Par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna projektu

2021. gada 10. martā tiesībsargs ir nosūtījis vēstuli Finanšu ministrijai ar aicinājumu - Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna projektā atvēlēt vairāk finanšu resursus, ieplānojot lielāku skaitu īres mājokļu būvniecību, kas būtu pieejami iedzīvotājiem ar vidējiem un nelieliem ienākumiem.

Tiesībsargs ir iepazinies ar Finanšu ministrijas sagatavoto Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna projektu (ANM plāns) un saskatīja nepieciešamību paust savus ieteikumus ANM plāna uzlabošanai.

ANM plāns ietvers esošo ilgstošas aprūpes institūciju pielāgošanu epidemioloģiskā apdraudējuma situācijai (pašizolācijas telpu izveide un aprīkošana, digitālo risinājumu ieviešana, aprīkojums klientu, darbinieku un apmeklētāju inficēšanās riska novēršanai), kā arī jaunu ģimeniskai videi pietuvinātu aprūpes institūciju izveidi (jaunu ēku būvniecība un aprīkošana, digitālo risinājumu ieviešana) un esošo transformācija par multifunkcionāliem sociālo pakalpojumu centriem, nodrošinot pakalpojuma sniegšanu drošā vidē.

Tāpat ANM plānā vairākkārtīgi uzsvērts, ka tiek izprasta institucionālās aprūpes nepiemērotība cilvēku vajadzībām, ģimeniskas vides būtiskā loma cilvēka pilnvērtīgai funkcionēšanai un nepieciešamība attīstīt ģimeniskai videi pietuvinātus sociālos pakalpojumus pašvaldībās.

Tiesībsargs norāda, ka, iepazīstoties ar plānotajām aktivitātēm attiecībā uz ilgstošas sociālās aprūpes institūciju noturību un nepārtrauktību, nav viennozīmīgi saprotams, vai plānotās darbības ir attiecināmas uz visām ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām vai tikai uz pašvaldību un privātpersonu dibinātajām institūcijām.

Tiesībsargs jau ilgstoši ir vērsis atbildīgo institūciju uzmanību uz to, ka šobrīd valstī pieejamais sociālo pakalpojumu nodrošinājums neatbilst personu ar garīga rakstura traucējumiem vajadzībām, sabiedrībā balstītie alternatīvie pakalpojumi nav pieejami pietiekamā daudzumā, kā rezultātā daudzos gadījumos personas ar garīga rakstura traucējumiem ir spiestas izvēlēties aprūpi ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādēs.

Tiesībsarga ieskatā nav pieļaujams, ka valsts budžeta vai Eiropas Savienības projektu finansējums tiek novirzīts institucionālās aprūpes stiprināšanai, nevis sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu attīstībā.

Ar tiesībsarga vēstuli Finanšu ministrijai iespēja iepazīties šeit.

PĀRĒJĀS ZIŅAS

IELĀDĒT VĒL