Atzinums pārbaudes lietā Nr. 2025-07-3D,4I

Tiesībsarga atzinums pārbaudes lietā Nr. 2025-07-3D,4I par pirmstiesas procesā piemērotā apcietinājuma motivāciju un liegumu iepazīties ar materiāliem, kas pamato apcietinājuma piemērošanu

Kurš pieteica un par ko?

Pamatojoties uz privātpersonas iesniegumu, tiesībsargs izskatīja pārbaudes lietu Nr. 2025-07-3D,4I par pirmstiesas procesā piemērotā apcietinājuma motivāciju un liegumu iepazīties ar materiāliem, kas pamato apcietinājuma piemērošanu.

 Kādu iespējamo pārkāpumu izvērtē?

Tiesībsargs savā atzinumā sniedza vērtējumu par tiesību uz brīvību iespējamo pārkāpumu.

 Problēmas īss raksturojums, citi būtiskie lietas apstākļi

Kā izriet no lietas faktiskajiem apstākļiem, tad pret iesniedzēju tika uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 20. panta ceturtās daļas un 153. panta trešās daļas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmēm un ar Rīgas pilsētas tiesas izmeklēšanas tiesneses lēmumu iesniedzējai piemērots apcietinājums, ko augstāka līmeņa tiesa atstāja spēkā. Pirmstiesas kriminālprocesā izmeklēšanas tiesnese trīs reizes veica apcietinājuma periodisko kontroli, visos gadījumos nolemjot turpināt piemērot apcietinājumu, noraidot lūgumu piemērot drošības naudu.

Pirmstiesas kriminālprocesa ietvaros iesniedzējas aizstāvis, pārsūdzot procesa virzītāja (izmeklētāja) atteikumu atcelt iesniedzēja apcietinājumu, lūdza uzraugošajam prokuroram dot procesa virzītājam norādījumus iepazīstināt ar tiem lietas materiāliem, ar kuriem pamatots ierosinājums piemērot ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli. Prokurore savā atbildē norādīja, ka sastādītajā protokolā par pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanu apsūdzētās lūgums izsniegt krimināllietas materiālu kopijas, kas attiecas uz iesniedzējai izvirzīto apsūdzību un viņas personību, tiks izpildīts. Papildus prokurore norādīja, ka jau iepriekšējā pirmstiesas procesa laikā – ierosinājums piemērot ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli, izmeklēšanas tiesneses lēmums piemērot apcietinājumu iesniedzējai un tiesas sēdē paustie procesa virzītājas argumenti par nepieciešamību turpināt piemērot apcietinājumu, ir zināmi. Krimināllietas materiālus prokurore iesniedzējai uzrādīja pēc vairāk kā divām nedēļām pēc šīs atbildes sniegšanas.

