu sabiedrības. Latvijas realitāte ir tāda, ka vairāk nekā puse bērnu dzimst ģimenēs, kurās vecāki nav laulāti. Nav mazums situāciju, kur cilvēki izvēlas veidot ģimeni, ja gribat, saucat to par mājsaimniecību, jo tā ir ekonomiski izdevīgāk. Piemēram, pie manis uz konsultāciju reiz atnāca divas kundzes, kuras, lai nodrošinātu cilvēka cienīgu dzīvi, dzīvoja kopā dzīvoklī, kas piederēja vienai, bet iztika no līdzekļiem, kas iegūti no otras kundzes mājokļa pārdošanas. Un šādu vai līdzīgu piemēru nav maz. Kā viens ģimenes juridiskā ietvara risinājums iespējams notariāli nostiprināts akts ar publisku paziņojumu Latvijas Vēstnesī, ka šie divi cilvēki sevi ir identificējuši kā ģimeni,” ierosina tiesībsargs Juris Jansons.

Pašlaik vairākos normatīvajos aktos ir nostiprināts plašāks “ģimenes” institūts, taču jēdziena saturs mēdz būt atšķirīgs. Tiesībsargs jau 2012. gadā nosūtīja valdībai un Saeimai ieteikumus par nepieciešamajiem grozījumiem tiesību aktos, kas risinātu jautājumus par termina “ģimene” izpratni dažādās jomās, piemēram, sociālo tiesību jomā, saistībā ar procesuālajām normām – tiesībām neliecināt u.c. Taču ieteiktie grozījumi ir palikuši bez izskatīšanas.

Arī Augstākās tiesas Senāts 2012. gada spriedumā ir norādījis, ka ir nepieciešama likumdevēja nepārprotama izšķiršanās par jautājumu, vai tiesiski ir atzīstamas partnerattiecības, citiem vārdiem sakot, vai divu personu faktiskai kopdzīvei ir tādas pašas tiesiskās sekas, kādas ir, noslēdzot laulību.

Tiesībsarga atzinums pārbaudes lietā pielikumā.

PĀRĒJĀS ZIŅAS

IELĀDĒT VĒL