Liepājā aizvadīts Tiesībsarga biroja rīkotais darba seminārs par pagaidu aizsardzības pret vardarbību mehānismu

Ceturtdien, 22. maijā, Liepājā aizvadīts Tiesībsarga biroja reģionālais darba seminārs “Pagaidu aizsardzības pret vardarbību mehānisms”, kurā pulcējās tiesu nozares, policijas, sociālā dienesta un bāriņtiesas darbinieki, lai dalītos ar līdzšinējo pieredzi un spriestu par nepieciešamajiem uzlabojumiem. Plānots, ka šogad notiks vēl vairāki reģionālie semināri arī citās Latvijas pilsētās.

“Šis solis ir kā turpinājums Tiesībsarga biroja apjomīgajai un aizvadītā gada nogalē publiskotajai izpētei par cietušo pagaidu aizsardzību pret vardarbību civilprocesā. Tās rezultāti iezīmēja, ka daudzos gadījumos nepieciešama iestāžu aktīvāka sadarbība, lai uzlabotu pagaidu aizsardzības pret vardarbību mehānismu un stiprinātu cilvēktiesības Latvijā. Piemēram, tiesai sadarbojoties ar policiju, bāriņtiesu, sociālo dienestu,” uzsver tiesībsarga vietniece Ineta Piļāne.

Viņa piebilst, ka reģionālo semināru mērķis nav kritizēt procesā iesaistītos dalībniekus, bet sēsties pie sarunu galda, uzklausīt, izglītot un vienoties, ko varam darīt vēl labāk, lai aizsargātu tos cilvēkus, kas cietuši no vardarbības. Tieši tāds ir valsts pienākums un nevis izvēles iespēja.

Ja vardarbība notikusi ģimenē, valstij jābūt izstrādātam vienkāršam, saprotamam mehānismam, kā un kur cietušais var vērsties pēc palīdzības un aizsardzības fiziskas, emocionālas, seksuālas vai ekonomiskas vardarbības gadījumā. Vienlaikus svarīgi strādāt arī ar vardarbības veicējiem, nodrošinot iespēju izprast un mainīt savu rīcību, sabalansējot šo darbu ar cietušo un sabiedrības drošības interesēm, lai neviena cilvēka tiesības netiktu nepamatoti ierobežotas.

“Ir pilnīgi skaidrs, ka sabiedrība ir informēta par šāda mehānisma esamību, jo pieteicēji vēršas tiesā. Vienlaikus ir tikpat skaidrs arī tas, ka sabiedrība līdz galam neizprot šī mehānisma būtību kā tādu. Piemēram, pieteicējs līdz galam nesaprot to – ja viņš sākotnēji ir vērsies tiesā ar lūgumu noteikt pagaidu aizsardzību, pēc zināma laika viņam attiecīgi ir arī jāreaģē – vai nu jāvēršas tiesā ar lūgumu noteikt šo aizsardzību plašākā spektrā, vai kā citādi,” norāda I. Piļāne.

Informācijai

Latvijas Republikas Satversmes 95. pantā nostiprināts vardarbības aizlieguma princips, garantējot ikviena tiesības uz cieņpilnu un drošu dzīvi. No Eiropas Parlamenta 2012. gada 25. oktobra direktīvas 2012/29/ES, kas nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus, kā arī no Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu, izriet valsts pozitīvais pienākums aizsargāt cietušos un aktīvi novērst vardarbību ģimenē. Šis pienākums ietver apdraudēto personu iespēju pēc savas iniciatīvas civilās tiesvedības ietvaros prasīt pārtraukt vardarbību vai vajāšanu.

Kā ziņots, Tiesībsarga biroja darbinieki, balstoties uz pieejamajiem datiem un tiesu praksi, 2023. un 2024. gadā veica izpēti, kuras laikā tika analizēti materiāli 1630 šāda veida lietās par 2021. un 2022. gadu.