Aktualitātes

2015. gada 27. jūlijā Satversmes tiesa pēc tiesībsarga pieteikuma ierosināja lietu „Par Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma 5.1 panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96. pantam”. Tiesībsargs gan pirms, gan pēc apstrīdētās normas pieņemšanas esot aicinājis Saeimu novērst trūkumus apstrīdētajā normā, jo tā nesamērīgi ierobežojot personu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

Kā uzsvērusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa, tad, tiesai, pildot savus pienākumus, ir jābūt pilnīgi neatkarīgai gan no likumdevēja, gan izpildvaras, gan jebkādām interešu grupām. Taču tiesa nevar darboties vakuumā. Lai arī strīdi ir izšķirami tiesā, tas nenozīmē, ka tos nevar apspriest presē, speciālos žurnālos, laikrakstos vai sabiedrībā. Presei ir pienākums sniegt sabiedrībai nozīmīgu informāciju un sabiedrībai ir tiesības to saņemt. Šī tēze ir uzsvērta vēl daudzos citos Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumos saistībā ar kriminālprocesa atspoguļošanu medijos. Turklāt Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir arī uzsvērusi, ja kritikas mērķis ir graut sabiedrības uzticību tiesai un nomelnot tiesnešus, tad ir pieļaujami stingri šādu izteikumu ierobežojumi, bet, ja kritikas mērķis ir piedalīties diskusijā par sabiedrībai nozīmīgu tēmu, tad tas nevar būt arguments par labu vārda brīvības ierobežošanai.

Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību padome savā 29.sesijā 2015.gada 3.jūlijā pieņēma vēsturiski nozīmīgu rezolūciju “Par ģimenes aizsardzību” (A/HRC/29/L.25). Ar to ANO ir apliecinājusi, ka ģimene ir dabiska sabiedrības pamatšūniņa, kurai ir tiesības būt aizsargātai no valsts un sabiedrības puses. Tiesībsargs lūdz valdību sniegt skaidrojumu, vai lēmums par balsošanu pret rezolūcijas pieņemšanu atbilst Latvijas Republikas Satversmei un citiem ģimenes jomu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem? Vai lēmums tika apspriests Saeimā un Ministru kabinetā? Ja, nē, kura institūcija (amatpersona) ir pieņēmusi šādu lēmumu? Un vai lēmums par balsošanu pret rezolūcijas pieņemšanu tika pieņemts Eiropas Savienības vārdā?

Tiesībsargs lūdz ģenerālprokuroru uzsākt faktu, kas norāda uz bērnu tiesību pārkāpumiem, pārbaudi un izvērtēt atbildīgo amatpersonu rīcību un atbilstību normatīvo aktu prasībām. Savukārt, vadību tiesībsargs lūdz izvērtēt XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku organizatoru rīcību un atbilstību ieņemamajiem amatiem.

Šī gada 16. jūlijā Tiesībsargs Juris Jansons nosūtījis vēstuli Saeimas Juridiskajai komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, kā arī Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei, ar lūgumu izvērtēt nepieciešamību veikt grozījumus Krimināllikumā, nosakot, ka personai, kas izdarījusi dzimumnoziegumu pret nepilngadīgu personu, neiestājas kriminālatbildības noilgums, kā arī papildus paredzot atbildību par netiklu darbību izdarīšanu ar mazgadīgo, nosakot bērna vecumu kā kvalificējošu pazīmi.

Tiesībsargs nosūtījis Valsts prezidentam Raimondam Vējonim vēstuli, kurā norādījis būtiskākos problēmjautājumus, kuros sociālais taisnīgums tiesībsarga skatījumā joprojām nav panākts.

Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk – ANO) Augstais cilvēktiesību komisārs Zeids Raad Al Huseins nosūtījis Tiesībsargam vēstuli, kurā norādījis, ka atzinīgi novērtē Tiesībsarga līdz šim paveikto, kā arī apsveicis Latvijas Republikas tiesībsargu ar Tiesībsarga birojam piešķirto „A” akreditācijas statusu Nacionālo cilvēktiesību aizsardzības institūciju Starptautiskās koordinēšanas komitejas Akreditācijas apakškomitejā.

Tiesībsargs atkārtoti vērsies Satversmes tiesā par UGF parādnieku vārdu publiskošanu

Tiesībsarga birojā joprojām tiek saņemti iesniegumi no dzīvokļu un namīpašuma īrniekiem, kurā tie informē par jaunā mājas/dzīvokļa īpašnieka rīcību, liedzot lietot īrēto dzīvojamo telpu atbilstoši dzīvojamo telpu īres līgumos noteiktajam.

Tiesībsargs atbilstoši 2015.gada izvirzītajai prioritātei tēmā tiesības uz taisnīgu tiesu ir veicis izpēti par videokonferenču izmantošanu tiesās un ieslodzījuma vietās. Ziņojumu "Tiesību uz taisnīgu tiesu nodrošināšanu tiesas sēdēs, izmantojot videokonferenci" tiesībsargs ir nosūtījis Saeimai, Tieslietu padomei, Tieslietu ministrijai, Tiesu administrācijai, Ieslodzījumu vietu pārvaldei, Latvijas Zvērinātu advokātu padomei, Valsts policijai, Valsts Robežsardzei un Ģenerālprokuratūrai.