Atzinums pārbaudes lietā Nr. 2025-47-22B par vides trokšņa piesārņojuma novēršanu autoceļa A6 Ikšķiles posmā

Tiesībsardzes atzinums pārbaudes lietā Nr. 2025-47-22B par vides trokšņa piesārņojuma novēršanu autoceļa A6 Ikšķiles posmā.

Kurš pieteica un par ko?

Pārbaudes lieta ierosināta pamatojoties uz personas iesniegumu par vides trokšņa piesārņojumu Ikšķilē, valsts galvenā autoceļa A6 Rīga – Daugavpils – Krāslava – Baltkrievijas robeža (Pāternieki) tiešā tuvumā. Iesniedzējs bija norādījis, ka, neskatoties uz Veselības inspekcijas (turpmāk – Inspekcija) konstatētiem pieļaujamā trokšņa līmeņa pārsniegumiem un Ikšķiles iedzīvotāju ilglaicīgiem centieniem panākt risinājumu, tika saņemta negatīva VSIA “Latvijas Valsts ceļi” (turpmāk arī – LVC) atbilde, ka trokšņu samazināšanas risinājumu izbūve gar autoceļu A6 Ikšķilē tuvākā laikā netiek plānota un tiks veikta finansējuma pieejamības gadījumā.

Kādu iespējamo pārkāpumu izvērtē?      

Vai netiek pārkāptas Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 96., 111., 115. pantā garantētās pamattiesības un tiek ievērots labas pārvaldības princips valsts un pašvaldību iestāžu darbā.

Problēmas īss raksturojums, citi būtiskie lietas apstākļi.

Pārbaudes lietā vērtēta ilgstoša paaugstināta ceļu satiksmes radītā vides trokšņa problēma Ikšķilē, valsts galvenā autoceļa A6 tiešā tuvumā. Iesniedzējs norādījis, ka viņa dzīvesvieta atrodas aptuveni piecu metru attālumā no autoceļa un intensīvās satiksmes radītais troksnis būtiski traucē miegu, atpūtu un ikdienas dzīvi, negatīvi ietekmējot dzīves kvalitāti. Iedzīvotāji par nepieciešamību uzstādīt prettrokšņa sienu atbildīgajām institūcijām norādījuši jau desmitiem gadu garumā, tomēr efektīvi risinājumi ilgstoši nav īstenoti.

Paaugstinātā trokšņa problēma ir objektīvi konstatēta un atspoguļota arī 2022. gadā izstrādātajās un apstiprinātajās autoceļu trokšņa stratēģiskajās kartēs, kurās ir uzrādīti trokšņa robežlielumu pārsniegumi. Veselības inspekcija ir atzinusi trokšņa iespējamo nelabvēlīgo ietekmi uz iedzīvotāju veselību un dzīves kvalitāti, tomēr uzskatījusi par nelietderīgu veikt trokšņa līmeņa mērījumus konkrētā dzīvesvietā, pamatojoties uz stratēģisko karšu datiem. Šāda pieeja rada bažas par iedzīvotāju iespēju izmantot valsts uzraudzības mehānismu, lai objektīvi konstatētu trokšņa līmeni dzīvojamajās telpās un pierādītu iespējamos normatīvo aktu pārkāpumus.

VSIA “Latvijas Valsts ceļi” ir izstrādājusi trokšņa kartes un rīcības plānus, taču trokšņa mazināšanas pasākumu īstenošanu ilgstoši kavējis nepietiekams un nenoteikts finansējums. Lai gan prettrokšņa sienas būvprojekta izstrāde Ikšķiles posmam uzsākta 2023. gadā, 2025. gadā tā īstenošana tika atlikta uz nenoteiktu laiku. Vienlaikus problēmu pastiprinājusi dzīvojamās apbūves attīstība autoceļu tuvumā un nepietiekama pašvaldības un valsts institūciju rīcības koordinācija teritorijas plānošanā.

