Tiesībsargs atbild
Tiesībsarga komentārs par plānotajām izmaiņām Izglītības likumā, kas paredz datoru ar interneta pieslēgumu noteikt kā individuālo mācību piederumu, kas jānodrošina vecākiem
Konceptuāli ideja par to, ka izglītības procesa neatņemama sastāvdaļa ir dators (vai viedierīce) ar interneta pieslēgumu ir pareiza un atbilstoša 21.gadsimta 2.desmitgades tendencēm izglītībā un attīstībā. Tā iet kopsolī arī ar kompetencēs balstītu izglītības konceptu.
Tomēr jāatzīst, ka šobrīd ir ļoti daudz nezināmā, kas var raisīt bažas, cik lielā mērā idejas īstenošana neietekmēs Satversmē garantētās tiesības uz izglītību bez maksas. Proti, joprojām ir šādi nezināmie:
– Uz datoru (vai viedierīci) ar interneta pieslēgumu var raudzīties gan kā individuālu mācību piederumu (jo katrs bērns to lieto individuāli ne tikai izglītības iestādē, bet arī mājās), gan kā uz iekārtām un aprīkojumu, līdz ar to mainās arī persona, kuras kompetencē ir to nodrošināt (vecāks vai izglītības iestāde)
– Ja dators (vai viedierīce) ar interneta pieslēgumu jānodrošina vecākiem, kā risinās jautājumu, ja ģimene finansiālu vai tehnoloģisku (jo diemžēl Latvijā joprojām var būt apdzīvotas vietas, kur bezvadu interneta pārklājums nav vispār vai nav pietiekams) apsvērumu dēļ to nevar nodroršināt? Vai būs kādas alternatīvas? Ja alternatīvu nav, tad faktiski tiks liegta Satversmē garantētā obligātā izglītība.
– Kā ar programmatūrnodrošinājumu? Vai tiks noteikts kādas prasības, kādām programmatūrām vai citiem parametriem jāatbilst datoram (vai viedierīcei) un interneta pieslēgumam? Turklāt būtisks faktors, ka programmatūrām jābūt legālām. Pēc analoģijas – ja izglītības iestāde izvēlas mācību gārāmtu, tad tās saturs ir vienāds visiem skolēniem
– Kā daudzbērnu ģimenēm risināt šo jautājumu? Katram bērnam pa datoram (vai viedierīcei) un interneta pieslēgumam? Vai tomēr viens uz visiem un tad darbs pie tā pēc grafika, bet tad var gadīties, ka ar vienu pēcpusdienu un vakaru var būt par maz, lai visi skolēni izpildītu visus mājasdarbus. Jāatgādina, ka viens no iepriekšējiem izglītības ministriem Roberts Ķīlis pat savulaik nāca klājā ar tolaik daudzu kritizētu ideju, ka katram skolēnam pa planšetdatoram (skat. piemēram), kaut gan pēc pāris gadiem nozares profesionāļi atzīst, ka izglītības nozarei ir jāiet līdzi atbilstoši laika garam un modernās izglītības tendencēm (skat.piemēram).
Tātad, konceptuāli ideja ir pareiza, šobrīd izšķirošais ir nianses un detaļas, lai nenotiktu atkāpšanās izglītības par maksu virzienā. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka mūsu rīcībā nav nedz grozījumu Izglītības likumā plānotās redakcijas, nedz arī tā anotācijas. Tiesībsarga ieskatā jautājumu par plānoto izmaiņu praktisku realizāciju vajadzētu izdiskutēt un vienoties profesionāļu vidū, uzklausot arī vecāku un pašu skolēnu viedokli.