 Būtiskākie secinājumi

1. Lietā nav strīda, ka piemērojot iesniedzējai apcietinājumu kriminālprocesā, viņai tika atņemta brīvība, un iesniedzējas apcietināšana notika saskaņā ar Konvencijas 5. panta 1. punkta c) apakšpunktu.
2. Minētā lēmuma tiesiskums tika vērtēts apgabaltiesā, īstenojot Konvencija 5. panta 4. punktā minētās tiesības. Savukārt izmeklēšanas tiesnese trīs reizes lēma par apcietinājuma turpmākas piemērošanas nepieciešamību, kā to paredz Konvencijas 5. panta 3. punkts.
3. Apcietinājuma sākotnējā piemērošana:
   • No izmeklēšanas tiesneses sākotnēja apcietināšanas lēmuma secināms, ka apcietinājuma piemērošana iesniedzējai balstās uz to, ka ir pamatotas aizdomas, ka persona ir izdarījusi sodāmu nodarījumu. Proti, ir pieņemts lēmums par iesniedzējas atzīšanu par aizdomās turēto viņai inkriminētajā noziedzīgā nodarījumā, kas attiecīgi rada pamatotas aizdomas par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.
   • Vienlaikus sākotnējā apcietinājuma piemērošanai ir jākonstatē ne tikai pamatotas aizdomas, bet arī jāsniedz atbilstoši un pietiekami apcietinājuma piemērošanas iemesli. Šādi iemesli var būt bēgšanas risks, liecinieku ietekmēšanas risks vai pierādījumu viltošanas risks, slepenas vienošanās risks, risks, ka persona varētu izdarīt jaunu noziedzīgu nodarījumu, vai sabiedriskās kārtības traucējumu risks un ar to saistītā nepieciešamība aizsargāt apcietināto.
   • Tiesībsargs atzina, ka tiesas sniegtā argumentācija nepieciešamībai novērst iespējamo izmeklēšanas traucēšanas risku ir atzīstama par pienācīgi pamatotu un tiesa ir vispusīgi vērtējusi faktus un apstākļus, vērtējot apcietinājuma piemērošanas nepieciešamību. Līdz ar to šajā daļā tiesībsargs nekonstatēja Konvencijas 5. panta 1. punkta pārkāpumu.
4. Sākotnējā apcietinājuma tiesiskuma izvērtēšana:
   • Rīgas apgabaltiesas tiesnese savā lēmumā nav izvirzījusi jaunus argumentus iesniedzējas apcietināšanā, pamatā pievienojoties izmeklēšanas tiesneses lēmumā sniegtajam pamatojumam. Ņemot vērā, ka iesniedzējas aizstāvja sūdzībā galvenais arguments par apcietinājuma atcelšanu tika izvirzīts tas, ka izmeklēšanas tiesneses lēmumā nav sniegts pienācīgs pamatojums izmeklēšanas traucēšanas riskam, ko savukārt tiesībsargs atzina par pienācīgi pamatotu apcietinājuma piemērošanai, apgabaltiesas pievienošanās izmeklēšanas tiesneses lēmumā paustajam šajā daļā nav pretrunā Konvencijas 5. panta 4. punkta prasībām.
   • Vienlaikus tiesībsargs atzīst, ka apgabaltiesas lēmumā ir izdarīta atsauce uz KPL 375. pantu, norādot, ka lēmumā nevar atspoguļot kriminālprocesa materiālos esošos procesuālos dokumentus, dēļ KPL 375. pantā ietvertā izmeklēšanas noslēpuma principa.
   • Apcietinājuma tiesiskuma izvērtēšanas procesā ir jānodrošina sacīkstes princips un pušu līdztiesība. Lai tiktu nodrošināta pušu līdztiesība, apcietinātai personai jābūt tiesībām iepazīties ar tiem krimināllietas materiāliem, kas pamato apcietinājuma nepieciešamību un kas tādēļ ir izšķiroši svarīgi, lai persona varētu pienācīgi īstenot savas tiesības apstrīd.
   • Taču, lai šo procesuālo aspektu varētu vērtēt pēc būtības, ir nepieciešams konstatēt, ka apcietinātā persona vai tās aizstāvis ir realizējuši tiesības iepazīties ar krimināllietas materiāliem, kas pamato apcietinājuma nepieciešamību, un attiecīgi atteikuma gadījumā izmantojuši tiesību aizsardzības līdzekļus, apstrīdot šādu lietas materiālu neizsniegšanu.
