Jūlija un augusta aktualitāšu apkopojums
Tiesībsardze iedzīvotāju vērtējumam nodod “Laba pārvaldība pašvaldībā” balvas iniciatīvas
Konkursa “Laba pārvaldība pašvaldībā” žūrija, izvērtējot pašvaldību 33 pieteikumus, 19.jūnijā noskaidroja labākās iniciatīvas. Tās nodotas Liepājas, Daugavpils, Ādažu, Valmieras, Cēsu un Alūksnes novadu iedzīvotāju vērtējumam par pašvaldību iniciatīvu jēgpilnību, lietderību un reālo ieguvumu iedzīvotājiem. Katrai nominācijai žūrija izvirzīja 3 pieteikumus, kuru pašvaldību iedzīvotāji augustā varēja sniegt savu vērtējumu.
Valsts nav nodrošinājusi samērīgu līdzsvaru starp iespēju ātri reģistrēt uzņēmumu un īpašuma tiesību aizsardzību
Tiesībsardze Karina Palkova vērsusies valdībā, aicinot līdz šī gada beigām rast risinājumu situācijai, kurā negodprātīgu uzņēmēju dēļ var nonākt jebkurš nekustamā īpašuma īpašnieks. Lai arī esošā uzņēmumu reģistrēšanas sistēma ir ērta un draudzīga godprātīgiem uzņēmējiem, tajā ir būtiska problēma – nav pasargāti cilvēki, kuru īpašumā nesankcionēti jebkurš svešinieks var reģistrēt uzņēmumu. Turklāt šobrīd esošie tiesību aizsardzības mehānismi nav pietiekami efektīvi.
Sarunu festivālā LAMPA tika prezentēts jaunākais pētījums par pateicībām mediķiem
Mediķu apdāvināšanas (pirkšanas) kultūra un korupcija – vēl joprojām aktuāls, akūts, medicīnā un sabiedrībā tolerēts padomju okupācijas režīma tradīciju nospiedums mūsdienās. Diskusijas laikā kopīgi domāsim un spriedīsim, kā šo “augoni” veiksmīgāk izoperēt no medicīnas pelēkās zonas un sabiedrības apziņas. Mums par šo ir arī izpētes dati, ko par mediķu apdāvināšanu domā pacienti un to tuvinieki, ko paši ārsti un slimnīcu pārstāvji!
Latvijas bērnu tiesību un interešu aizsardzības sistēmas pilnveide ir visu iesaistīto institūciju pienākums
Tiesībsardze Karina Palkova 7.jūlijā, tikās ar Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociāciju. Pašlaik Latvijā joprojām pastāv būtiski atšķirīga bāriņtiesu prakse. Līdzīgās situācijās bērni var saņemt atšķirīgus lēmumus atkarībā no dzīvesvietas. Tas nav savienojams ne ar vienlīdzības principu, ne ar bērna labāko interešu principu.
Latvijas valdība apstiprina ANO rekomendācijas bāriņtiesu institucionāla modeļa maiņai un tiesībsarga institūcijas stiprināšanu
Valdība gan Latvijas iedzīvotājiem, gan starptautiskajiem partneriem apliecinājusi gatavību īstenot tiesībsardzes rekomendācijas par bāriņtiesu institucionālā modeļa maiņu un nodrošināt tiesībsarga institūcijai pilnīgu neatkarību un finansiālo autonomiju. Par to liecina Ministru kabineta 30.jūnijā apstiprinātais Latvijas viedoklis par ANO Vispārējā periodiskā pārskata 4.ciklā saņemtajām rekomendācijām. ANO rekomendē Latvijai īstenot tiesībsardzes ierosināto bāriņtiesu institucionāla modeļa maiņu, lai bērnu tiesību aizsardzības sistēma darbotos efektīvāk un labāk atbilstu bērnu interesēm.
Tiesībsardze uzsāk izvērtēt bērnu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības atbilstību Satversmei
Bērnu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības atbilstību Satversmei tiesībsardze Karina Palkova ir noteikusi par vienu no savām stratēģiskajām prioritātēm. Situācijas izvērtēšanas nolūkā tiesībsardze mērķtiecīgi tiekas ar sadarbības partneriem – politikas veidotājiem, ekspertiem un zinātniekiem – kuru profesionālais pienesums ļautu trāpīgāk atrast tos problēmpunktus, kuru atrisināšana sniegtu vislielāko ieguvumu Latvijas bērniem veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībā.
