Tiesībsargs atbild: Par parāda piedziņu no dīkstāves pabalsta

Tiesībsargs ir saņēmis personas iesniegumu par parāda piedziņu no dīkstāves pabalsta. Tiesībsargs vēlas norādīt, ka Civilprocesa likuma 596. pantā ir uzskaitītas tās summas, uz kurām nevar vērst parādu piedziņu.

Tās ir :

1) atlaišanas pabalstu, apbedīšanas pabalstu, vienreizēju pabalstu mirušā laulātajam, valsts sociālajiem pabalstiem, valsts atbalstu ar celiakiju slimam bērnam, apgādnieka zaudējuma pensiju un atlīdzību par apgādnieka zaudējumu;
2) kompensācijas izmaksām par darbiniekam piederošo instrumentu nolietošanos un citām kompensācijām saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē darba tiesiskās attiecības;
3) darbiniekam izmaksājamām summām sakarā ar komandējumu, pārcelšanu un nosūtīšanu darbā uz citu apdzīvotu vietu;
4) sociālās palīdzības pabalstiem;
5) bērna uzturlīdzekļiem Ministru kabineta noteikto minimālo bērna uzturlīdzekļu apmērā, kurus, pamatojoties uz tiesas nolēmumu vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas lēmumu, maksā viens no vecākiem, kā arī uz Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksājamiem bērna uzturlīdzekļiem.Tiesībsargs ir saņēmis personas iesniegumu par parāda piedziņu no dīkstāves pabalsta.

Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 15. panta pirmā daļa nosaka: “Ja darba devējs, kuru skārusi Covid-19 izraisītā krīze, nenodarbina darbinieku vai neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības (dīkstāve), darbiniekam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā tiek kompensēta atlīdzība līdz 75 procentiem no iepriekšējo sešu mēnešu vidējās atlīdzības apmēra, bet ne vairāk kā 700 euro par kalendāra mēnesi (dīkstāves pabalsts). Šādā gadījumā darba devējs var nepiemērot Darba likuma 74. pantu.”

Tiesībsargs informē, ka dīkstāves pabalsts atbilstoši spēkā esošajam normatīvajam regulējumam nav nedz valsts sociālais pabalsts, nedz sociālās palīdzības pabalsts. Tāpat dīkstāves pabalsts pēc savas juridiskās dabas nav uzskatāms par vienu no Civilprocesa likuma 596. panta 2. punktā minētajām kompensācijām, ko izmaksā darbiniekam atbilstoši Darba likumam. 

Darba likuma 74. panta otrā daļa noteic, ka “darbinieka saistība uzskatāma par izpildītu un darba devējam ir pienākums izmaksāt šā panta trešajā daļā noteikto atlīdzību arī tad, ja darba devējs darbinieku nenodarbina vai arī neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības (dīkstāve). Par dīkstāvi, kas radusies darbinieka vainas dēļ, viņš šo atlīdzību nesaņem”. Darba likuma norma paredz darba devējam pienākumu saglabāt darba samaksu dīkstāves gadījumā.

Tiesībsargs informē, ka arī dīkstāves pabalsts ir cieši piesaistīts darbiniekam iepriekš regulāri izmaksātajai darba samaksai, jo tas tiek aprēķināts no iepriekšējo sešu mēnešu vidējās atlīdzības apmēra. Tādējādi dīkstāves pabalsts ir pielīdzināms  darba samaksai un tai pielīdzinātajiem maksājumiem, uz ko tiesu izpildītājam ir tiesības vērst parādu piedziņu. Tādā gadījumā parādniekam, tāpat kā veicot ieturējumus no izmaksājamās darba samaksas, tiek saglabāti naudas līdzekļi minimālās mēneša darba algas apmērā (500 euro) vai uzturlīdzekļu lietās nepilngadīgu bērnu uzturam, vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas labā – 50 procentu apmērā no minimālās mēneša darba algas (250 euro).

Līdzīgu viedokli jau iepriekš ir paudusi arī Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome, skatīt šeit

Savukārt informāciju par dīkstāves pabalsta piedziņas kārtību skatīt šeit.

PĀRĒJĀS ZIŅAS

IELĀDĒT VĒL