   • Tomēr tiesībsargs konstatēja, ka nedz pirms sākotnējā apcietināšanas procesa, nedz tās pārsūdzības ietvaros iesniedzēja vai kāds no tās aizstāvjiem nav vērsušies pie procesa virzītāja vai tiesas ar lūgumu iepazīties ar materiāliem, kas pamato apcietinājuma piemērošanu. Ievērojot minēto, tiesībsargs nekonstatēja Konvencijas 5. panta 4. punkta pārkāpumu apcietinājuma sākotnējā tiesiskuma izvērtēšanā.
5. Apcietinājuma periodiskā kontrole:
   • Lemjot par apcietinājuma turpmāku piemērošanu, valsts iestādēm, tostarp tiesām, no Konvencijas 5. panta 3. punkta izriet divi pamata pienākumi – valstij ir jāizrāda “īpaša rūpība” procesa virzībā, un pamatojumam turpmākai apcietinājuma piemērošanai ir jābūt “atbilstošam un pietiekamam”.
   • Īpaša rūpība procesa virzībā:
     • Apcietinājuma periodiskās kontroles lēmumi tika pieņemti savlaicīgi un pirmstiesas kriminālprocess tika pabeigts ātri, t.i., četru ar pus mēnešu laikā.
     • Tādējādi valsts ir izrādījusi īpašu rūpību kriminālprocesa virzībā.
   • Pienācīgs pamatojums turpmākai apcietinājuma piemērošanai:
     • Iepazīstoties ar visiem trīs izmeklēšanas tiesneses lēmumiem, tiesībsargs secina, ka papildus pamatotām aizdomām kā pamatnosacījumam apcietinājuma turpināšanai, tiesa kā papildu iemeslu min kriminālprocesa traucēšanas risku.
     • Tiesībargs, detalizēti izvērtējot katru izmeklēšanas tiesneses lēmumos sniegto argumentāciju, atzina, ka tā bija pienācīgi pamatota, atsaucoties uz konkrētiem apstākļiem, nevis abstraktiem, formāliem vai stereotipiskiem apsvērumiem. Tiesa visās apcietinājuma piemērošanas stadijās (izmeklēšana, kriminālvajāšana, lietas nodošana tiesā pirms iztiesāšanas uzsākšanas) spēja pamatot pamatotu aizdomu esamību un traucēšanas risku, kas tiesībsarga ieskatā ir “atbilstoši” un “pietiekami” apcietinājuma piemērošanas iemesli.  Līdz ar to tiesībsargs nekonstatēja S. Bukaines Konvencijas 5. panta 3. punkta pārkāpumu.
6. Visbeidzot vērtējot iesniedzējas aizstāvja pirmstiesas kriminālprocesa ietvaros izteikto lūgumu iepazīties ar tiem krimināllietas materiāliem, kas pamato apcietinājuma piemērošanu, tika konstatēts sekojošais.
7. Tiesībsargs secināja, ka krimināllietas materiālus prokurore iesniedzējai uzrādīja tikai pēc vairāk kā pusmēneša, kad tika izteikts lūgums izsniegt krimināllietas materiālu kopijas. Vienlaikus tiesībsargs atzina, ka tas pēc būtības neietekmēja iesniedzējas aizstāvja tiesības, jo laikā starp izsniegtajiem krimināllietas materiāliem un nākamo tiesas apcietinājuma periodiskās kontroles lēmumu bija pusotra nedēļa, kas ir pienācīgs laika periods, kura ietvaros aizstāvis bija tiesīgs izdarīt nepieciešamās sagatavošanās darbības turpmāka apcietinājuma piemērošanas apstrīdēšanā.
8. Tomēr vienlaikus tiesībsargs atzina, ka prokurores atbildē norādītais pamatojums, kāpēc krimināllietas materiāli, kas pamato apcietinājuma piemērošanu iesniedzējai, nebūtu izsniedzami, jo jau iepriekšējā kriminālprocesā laikā citu procesuālo darbību ietvaros tika informēta, kas ir par pamatu apcietinājuma piemērošanai, nav pamatots. Turklāt jāatzīst, ka citos tiesiskajos apstākļos, ja, piemēram, pirmstiesas kriminālprocess netiktu pabeigts, tas varētu būtiski ietekmēt personas Konvencijas 5. panta 4. punktā noteiktās tiesības.
9. Ievērojot minēto, tiesībsargs rekomendēs Prokuratūrai ņemt vērā tiesībsarga atzinumā izdarītos secinājumus un piemērot tajā paustās atziņas turpmākā darbā, lai nodrošinātu ikvienas personas, kurai piemēro ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli, tiesības iepazīties ar tiem lietas materiāliem, ar kuriem pamatots ierosinājums piemērot ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli.