Tiesībsargs izglīto: diskutē par izaicinājumiem cilvēka drošības kontekstā
Piektdien, 21. novembrī, Tiesībsarga biroja Pilsonisko un politisko tiesību nodaļas juridiskā padomniece Kristīne Pakārkle ar prezentāciju “Cilvēka drošība – tiesības dzīvot brīvi un cieņpilni” piedalījās Rīgas Stradiņa universitātes zinātniski praktiskajā konferencē LEX SCRIPTA 2025 “Drošības dimensijas – no individuālajām tiesībām līdz globālajiem izaicinājumiem”.
“Cilvēktiesības, to aizsardzība un nozīme demokrātijas stiprināšanā pats par sevi ir valsts drošības jautājums. Fiziskās un emocionālās vardarbības problemātika, veselības aprūpe, cilvēku labsajūta sociālās aprūpes iestādēs, bērnu labbūtība, cilvēku ar invaliditāti tiesības, ar digitālo vidi saistītie izaicinājumi – tie ir jautājumi, kas saistīti gan ar valsts, gan cilvēku drošību,” uzsver K. Pakārkle.
Prezentācijā īpaša uzmanība veltīta bērnu un jauniešu drošībai. Būtiska problēma ir jaunieši, kuri nemācās un nestrādā, jo tas palielina risku iesaistīties likumpārkāpumos un kļūt par vardarbības vai cilvēku tirdzniecības upuriem. Savlaicīga kavējumu un sekmju pasliktināšanās pamanīšana skolā ir viens no galvenajiem uzdevumiem situācijas uzlabošanā.
Tāpat K. Pakārkle akcentēja vardarbību skolās un digitālajā vidē. Bērniem ir absolūtas tiesības uz drošu un piemērotu izglītības vidi, taču praksē nereti izglītības iestādes novēloti reaģē uz vardarbības situācijām. Agresīvi izteikumi interneta vidē ir kļuvuši par normu. Rupjības, izsmiešana, draudi, neslavas celšana, spēju noniecināšana. Internetā izplatīta naida runa un agresīva komunikācija negatīvi ietekmē gan bērnus, gan pieaugušos, īpaši sievietes, kavējot līdzdalību sabiedriskajās debatēs un vājinot demokrātisko procesu.
Par nopietnu drošības apdraudējumu jāuzskata arī dezinformācija, kas ietekmē sabiedrības uzticēšanos, politisko uzvedību un vēlēšanu procesus. Arvien lielāku lomu spēlē mākslīgais intelekts, tomēr tas var radīt pamattiesību pārkāpumus, ja nav izvērtēti visi riski. Tādēļ ikvienam jābūt pieejamai informācijai, ja tas nonāk kontaktā ar mākslīgā intelekta (MI) sistēmu, kā arī jābūt iespējai pārsūdzēt lēmumus, kurus ir pieņēmusi MI sistēma, vai kuru pieņemšanā MI sistēma ir bijusi iesaistīta.