Tiesībsargs atkārtoti aicina noteikt drošības prasības darbā ar tehnoloģijām izglītības iestādēs

Tiesībsargs ir nosūtījis vēstuli Ministru kabinetam ar aicinājumu noteikt drošības prasības darbā ar tehnoloģijām izglītības iestādēs, šīs prasības piemērojot atbilstoši attiecīgajai izglītības pakāpei. Tiesībsargs norāda – valsts, neizstrādājot normatīvo regulējumu, šajā gadījumā nav nodrošinājusi bērna veselības maksimālu aizsardzību, kā tas noteikts Bērnu tiesību aizsardzības likumā un kā tas izriet no Satversmes un Izglītības likuma.

Skaidrojums

Tiesībsargs gan 2020. gadā, gan 2021. gadā ir saņēmis iedzīvotāju iesniegumus par normatīvā regulējuma trūkumu attiecībā uz drošības prasībām skolēniem darbā ar tehnoloģijām mācību procesā pamatskolas un vidusskolas izglītības pakāpē. Jau 2020. gadā tiesībsargs aicināja Veselības ministriju veikt nepieciešamos papildinājumus vai izstrādāt jaunu normatīvo regulējumu, kurš nosaka drošības prasības darbā ar tehnoloģijām izglītības iestādēs pamatizglītības un vidējās izglītības līmenī. Attiecībā uz bērniem tehnoloģiju plašāka izmantošana tika aktualizēta ārkārtējās situācijas laikā, kad mācības notika attālināti, kā arī kontekstā ar Valsts izglītības satura centra īstenoto projektu “Kompetenču pieeja mācību saturā” (Skola2030), kur liels uzsvars likts uz tehnoloģijām un digitālajām prasmēm mācību procesā. Līdz ar to arī pieaug dažādi ar šo tehnoloģiju lietošanu saistītie veselības riski, piemēram, redzes traucējumi, atsevišķu ķermeņa balsta un kustību aparāta daļu pārslodze.

Iepazīstoties ar Latvijas normatīvo regulējumu, kas attiecas uz drošības prasībām darbā ar tehnoloģijām (elektroniskās saziņas līdzekļiem, displejiem), secināms, ka attiecībā uz pieaugušajiem spēkā ir darba aizsardzības prasības, strādājot ar displeju, attiecībā uz pirmsskolas izglītības iestādēm ir noteikts laika ierobežojums elektronisko saziņas līdzekļu izmantošanā.  Taču attiecībā uz iestādēm, kuras īsteno pamatizglītības un vidējās izglītības programmas, nekādas drošības prasības tehnoloģiju izmantošanā, darba organizācijā, kā arī izmantošanas laika ierobežojumi, nav noteikti.

Tiesībsargs nepiekrīt Veselības ministrijas argumentācijai, ka nav lietderīgi izstrādāt jaunu normatīvo regulējumu vai veikt grozījumus jau esošajā regulējumā. Ministrijas ieskatā, ņemot vērā moderno tehnoloģiju attīstību un mainību un to, ka  tehnoloģijas, ko lieto izglītības iestādes, ir dažādas nav iespējams noteikt visām izglītības iestādēm konkrētus identiskus elektronisko ierīču robežlielumus vai prasības.

Tiesībsargs uzsver – visos jautājumos, kas attiecas uz bērniem, viņu dzīvības, veselības un attīstības aizsardzība ir prioritāra. Līdz ar to jautājumiem par izglītības iestāžu/pašvaldību infrastruktūras pieejamības un finansiālajām iespējām, kā arī par moderno tehnoloģiju straujo mainību un attīstību ir jābūt sekundāriem.

Tāpat nav izprotams, kālab attiecībā uz mācību procesu skolās, nevarētu noteikt līdzīgas normas, kādas šobrīd tiek piemērotas darba aizsardzībai, piemēram, nosakot izglītības iestāžu atbildību, risku novēršanas un samazināšanas regulējumu.

Ievērojot minēto, tiesībsargs atkārtoti aicināja Veselības ministriju, līdz šī gada beigām veikt nepieciešamos papildinājumus vai arī izstrādāt jaunu normatīvo regulējumu. Savā atbildes vēstulē Veselības ministrija norādījusi, ka esošajā normatīvajā regulējumā izglītības iestādēm  pamatizglītības un vidējās izglītības līmenī jau ir noteikta prasība, ka datorklases un datorizētas darba vietas iekārtošanā ir jāievēro mācību specifika un darba drošības prasības. Tāpat Veselības ministrija norādījusi, ka plāno turpināt darbu pie rekomendāciju projekta izstrādes bērniem drošai un veselībai nekaitīgai moderno tehnoloģiju lietošanai mācību procesā un no mācībām brīvajā laikā. Veselības ministrija norādījusi arī uz tās izpētīto citu valsti praksi un stratēģijām, kas gan, jāatzīst, ir ne tik daudz par drošības prasībām darbā ar tehnoloģijām, cik par digitālo prasmju attīstīšanu bērniem, tostarp, interneta izmantošanu.

Tiesībsarga ieskatā, tas, ka citās valstīs nav normatīvā regulējuma par drošības prasībām darbā ar tehnoloģijām izglītības iestādēs, nevar būt par iemeslu, lai Latvijā šāds normatīvais regulējums netiktu izstrādāts. Turklāt nav izprotams, kālab, Veselības ministrijas ieskatā, papildināts vai no jauna radīts normatīvais regulējums par drošības prasībām ar tehnoloģijām nav nepieciešams pamatizglītības un vidējās izglītības līmenī, ja, piemēram, pirmsskolas izglītības līmenī un pieaugušajiem darbā ar displejiem šādas konkrētas drošības prasības noteiktas normatīvajā regulējumā.

PĀRĒJĀS ZIŅAS

IELĀDĒT VĒL