Par pienākumu veikt Covid-19 testu pirms ieceļošanas Latvijas Republikā

Satversmes 98.pants noteic, ka ikvienam ir tiesības brīvi izbraukt no Latvijas. Ikviens, kam ir Latvijas pase, ārpus Latvijas atrodas valsts aizsardzībā, un viņam ir tiesības brīvi atgriezties Latvijā [..]. Vienlaikus Satversmes 116.panta noteic, ka arī Satversmes 98.pantā noteiktās tiesības var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.

No publiski pieejamās informācijas secināms, ka Ministru kabineta 2020.gada 9.jūnija noteikumu Nr.360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” 35.³ punktā noteiktā ierobežojuma mērķis ir pasargāt no vīrusa infekcijas ievešanas un mudināt iedzīvotājus pārvietoties tikai būtisku iemeslu, ģimenes apstākļu vai darba dēļ. Kopumā sabiedrības veselības nodrošināšana un Covid-19 izplatības ierobežošana ir leģitīmais mērķis, kas var attaisnot arī pietiekami būtiskus personas cilvēktiesību ierobežojumus. Tomēr ierobežojumiem ir jābūt samērīgiem, un valstij ir pienākums nodrošināt leģitīmā mērķa sasniegšanu ar mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, ja tie var sasniegt mērķi līdzvērtīgā kvalitātē.

Līdzīgi ieceļošanas ierobežojumi ir noteikti arī vairākās citās Eiropas valstīs, savukārt atsevišķas valstis testēšanu veic pēc ierašanās valstī un/vai karantīnas noslēgšanās. Pirms izlidošanas testi atspoguļo situāciju testa dienā un negarantē, ka persona nevar inficēties tuvā nākotnē. Tomēr pirms izlidošanas testu priekšrocība ir riska mazināšanā vīrusa pārnesei ceļojuma laikā, jo sevišķi, ja persona atgriežas no augsta riska valsts. [1] Tāpat atbilstoši jaunākajai informācijai – līdz ar jaunā Covid-19 paveida plašāku izplatīšanos Eiropas Savienībā – Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs 2021.gada 21.janvārī ir aicinājis dalībvalstis izvērst stingrākus pasākumus vīrusa izplatības ierobežošanai un aicina izvairīties no nebūtiskiem ceļojumiem, uzturēt karantīnas un testēšanas prasības, kā arī paaugstināt veselības aprūpes sistēmas kapacitāti, gatavojoties pacientu pieplūdumam.[2]

Šai sakarā jānorāda, ka Latvijas Republikā kopš 2020.gada 10.decembra ir izsludināta ārkārtas situācija veselības aprūpē. Atbilstoši publiski pieejamai informācijai, 2021.gada 22.janvārī slimnīcās ārstējas 1115 Covid-19 pacienti, tostarp 100 ar smagu slimības gaitu. Covid-19 gultasvietu noslodze vairākās slimnīcās pārsniedz 80%. Savukārt 1. līmeņa intensīvās terapijas gultu, kurās palīdzība tiek sniegta pacientiem ar smagu slimības gaitu, noslodze ir 69%, un 2. līmeņa intensīvās terapijas gultu, kur ārstējas pacienti ar kritisku slimības gaitu, noslodze ir pat 72%.[3]

Pieaugot vīrusa izplatības riskam Latvijā un arī citās dalībvalstīs, valstij ir pienākums reaģēt strauji, un tas var attaisnot arī tādu cilvēktiesību ierobežojumu noteikšanu, kas uzliek papildu testa veikšanas pienākumu privātpersonai pirms atgriešanās Latvijai. Konkrētajā gadījumā testēšanas prasību noteikšana pirms ceļošanas jebkurā gadījumā ir mazāks privātpersonas tiesību ierobežojums nekā pilnīga robežu slēgšana, un, ievērojot noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības, personas tiesības atgriezties Latvijā netiek liegtas.

Tomēr tiesībsarga ieskatā, šādai prasībai ir jābūt piemērotai tikai īslaicīgi, kamēr pastāv sevišķi augsts Covid-19 izplatības risks un apdraudējums veselības aprūpes sistēmai kopumā. Valdībai ir pienākums regulāri izvērtēt esošo situāciju un apsvērt iespēju mazināt ierobežojumus, un iespēju robežās, izsverot riskus, izvēlēties privātpersonai ērtākus un pieejamākus risinājumus, ja testa veikšana citā dalībvalstī ir būtiski apgrūtināta un var potenciāli būtiski kavēt personas iespējas atgriezties mītnes zemē.