Par cilvēku tirdzniecības riskiem

Jau esmu akcentējis, ka karadarbība Ukrainā izcēlusi jaunā gaismā cilvēktiesību nozīmi visā pasaulē. Tas vēlreiz un vēlreiz liek mums apzināties, ka neko nevaram uztvert kā pašsaprotamu un neapšaubāmu. Arī mūsu tiesības un brīvības. Šajā reizē nedaudz detalizētāk vēlos uzsvērt iespējamos cilvēku tirdzniecības riskus.

Cilvēku tirdzniecība ir viens no smagākajiem iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem, kas cilvēku ievainojamības, bezpalīdzības, nezināšanas un daudzu citu faktoru rezultātā skar ļoti daudz cilvēku, tostarp pašu neaizsargātāko grupu – bērnus.

To mēdz dēvēt arī par mūsdienu verdzību, un tā pasaulē tiek uzskatīta par otro ienesīgāko kriminālo biznesu pēc narkotiku tirdzniecības. Pēc dažādu starptautisko organizāciju aplēsēm ik gadu cilvēku tirdzniecībai tiek pakļauti vairāki desmiti miljoni cilvēki, starp tiem trešā daļa bērni.

Ukrainas bēgļu krīze, ko ir izraisījis Krievijas uzsāktais karš Ukrainā, draud pārvērsties par cilvēku tirdzniecības krīzi. Kopš Krievijas iebrukuma sākuma 24. februārī Ukrainu pametuši vairāk nekā trīs miljoni cilvēku, no kuriem gandrīz puse ir nepilngadīgas personas, liecina jaunākie ANO dati.

Sievietes un bērni bez pavadības ir pakļauti vislielākajam riskam nokļūt cilvēku tirgotāju rokās, paverdzinot tos seksuālajā un darbaspēka ekspluatācijā. Tomēr arī izceļojošie vīrieši ir būtiski pakļauti darbaspēka ekspluatācijas riskam.

Cilvēku tirgotāji jau izsenis izmanto pašas lielākās un dziļākās krīzes, lai realizētu savus zemiskos nodomus un ekspluatētu cilvēkus. Šādā kara krīzē tieši cilvēku milzīgais bezpalīdzības un ievainojamības stāvoklis ir būtisks riska faktors tikt pakļautam cilvēku tirdzniecībā.

Latvijas valstij ir jāpievērš vislielākā rūpība, lai jau preventīvi tiktu novērsti visi iespējami riski cilvēku paverdzināšanā. Uzteicami, ka jau šobrīd policija ar savu klātbūtni pie punktiem, kur visvairāk apgrozās Ukrainas bēgļi, veic preventīvus pasākumus, lai novērstu vervētāju noziedzīgos nodomus. Tāpat atbalsta centros Ukrainas bēgļiem tiek izsniegti bukleti, tostarp ukraiņu valodā, lai personas būtu informētas par galvenajiem punktiem cilvēku tirdzniecības gadījumu novēršanā.

Tomēr var pastāvēt būtiska pelēkā zona, kur Ukrainas civiliedzīvotāji, kas ieceļo pa sauszemi, var nemaz netikt nogādāti uz atbalsta centriem, bet uzreiz uz ekspluatācijas gala mērķi. Līdz ar to arī Valsts robežsardzei, cik vien tas ir iespējams, jāveic visi nepieciešamie pasākumi šādu gadījumu monitorēšanā.

Tomēr lielākie riski noteikti pastāv uz Ukrainas un Polijas, kā arī citu ar Ukrainas robežu šķērsojošo valstu robežām. Ir saņemtas ziņas, ka jau no pirmās dienas Polijas robežsardzes dienests ir aktīvi iesaistījies cilvēku informēšanā par iespējamiem riskiem tikt pakļautiem cilvēku tirdzniecībā, tostarp izdalot bukletus, kā arī norādot uz galvenajiem punktiem, kas jāņem vērā, dodoties līdzi cilvēkiem, kas piedāvā palīdzību. Piemēram, piefiksēt transportlīdzekļa reģistrācijas numuru un palīdzības sniedzēja kontaktus, telefonu turēt ieslēgtu, lai nepieciešamības gadījumā varētu maksimāli ātri sazināties ar palīdzības dienestiem, kā arī nekādā gadījumā neatdot savu personu apliecinošu dokumentu un naudu citiem.

Jau šobrīd tiek saņemtas ziņas, ka cilvēku tirgotāji var izlikties par nepilngadīgo bez pavadības likumiskajiem pārstāvjiem, tādējādi pārvedot tos pāri Ukrainas-Polijas robežai uz ekspluatācijas gala mērķi. Taču šis ir tikai viens no neskaitāmajiem piemēriem, kādām briesmām Ukrainas civiliedzīvotāji var tikt pakļauti.

Šādā Ukrainas kara bēgļu krīzē ir īpaši svarīgi, ka visas iesaistītās institūcijas un organizācijas rīkojas koordinēti un saskaņoti, lai cik vien iespējams novērstu cilvēku tirdzniecības riskus. Bēgļu skaits ar katru dienu ar vien pieaug un tiek lēsts, ka varētu sasniegt 10 miljonus. Līdz ar to iesaistītajiem dalībniekiem, it īpaši uz Ukrainas robežšķērsošanas punktiem, ir jādarbojas koordinēti, saskaņoti un pēc iespējas vairāk jāturpina veikt informēšanas pasākumi.

Taču tikpat svarīgi ir arī tas, ka jau nonākot galamērķa valstī personām nekavējoši tiek nodrošināta visa primāri nepieciešamā palīdzība (izmitināšana, ēdināšana, pirmās nepieciešamības preces un materiālais atbalsts), lai maksimāli mazinātu atkarību no t.s. “labvēļiem”, kas šo situāciju vēlētos izmantot savos noziedzīgajos nolūkos.