Gari tiesāšanās termiņi joprojām ir Latvijas tiesu ikdiena

Nesamērīgi gari lietu izskatīšanas termiņi un ilgstoša tiesas sēžu nenozīmēšana ir biežākie tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpumi, par kuriem iedzīvotāji sūdzas tiesībsargam.

Būtiskākā taisnīgas tiesas nodrošināšanas problēma ir savlaicīgi lietu izskatīšanas termiņi. Galvenokārt tā konstatējama kriminālprocesu izskatīšanā apelācijas instancē, kad personas pēc notiesājoša sprieduma pieņemšanas pirmajā instancē apcietinājumā pavada nesamērīgi ilgu laiku, gaidot uz lietas izskatīšanu apelācijas instancē. Ir konstatēti atsevišķi gadījumi, kad persona, gaidot lietu izskatīšanu apelācijas instances tiesā, apcietinājumā pavadījusi vairāk nekā divas trešdaļas vai praktiski visu pirmajā instancē piespriesto brīvības atņemšanas sodu.

“Ilgstoša tiesāšanās neveicina taisnīguma atjaunošanu. Ja arī turpmāk netiks risināta šī problēma, var nākties sagaidīt kārtējos Eiropas Cilvēktiesību tiesas Latvijai nelabvēlīgos tiesas spriedumus un maksāt ievērojamas kompensācijas. Viens no risinājumiem ir tiesu kapacitātes stiprināšana,” uzskata tiesībsargs Juris Jansons.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa savā praksē ir noraidījusi valdību argumentus, ka kadru trūkums vai vispārēji birokrātiski šķēršļi būtu pietiekams attaisnojums nespējai nodrošināt lietu savlaicīgu izskatīšanu.

Problēmas konstatētas arī ar tiesas sēžu nozīmēšanu, proti, saņemot apelācijas sūdzību vai pēc lietas atkārtotas nonākšanas apelācijas instancē, ilgstoši netiek nozīmētas tiesas sēdes.

2013.gada pirmajā pusgadā par dažādiem tiesību uz taisnīgu tiesu aspektiem Tiesībsarga birojā ir saņemti 134 iesniegumi, kā arī sniegtas mutiskas konsultācijas. Tiesības uz taisnīgu tiesu ir vienas no būtiskākajām pamattiesībām, jo no šo tiesību pienācīgas nodrošināšanas lielā mērā ir atkarīga arī pārējo cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzība. Par identificētajām problēmām tiesībsargs informēja Saeimu, Tieslietu padomi, tieslietu ministru, Augstākās tiesas priekšsēdētāju un Tiesu administrācijas direktoru.