Tiesībsardze: ierēdņu rotācija ir pasaules prakse iestāžu stiprināšanai, tomēr Latvijā tai nereti ir negatīva nozīme

Tiesībsarga biroja aptauja un rīkotā diskusija “Ierēdņu pārcelšana – starp sabiedrības uzticību, efektivitāti un labu pārvaldību!” izgaismo, ka valsts civildienesta ierēdņu rotācija ir atzīta valsts pārvaldes stiprināšanas prakse. Vienlaikus tika atzīts, ka regulējums ir plašs, daļai ierēdņu neskaidrs, tāpēc nepieciešamas vadlīnijas vienotas pārcelšanas prakses veidošanai, lai sasniegtu ierēdņu rotācijas mērķi – labu piemēru pārnešana uz institūciju, kura jāstiprina.

“Uzticama, droša valsts pārvalde, ar kuru cilvēki lepojas, jo var saņemt labu pakalpojumu, ir vienots mērķis, uz kuru mums jātiecas. Ierēdņu rotācija pasaules praksē ir atzīts mehānisms, kā stiprināt institūciju un uzlabot cilvēkiem pakalpojumu. Tomēr negatīvā šaubu ēna pār rotāciju kā izrēķināšanos instrumentu Latvijā kavē ierēdņu rotācijas mērķa sasniegšanu pilnvērtīgi. Tāpēc situācijās, kad rotācija ir nepieciešama, tai jābūt izskaidrotai, pamatotai un loģiskai,” norāda tiesībsardze Karina Palkova.

Tiesībsarga birojs ir veicis plašu aptauju un rezultātu analīzi par valsts civildienesta ierēdņu pārcelšanas tiesisko regulējumu un praksi Latvijā, aptaujājot vairāk nekā 1100 ierēdņu un 60 valsts pārvaldes iestāžu. Izpētes mērķis bija noskaidrot, kā kopumā vērtēts ierēdņu pārcelšanas institūts un īstenotā prakse, tostarp – vai regulējums visiem iesaistītajiem ir pietiekami skaidrs un saprotams? Kā ierēdņi vērtē pārcelšanas  īstenošanu praksē, vai saskata izrēķināšanās riskus un vai saredz, kas un kā būtu maināms? Vienlaikus mērķis bija izzināt, vai un cik lielā mērā priekšstats par ierēdņu pārcelšanas institūtu kā “sodīšanas līdzekli” ir pamatots.

Aptauja atklāja, ka gandrīz puse respondentu (t.i., 46% no 1167 aptaujātajiem) atzina, ka pārcelšanas tiesiskais regulējums ir piemērots un pietiekami elastīgs dažādām situācijām. Taču ievērojama daļa norāda uz normatīvā ietvara neskaidrību vai pārlieku plašu interpretācijas iespēju (kopā 42%). Šī tendence liecina par nepieciešamību vairāk skaidrot regulējuma robežas vai tās precizēt.

Savukārt daudz skeptiskāk respondenti raugās jautājumā par pārcelšanas mehānisma īstenošanas efektivitāti praksē: 23% to atzina par efektīvu, 35% – par daļēji efektīvu, bet 24% to vērtē kā neefektīvu. Šie dati atklāj – ierēdņi apzinās, ka tiesiskais regulējums, pat ja tas ir labs, ne vienmēr praksē būs tik pat labi īstenots.

Kādi ir galvenie izpētes secinājumi?

1. Kopumā aptaujas analīze liecina, ka pārcelšanas institūts Latvijā funkcionē labi, tomēr tā uzticamība un efektivitāte ir būtiski atkarīga no iestāžu vadības kultūras un iekšējiem procesiem.
2. Normatīvais regulējums pats par sevi nerada problēmas, taču tā plašā interpretācijas iespēja pieļauj atšķirīgu un nevienveidīgu praktisko piemērošanu.
3. Tādēļ pārcelšanas mehānisms stiprināms ne tikai ar normatīvām vadlīnijām, bet arī ar vienotu pārcelšanas kultūru, skaidru komunikāciju un preventīviem riska kontroles mehānismiem.

Diskusijas galvenās atziņas

1. Vienotas vadlīnijas pārcelšanas organizēšanai iniciatīva diskusijas dalībnieku vidū kopumā guva atbalstu, it īpaši, ja jāvērtē situācijas, kurās varētu būt domstarpības starp valsts pārvaldi un ierēdni.
2. Diskusijas dalībnieki ideju par pārcelšanu tikai “līdzvērtīgā vai augstākā ierēdņa amatā” neatzina par labu esam, jo valsts pārvaldes realitāte prasa elastīgas pieejas saglabāšanu.
3. Arī ierosinājums par neitrālu ierēdņu pārcelšanas uzraudzības mehānismu kopumā diskusijas dalībnieki vidū atbalstu neguva, norādot uz esošo tiesību aizsardzības mehānismu izmantošanu, kā arī valsts pārvaldes kultūras stiprināšanu ar izglītošanas starpniecību.
4. Visas diskusijas laikā caurstrāvoja atbalsts ierosinājumam par regulāru sabiedrības informēšanu par pārcelšanas tendencēm un sabiedrības ieguvumiem. Cieņpilnas un tiesiski korektas vides veidošanas pamatā ir izglītošana, atklāta un godīga saruna.
5. Iepriekš nosauktās rekomendācijas nav īstenojamas arī vel bez kāda būtiska aspekta – iestāžu iekšējās uzticēšanās kultūras stiprināšanas (aptaujas, atgriezeniskā saite, darba kultūras stiprināšana).

Diskusijas ierakstu varat skatīt mūsu Facebook un Youtube kontā.

Atgādinām, ka pasākumā svinīgas uzrunas teica Latvijas Republikas tiesībsardze Karina Palkova un Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs. Diskusijā piedalījās Raimonds Koņuševskis, Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītājas vietnieks, Edvīns Danovskis, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dekāns, asociētais profesors, Līga Stafecka, domnīcas “Providus” direktores vietniece, vadošā pētniece labas pārvaldības un pretkorupcijas jautājumos, Kristīne Stone, Valsts kancelejas Cilvēkresursu politikas departamenta juriskonsulte, Māris Knoks, Rīgas domes izpilddirektora padomnieks un kultūras ministres ārštata padomnieks juridiskajos jautājumos (bijis klāt arī pie Valsts Civildienesta pārvaldes izveides 2000. gadu sākumā). Diskusiju vadīja Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītāja Ineta Rezevska.

Foto: Krists Luhaers