Nepilsoņi un bezvalstnieki – kāda ir atšķirība?

Tiesībsargs skaidro būtiskas atšķirības starp cilvēkiem ar nepilsoņa vai bezvalstnieka statusu, jo nereti publiskajā telpā sastopama nekorekta interpretācija par šiem jēdzieniem un tiesību apjomu.

1. Nepilsoņi nav bezvalstnieki.

Latvijas Republikā ir spēkā Bezvalstnieku likums, kur skaidri ir noteikts, ka personu Latvijas Republikā var atzīt par bezvalstnieku, ja uz šo personu attiecas 1954.gada 28.septembra Konvencijas par bezvalstnieka statusu noteikumi. Savukārt personu, kura ir likuma "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības" subjekts, nevar atzīt par bezvalstnieku. [1]

2. Bezvalstnieku un nepilsoņu sociālās un ekonomiskās tiesības būtiski atšķiras, un, ja nepilsoņi būtu bezvalstnieki, viņiem būtu daudz mazāk tiesību.

Nepilsoņi atšķirībā no bezvalstniekiem ir Latvijas Republikas valstspiederīgie. Nepilsoņiem ir Latvijas Republikas izdota pase, tie atrodas Latvijas Republikas aizsardzībā, atrodoties ārvalstīs, tiem ir pastāvīgās uzturēšanās tiesības Latvijas Republikā, vienlīdzīgas sociālās un ekonomiskās tiesības ar pilsoņiem, lielākā daļa politiskās tiesības (izņēmums – piemēram, nav tiesību vēlēt) un tiesības jebkurā brīdī iegūt Latvijas Republikas pilsonību naturalizācijas kārtībā.

Attiecībā uz atšķirībām sociālo un ekonomisko tiesību apjomā starp bezvalstniekiem un nepilsoņiem, ir svarīgi atzīmēt, ka ikvienā likumā līdzās Latvijas pilsoņiem kā aizsargājamais vai attiecināmais subjekts būs atrodami arī nepilsoņi, tajā pašā laikā bezvalstnieku sociālā un ekonomiskā aizsardzība ir nodrošināta mazākā apjomā.[2]

Satversmes tiesa jau 2005. gada 7. martā lietā Nr. 2004-15-0106 ir atzinusi:

“Līdz ar Nepilsoņu likuma pieņemšanu radās jauna, līdz šim starptautiskajās tiesībās nezināma personu kategorija - Latvijas nepilsoņi. Latvijas nepilsoņi nav pielīdzināmi nevienam fiziskās personas statusam, kas noteikts starptautiskajos tiesību aktos, jo nepilsoņiem noteikto tiesību apjoms pilnībā neatbilst nevienam šādam statusam. Latvijas nepilsoņi nav uzskatāmi ne par pilsoņiem, ne ārvalstniekam, ne arī bezvalstniekiem, bet par personām ar "īpašu tiesisko statusu"."

Arī Latvijas pārstāvji starptautiskajās institūcijās konsekventi aizstāvējuši pozīciju, ka nepilsoņa statuss nevar tikt pielīdzināts bezvalstnieka statusam.

Nepilsoņi nav uzskatāmi par ārvalstniekiem, jo saskaņā ar Imigrācijas likuma 1. pantu ārvalstnieks ir persona, kura nav Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis.

Arī Eiropas Savienības neatkarīgo ekspertu grupa pamattiesību jautājumos (EU Network of Independent Experts on Fundamental Rights) pārskatā par pamattiesību jautājumiem Eiropas Savienībā un tās dalībvalstīs 2003. gadā norāda, ka likumā "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības" noteiktie nepilsoņi nav nedz pilsoņi, nedz ārvalstnieki, nedz arī bezvalstnieki. Ekspertu grupa norāda, ka Latvijas nepilsoņi pieder pie līdz šim starptautiskajās publiskajās tiesībās nezināmas personu kategorijas.[3]

Šajā pašā Satversmes tiesas lietā Saeima pauda viedokli, ka likuma "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības" mērķis neesot bijis saglabāt nepilsoņa statusu pilnīgi visiem nenoteiktu laiku. Šis statuss esot bijis noteikts kā pagaidu statuss, lai persona ar laiku iegūtu Latvijas pilsonību vai izvēlētos citu valsti, ar kuru nostiprināt savu tiesisko saikni.

3. Latvijas nepilsoņu un pilsoņu sociālās un ekonomiskās tiesības neatšķiras.

Latvijas nepilsoņu un pilsoņu sociālās un ekonomiskās tiesības ir vienādas. Nepilsoņi saņem līdzvērtīgas sociālās garantijas kā pilsoņi un saskaras ar tādiem pat sociālajiem riskiem, ar kādiem saskaras pilsoņi. Viņiem ir tiesības saņemt izglītību bez maksas līdzvērtīgi kā pilsoņiem, tiesības brīvi dibināt komercsabiedrības un strādāt privātsektorā, kā arī brīvi baudīt kultūras tiesības vienlīdzīgi ar pilsoņiem. Tiesa, nepilsoņiem ir liegts darbs valsts dienestā, tiesībsargājošajās iestādēs, tiesu sistēmā, ar tiesu sistēmu saistītās neatkarīgajās profesijās, kur tiek īstenota valsts vara un kur ir leģitīmi prasīt Latvijas Republikas pilsonību. Šis izņēmums ir atbilstošs Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 25. pantā noteiktajām tiesībām pildīt valsts dienestu.

Saistītie raksti:

  1. http://www.tiesibsargs.lv/news/lv/diskusija-rigas-pili-par-nepilsona-statusa-pieskirsanas-izbeigsanu-latvija
  2. http://www.tiesibsargs.lv/news/lv/tiesibsargs-aicina-ano-institucijas-veidot-vienotu-izpratni-par-latvijas-nepilsonu-tiesisko-statusu
  3. http://www.tiesibsargs.lv/news/lv/atseviskas-nvo-radijusas-starptautiskajam-organizacijam-neprecizu-prieksstatu-par-nepilsonu-cilvektiesibu-ieverosanu-latvija
 

[1] Skat. Bezvalstnieku likuma 2. un 3.pantu ; https://likumi.lv/doc.php?id=84393.

[2] Skat. subjektus likumos, kas skar indivīdam garantētās ekonomiskās un sociālās tiesības.

[3] Synthesis Report: Conclusions and Recommendations on the Situation of Fundamnental Rights in the European Union and its Member States in 2003, 4 February 2004, p. 90).

PĀRĒJĀS ZIŅAS

IELĀDĒT VĒL