Tiesībsardzes atzinums pārbaudes lietā Nr. 2026-58-27L,23K par starpinstitūciju sadarbību

Tiesībsarga birojā saņemta vidusskolas vēstule par bažām saistībā ar skolnieka tiesību un interešu nodrošināšanu. Vēstulē norādīts uz nepietiekamu ģimenes iesaisti bērna audzināšanā, izglītošanā un aprūpē, mātes iespējami nestabilu psihoemocionālo stāvokli, kā arī to, ka skolas rīkotās starpinstitūciju sanāksmes nav devušas rezultātus. Pārbaudes lieta ierosināta, lai izvērtētu iestāžu sadarbību, risinot iespējamos bērna tiesību pārkāpumus.

Pārbaudes lietā konstatētais

1. Bērna tiesību uz vispusīgu attīstību nodrošināšana pieprasa holistisku pieeju, ko nav iespējams īstenot, ja katra iestāde darbojas izolēti savas kompetences robežās. Bērnu tiesību aizsardzības regulējums uzliek iestādēm pienākumu sadarboties operatīvi, saskaņoti un lietderīgi. No 2022. gada nogales skola bija savlaicīgi atpazinusi un ziņojusi par riskiem bērna labklājībai, izpildot savu pienākumu. Tomēr ilgstoši situācijas būtiskus uzlabojumus nebija izdevās panākt, kas norāda uz valsts atbildību par neefektīvu rīcību un sadarbības noteikumos paredzēto mehānismu savlaicīgu neizmantošanu.

2. Lietā konstatēta nepietiekama Sociālā dienesta vērība skolas paustajām bažām. Vairāku gadu garumā dienesta darbs ar ģimeni aprobežojās ar pārrunām un atsevišķu pakalpojumu piedāvāšanu, kas problēmas neatrisināja. Bāriņtiesa tika informēta tikai vairāk nekā divus gadus pēc Sociālā dienesta iesaistes un pēc skolas iniciatīvas. Sociālajam dienestam, nenovērojot uzlabojumus un saskatot aprūpes trūkumus, pašam bija pienākums savlaicīgi ziņot bāriņtiesai un policijai, nevis pārlikt šo iniciatīvu uz skolu. Turpretī pašvaldības policijas operatīvā reakcija un sniegtie ieteikumi vērtējami pozitīvi.

3. Starpinstitucionālo sanāksmju formāts lietā nav bijis pietiekami pārdomāts. Sanāksmēs, kurās piedalījās liels speciālistu skaits, regulāri tika pieaicināta māte un bērns, apspriežot sensitīvus jautājumus (piemēram, bērna izņemšanu no ģimenes vai atbildības piemērošanu) viņu klātbūtnē. Tas radīja institucionālu spiedienu, veicināja vecāka noslēgšanos un apgrūtināja komunikāciju. Sanāksmēm ar ģimenes līdzdalību jānotiek mērķtiecīgi un divos līmeņos: vispirms speciālisti savā starpā saskaņo viedokļus un izstrādā stratēģiju, un tikai pēc tam aicina ģimeni uz cieņpilnu un atbalstošu sarunu. Tāpat nav atbalstāma prakse, ka skola viena pati patvaļīgi rīko šādas sanāksmes ar ģimenes piedalīšanos; sanāksmju vadība jāuzņemas pašvaldības sadarbības grupā ietilpstošajām institūcijām.

Ieteikumi:

1. Visām iesaistītajām iestādēm rīkot atsevišķas speciālistu sanāksmes viedokļu saskaņošanai un ģimeni pieaicināt tikai pēc vienotas pozīcijas sasniegšanas, nodrošinot cieņpilnu un atbalstošu gaisotni.
2. Skolai turpmāk neorganizēt starpinstitūciju sanāksmes ar bērna un vecāka piedalīšanos bez iepriekšējas saskaņošanas; sanāksmju vadību uzticēt pašvaldības sadarbības grupas institūcijām, vienlaikus turpinot fiksēt un nodot informāciju par riskiem;
3. Sociālajam dienestam uzņemties gadījuma vadību un gūt atgriezenisko saikni no skolas, kā arī savlaicīgi informēt bāriņtiesu un policiju par aprūpes trūkumiem.