Tiesībsargs izglīto: RAKUS darbiniekus informē par diskriminācijas riskiem veselības aprūpē
Pacientu tiesību aizsardzība ir viena no tiesībsardzes prioritātēm, tāpēc svarīgi ne tikai reaģēt uz iespējamiem tiesību pārkāpumiem, bet arī veicināt izpratni par to, kā tos novērst. Tādēļ 9. jūlijā Latvijas Republikas tiesībsardze Karina Palkova un tiesībsardzes vietniece Laura Šāberte tikās ar Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) vadību un darbiniekiem, lai informētu par pacientu tiesību ievērošanas, profesionālas un cieņpilnas komunikācijas nozīmību, kā arī diskriminācijas risku novēršanu veselības aprūpē.
Panāktas pārmaiņas – VAD karavīri saglabās tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju
Jau 2025. gada janvārī Tiesībsarga birojs aicināja Labklājības ministriju un Aizsardzības ministriju pilnveidot tiesisko regulējumu, norādot, ka personai, uzsākot VAD, nevajadzētu zaudēt tiesības uz šiem sociālā nodrošinājuma maksājumiem. Lai gan ministrijas šo ieceri atbalstīja, nepieciešamo finansējumu 2026. gada budžetā neatrada un grozījumus nevirzīja.
Tomēr Tiesībsarga biroja aktualizētā problēma nonāca Saeimas darba kārtībā. Pavasara izskaņā deputāti rosināja grozījumus likumā “Par valsts pensijām”. 23. jūlijā – Saeima pieņēma grozījumus kopumā četros likumos[1], kas paredz sociālā nodrošinājuma izmaksas nepārtrauktību 11 mēnešu VAD laikā.
Jaunais 2026. gada reģionālais ziņojums par tiesiskuma stāvokli Eiropā! Kāda ir situācija Latvijā?
Jau septīto gadu Eiropas Nacionālo cilvēktiesību institūciju tīkls (European Network of National Human Rights Institutions/ENNHRI) aicina dalīborganizācijas ziņot par savā valstī esošo tiesiskuma situāciju, pievēršot uzmanību dažādiem cilvēktiesību aspektiem, veicinot un sargājot demokrātiskas vērtības. Šis ziņojums ir iespēja ieraudzīt Latviju kopsakarībā ar citām ES valstīm, novērtēt, kur mūsu valstij izdodas īstenot labo praksi un kur nepieciešami uzlabojumi. Tā vienlaikus ir arī Tiesībsarga biroja iespēja parādīt, ko tieši iestāde ir darījusi, lai spēcinātu cilvēktiesības Latvijā. Tiesībsarga biroja darbs starptautiskajā akreditācijā ir saņēmis augsto A līmeni.
Tiesībsarga birojs pēc savas iniciatīvas iesaistās pirmā Eiropas mākslīgā intelekta cilvēktiesību standarta izstrādē
30. jūlijā noslēdzās Eiropas standarta projekta prEN 18228 “Mākslīgais intelekts. MI riska pārvaldība” sabiedriskā apspriešana. Tas ir pirmais šāda veida Eiropas standarts, kas nosaka, kā mākslīgā intelekta sistēmu izstrādātājiem identificēt un pārvaldīt riskus ne tikai tehniskajai drošībai, bet arī cilvēka pamattiesībām. Tiesībsarga birojs aicināja stiprināt mākslīgā intelekta lietotāju tiesības saņemt skaidru informāciju par mākslīgā intelekta ietekmi uz viņiem un noteikt pienākumu konsultēties ar mazāk aizsargātajām personu grupām. Tādējādi Tiesībsarga birojs ne tikai aizstāv cilvēktiesības Latvijā, bet piedalās arī kopēju Eiropas standartu veidošanā, kas nākotnē palīdzēs aizsargāt ikvienu cilvēku.
Septiņos mēnešos Tiesībsarga birojs saņēmis vairāk iesniegumu nekā visā 2025. gadā
Jūlijs Tiesībsarga birojā noslēdzies ar vēsturisku rekordu – mēneša laikā saņemti 400 iedzīvotāju iesniegumi. Savukārt 31. jūlijā reģistrētais iesniegums ar numuru 2571 apliecina vēl vienu būtisku tendenci – jau pirmajos septiņos šī gada mēnešos Tiesībsarga birojs saņēmis vairāk iesniegumu nekā visā 2025. gadā kopumā (2499).
