Aizvadīta diskusija “Stratēģiskās tiesvedības pret sabiedrības līdzdalību (SLAPP): kā aizsargāt vārda brīvību un darbošanos sabiedrības interesēs?”
Aizvadītajā nedēļā Eiropas Tiesību zinātņu studentu asociācija (ELSA Latvia) sadarbībā ar Tiesībsarga biroju organizēja klātienes diskusiju “Stratēģiskās tiesvedības pret sabiedrības līdzdalību (SLAPP): kā aizsargāt vārda brīvību un darbošanos sabiedrības interesēs?”.
Diskusijas ievadā Tiesībsarga biroja Pilsonisko un politisko tiesību nodaļas juridiskā padomniece Laura Lapiņa sniedza īsu ieskatu par SLAPP, – kā šādas tiesvedības atpazīt un kā attīstījies tiesiskais regulējums, kas aizsargā pret tām.
Laura Lapiņa norādīja: “Regulējums ir pieņemts un pieejams ikvienam. Tomēr tā reālā efektivitāte būs atkarīga no tā, cik prasmīgi tiesas šīs normas piemēros un cik prasmīgi procesa dalībnieki pratīs pamatot to piemērošanas nepieciešamību. Vienlaikus vēlos īpaši izcelt, ka pilsoniskajai sabiedrībai ir jābūt aktīvai savu tiesību aizsardzībā. Regulējums ir rīks, bet nevalstiskajam sektoram, biedrībām un individuālajiem aktīvistiem ir jāmobilizējas, gan aizstāvot vienam otru, gan daloties labās prakses piemēros un situācijās, kad prakse ir neviennozīmīga.”
Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta direktore Iveta Gedus iepazīstināja ar jauno likumu un ar to saistītajiem grozījumiem Civilprocesa likumā, norādot, ka Latvijā samērā ātri esam ieviesuši šo mehānismu. Būtiski ir saprast, ka regulējums attiecas ne tikai uz žurnālistu aizsardzību. Likuma mērķis ir nodrošināt aizsardzību ikvienam, pret kuru saistībā ar tā darbošanos sabiedrības interesēs tiesā ir celta acīmredzami nepamatota prasība vai prasība ļaunprātīgos nolūkos, piemēram, vides aktīvistiem, blogeriem, trauksmes cēlējiem, cilvēktiesību aizstāvjiem, kā arī pilsoniskās sabiedrības organizācijām, NVO, arodbiedrībām un citiem.
Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta senators Aldis Laviņš vērsa uzmanību uz šī mehānisma praktisko pusi, norādot, ka katra šāda lieta būs individuāli vērtējama. Lai lieta tiktu kvalificēta kā SLAPP, ir ļoti daudz apstākļu, kam pievērst uzmanību. Atbildētājam šajās lietās ir īpaši būtiski tiesai sniegt maksimāli precīzu un konstruktīvu informāciju.
Zvērinātā advokāte Linda Bīriņa diskusijā izcēla advokātu lomu šajos SLAPP procesos, kā arī norādīja, ka, meklējot līdzīgi domājošos, ir lielāka iespēja iegūt vērtīgus materiālus savu tiesību aizsardzībai. Tiesībsarga birojs, dažādas biedrības un organizācijas, kā arī individuāli advokāti nereti sniedz atbalstu un padomu, kā aizstāvēt savas tiesības, tāpēc vēlams izmantot šīs iespējas un meklēt atbalstu, ja rodas nepieciešamība.
Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja Anastasija Tetarenko-Supe diskusijā norādīja, ka žurnālistu kopiena novērtē mehānisma izveidi, tomēr nenoliedz, ka aizvien ir bažas par to, kā tas strādās reālajā dzīvē, jo daudzu žurnālistu uzticības līmenis tiesībsargājošajām iestādēm ir zems. Būtiski redakcijās just savstarpēju atbalstu un domāt, kā situācijas risināt, kā komunicēt ar tiem cilvēkiem vai organizācijām, kuri draud tieši vai slēptos veidos žurnālistiem. Apzinoties Latvijas mediju vidi un finansiālo stāvokli, ir vieglāk izprast, kāpēc šie draudi mēdz ietekmēt žurnālistus un pieklusināt kādas problēmas. Tiesvedība ir dārgs, ilgs un ļoti nogurdinošs process, īpaši situācijās, ja tā ir mākslīgi radīta.
Diskusija ļāva secināt, ka nozīmīga loma jaunā tiesiskā regulējuma ieviešanā praksē būs tieši tiesām. Tomēr tas nenozīmē, ka arī konkrētajās tiesvedībās iesaistītie dalībnieki (cilvēki, organizācijas, biedrības) nevar veikt pasākumus, lai veicinātu izpratni par šo tiesisko regulējumu un tā nodrošināto aizsardzību. Tiesiskais regulējums ir jauns, tādēļ tikai laika gaitā, veidojoties praksei šajā lietu kategorijā, būs iespējams pilnvērtīgi izvērtēt tā efektivitāti, identificēt iespējamās problēmas un novērtēt tā turpmākās attīstības perspektīvas. Tādēļ jo īpaši šobrīd būtiska ir sabiedrības un tiesību piemērotāju izglītošana par jauno regulējumu, lai praksē šādas situācijas varētu pēc iespējas ātrāk identificēt un uz tām reaģēt.
Uzziņai:
Diskusijā eksperti izgaismoja aktuālo par stratēģiskajām tiesvedībām pret sabiedrības līdzdalību (SLAPP). Šis temats aktualitāti sākotnēji ieguva starptautiskā līmenī. Viens no atpazīstamākajiem SLAPP gadījumiem Eiropas Savienībā ir saistīts ar žurnālisti Dafni Karuanu Galīciju (Daphne Caruana Galizia). Viņa bija iesaistīta “Panamas dokumentu” atklāšanā, un viņas nāves brīdī pret viņu bija ierosinātas vairāk nekā 40 tiesvedības par goda un cieņas aizskaršanu vairākās valstīs.
SLAPP mērķis ir ierobežot žurnālistu, aktīvistu un citu sabiedrības interesēs darbojošo personu darbību, kā arī panākt viņu apklusināšanu. Šādu tiesvedību rezultātā var tikt ierobežota informācijas aprite par sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem un vājināta demokrātiskā diskusija.
Šī gada 7. maijā stājās spēkā Sabiedrības interesēs iesaistīto personu aizsardzības likums, ar kuru Latvijā tika ieviesta Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 11. aprīļa Direktīva (ES) 2024/1069 par sabiedrības līdzdalībā iesaistījušos personu aizsardzību pret acīmredzami nepamatotām prasībām vai ļaunprātīgu tiesvedību. Tostarp tika pieņemti arī ar šo tiesisko regulējumu saistīti grozījumi Civilprocesa likumā.
