Tiesībsargs atbild: Vai darba devējs drīkst interesēties par darbinieku vakcinēšanās statusu?

Tiesībsargs ir saņēmis kāda iedzīvotāja jautājumu par to, vai darba devējs ir tiesīgs darbiniekiem jautāt par viņu vakcinēšanās statusu, kā arī par saviem līdzekļiem uzdot veikt Covid-19 testus tiem darbiniekiem, kuri nav vakcinēti. Tiesībsargs atbild – šobrīd normatīvais regulējums darbinieku vakcinācijas statusa noskaidrošanai, kas attiektos tieši uz šādām situācijām, nav izstrādāts.

Kontroles mehānisms ir atstāts darba devēju ziņā – par pārliecināšanos par darbinieku vakcinēšanās statusu. Tomēr ir jāievēro, ka Vispārējā datu aizsardzības regula noteic, ka nodarbinātā vārds, uzvārds ir personas dati regulas izpratnē, savukārt minēto personas datu iegūšana ir uzskatāma par personas datu apstrādi. Dati, kas saistīti ar personas veselības stāvokli, ir sensitīvi un sargājami dati.

Attiecībā par testu veikšanu nevakcinētajiem darbiniekiem par saviem līdzekļiem –  šis jautājums ir jāvērtē kopsakarā ar to, kādā iestādē vai uzņēmumā cilvēki tiek nodarbināti. Pastāvot augstam epidemioloģiskās drošības riskam, pie attiecīgām indikācijām vai rutīnas testēšanas nolūkā, tiek veikta darbinieku testēšana uz Covid-19 vīrusu. To nosaka Slimību profilakses un kontroles centrs kopā ar epidemiologiem, izvērtējot arī nepieciešamību pēc testa metodes veikšanas.

Pamatojums

Lai noskaidrotu personas datu apstrādes tiesiskumu un samērīgumu, jāņem vērā konkrētās rīcības mērķis, kura sasniegšanai personas dati tiek vākti, apstrādāti, vai publicēti. Darba devējam ir jāpamato savs lūgums informēt par vakcinēšanās statusu. Šādai datu vākšanai ir jākalpo tikai konkrētā nolūka sasniegšanai, personas datus jāglabā tikai tik ilgi, cik nepieciešams konkrētā nolūka sasniegšanai, nodrošinot atbilstošu personas datu drošību, tai skaitā, ka tie nav pieejami trešajām personām, ja vien datu nodošanai nav tiesiska pamata. Datu valsts inspekcija šajā jautājumā ir skaidrojusi, ka apstrādāt informāciju par personu veselību drīkst tikai tad, ja pastāv Vispārīgās datu aizsardzības regulā[1] noteiktais pamatojums.

Noteikumi paredz noteiktu personu grupu (darba devējs par saviem darbiniekiem, amatiermākslas kolektīvs par saviem biedriem un amatieru sporta kolektīvi par saviem biedriem, raidījumu veidotāji par dalībniekiem raidījumā) un noteiktus apstākļus (darba vieta, kolektīvu pasākumu (treniņu, mēģinājumu) apmeklējums, raidījums), kad var tikt prasīta informācija par iepriekš minētiem veselības datiem. Tikai šīs konkrētās personas un tikai konkrētajos apstākļos var prasīt personai uzradīt apliecinājumu par vakcinēšanos vai pārslimošanu ar Covid-19. Citi komersanti, iestādes vai pakalpojumu sniedzēji šobrīd nevar prasīt šādu informāciju, jo normatīvie akti šādas tiesības neparedz.

Tiesībsargs vērš uzmanību, ka Latvijas iedzīvotāju vakcinācija saskaņā ar spēkā esošo tiesisko regulējumu, ir brīvprātīga un nevar būt piespiedu kārtā iniciēta no darba devēja puses. Līdz ar to jebkuram cilvēkam ir brīva izvēle izlemt, kā rīkoties šajā situācijā, un darba devējam nav tiesiska pamata likt darbiniekiem vakcinēties piespiedu kārtā.

Vienlaikus grozījumi Ministru kabineta noteikumos “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” paredz, ka klātienes darba gaitas bez mutes un deguna aizsarga lietošanas, kā arī neievērojot divu metru fizisku distanci varēs atsākt (turpināt) tikai vakcinētās personas. Tādējādi, ja telpā atrodas personas, par kurām nav informācijas, ka tās ir vakcinētas vai bijušas inficētas ar Covid-19 infekciju, tiek ievērota divu metru distance un lietoti mutes un deguna aizsegi. Darba devēja prasība pēc negatīva testa nav paredzēta. Ja darba kolektīvā ir kolēģis, kurš nav vakcinēts, kolektīvā tiek lietoti aizsarglīdzekļi un ievērota fiziskā distancēšanās.

 

[1] 6. un 9.pantā

PĀRĒJĀS ZIŅAS

IELĀDĒT VĒL