Tiesībsargs atbild: Vai vecvecākiem ir tiesības noteikt mazbērnu paternitāti?
Kāds vecvecāks vaicā, vai viņam ir tiesības vērsties tiesā, lai noteiktu mazbērnu radniecību ar iespējamo bioloģisko tēvu? Paternitāti vēlas noteikti, lai atjaunotu saskarsmi ar mazbērniem.
Īsā atbilde: vecvecākiem nav patstāvīgu tiesību celt prasību par paternitātes noteikšanu vai lūgt tiesu nozīmēt DNS ekspertīzi. Taču vecvecākiem ir tiesības vērsties bāriņtiesā, lūdzot palīdzību saskarsmes ar mazbērniem atjaunošanā.
Tiesībsardze aicina pilnveidot regulējumu par bezdarbnieka pabalsta piešķiršanu
Tiesībsardze ir konstatējusi, ka bezdarbnieka pabalstu piešķir tikai sākot ar trešo mēnesi arī tajos gadījumos, kad darbinieks darba attiecības izbeidz saskaņā ar Darba likuma 100. panta piekto daļu jeb svarīga iemesla dēļ, kas saistīts, piemēram, ar darba devēja prettiesisku vai amorālu rīcību vai citiem apstākļiem, kuri neļauj turpināt darba tiesiskās attiecības.
Tiesībsardze ar Ropažu novada mēru pārrunā drošības un bērnu tiesību aktualitātes
18. augustā, tiesībsardze Karina Palkova ar Ropažu novada pašvaldības domes priekšsēdētāju Aivaru Draudiņu pārrunāja novada iedzīvotājiem aktuālus cilvēktiesību un labas pārvaldības jautājumus, kā arī iespējamos risinājumus bērnu tiesību aizsardzības jomas pilnveidei.
Sarunā īpaša uzmanība pievērsta bērnu tiesību aizsardzības sistēmas problemātikai. Tiesībsardze uzsvēra nepieciešamību mainīt pašreizējo bāriņtiesu darbības modeli, lai bērniem visā Latvijā būtu nodrošināta vienlīdz profesionāla un kvalitatīva tiesību aizsardzība neatkarīgi no dzīvesvietas.
Pašvaldības ieklausās rekomendācijās un meklē risinājumus agro skolas rītu problēmai
Tiesībsardze Karina Palkova pozitīvi novērtē, ka atbildīgās iestādes rod risinājumu, lai bērniem un jauniešiem skolas diena nesāktos pārlieku agri un no tā neciestu bērna attīstībai vitāli nepieciešamais miegs. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), ieklausoties tiesībsardzes un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) speciālistu rekomendācijās[1], ir izstrādājusi vadlīnijas par mācību stundu sākuma laiku[2]. Savukārt atsevišķas pašvaldības meklē kompleksus risinājumus, tostarp sakārtojot sabiedriskā transporta tīklu.
Tiesībsardze: veselības aprūpes uzraudzības centrā jābūt cilvēkam, nevis dokumentam vai resoriskajai piederībai
20.augustā tiesībsardze Karina Palkova tiekoties ar Veselības inspekcijas vadību akcentēja nepieciešamību Veselības inspekcijas darbā vēl vairāk nostiprināt cilvēktiesībās balstītu pieeju. Uzraudzības centrā jābūt cilvēkam – pacientam, viņa veselībai, drošībai, cieņai un tiesībām, nevis dokumentam, procedūrai vai institucionālajai piederībai.
Pārmērīga veselības datu nodošana apdrošinātājiem nav pieļaujama
Pēdējā laikā tiesībsardze saņēmusi iedzīvotāju jautājumus un bažas par to, vai apdrošināšanas sabiedrībām atlīdzības izmaksas izvērtēšanai netiek nodots pārmērīgi plašs veselības datu apjoms. Lai arī normatīvie akti paredz apdrošinātāju tiesības saņemt un apstrādāt noteiktus pacientu veselības datus lēmuma pieņemšanai par apdrošināšanas atlīdzību, tomēr šīs tiesības nav neierobežotas. Apdrošinātājs drīkst pieprasīt tikai tādu informāciju, kas ir tieši nepieciešama konkrētā apdrošināšanas gadījuma izvērtēšanai. Savukārt ārstniecības iestādēm ir pienākums pārliecināties, ka netiek izsniegta plašāka informācija, nekā nepieciešams.