Būtisks pozitīvs pavērsiens pārbaudes lietā iestājās 2026. gada jūnijā. Pēc Tiesībsarga biroja atkārtota pieprasījuma LVC apstiprināja, ka A6 pārbūves projektam (28,00-29,37 km) ir piešķirts finansējums un 2026. gada 25. jūnijā noslēgts līgums par autoceļa pārbūvi. Paredzēts 2027. gada pavasarī abās autoceļa pusēs uzstādīt 2,7-3,5 metrus augstas prettrokšņa sienas un būvdarbus pabeigt līdz 2027. gada jūlijam.

Kā juridiski nozīmīgi lietas ietvaros vērtēti jautājumi – cik ilgi valsts ir zinājusi par pārkāpumu, kādi pasākumi faktiskai situācijas uzlabošanai ir veikti, vai izvēlētās prioritātes ir objektīvi pamatotas.

Būtiskākie secinājumi

Latvijā tiesu prakse par satiksmes troksni nav tik plaši attīstīta kā citās Eiropas valstīs, tomēr pēdējos gados ir vērojama skaidra tendence trokšņa jautājumus vērtēt kā cilvēktiesību jautājumus, nevis tikai tehnisku vides aizsardzības problēmu.

Apskatot Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) judikatūru, secināts, ka katrā gadījumā nav nepieciešams pierādīt konkrētas saslimstības esamību un tās rašanos pašu par sevi. Vides piesārņojuma vai trokšņa radīts aizskārums var būt nozīmīgs Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) 8. panta izpratnē arī tad, ja tā sekas izpaužas personas labklājības, privātās dzīves, miega, atpūtas vai iespējas netraucēti izmantot savu mājokli aizskārumā. Vienlaikus ir nepieciešams pierādāms cēloņsakarības elements starp attiecīgo vides faktoru un tā radīto ietekmi uz personas privāto dzīvi vai mājokļa izmantošanu.

Tāpēc Ikšķiles gadījumā cilvēktiesību aizsardzības argumentācijā iedzīvotājiem būtiski būtu pierādīt ne tikai trokšņa faktiskos līmeņus un to iespējamo pārsniegumu, bet arī trokšņa ilgumu, regularitāti, intensitāti un konkrēto ietekmi uz iedzīvotāju ikdienas dzīvi –  jo īpaši uz miegu, atpūtu, iespēju netraucēti izmantot mājokli un kopējo dzīves kvalitāti. Šo apstākļu dokumentēšana ļautu izvērtēt ne tikai paša trokšņa esamību, bet arī to, vai tā radītie traucējumi ir sasnieguši tādu smaguma pakāpi, lai uz tiem attiektos Konvencijas 8. pants.

Pārbaudes lietā secināts, ka ilgstošā paaugstinātā trokšņa problēma ir saistāma gan ar vēsturiski izveidojušos dzīvojamās apbūves izvietojumu autoceļa tuvumā un satiksmes intensitātes pieaugumu, gan ar savlaicīgu un efektīvu risinājumu trūkumu. Lai gan atbildīgās institūcijas ir sākušas aktīvāk rīkoties, līdzšinējie pasākumi vēl nav nodrošinājuši iedzīvotāju tiesībām uz labvēlīgu vidi atbilstošu dzīves kvalitāti.

Lai nodrošinātu efektīvu iedzīvotāju tiesību aizsardzību, nepieciešams uzlabot atbildīgo valsts un pašvaldību institūciju sadarbību, trokšņa mazināšanas pasākumu un to finansējuma ilgtermiņa plānošanu, kā arī informācijas pieejamību un pārskatāmību. Būtiski ir izvērtēt arī trokšņa ierobežošanas pagaidu pasākumus, ja pastāvīga risinājuma īstenošana kavējas. Turklāt Veselības inspekcijai būtu jāizvērtē nepieciešamība veikt faktiskus trokšņa līmeņa mērījumus iedzīvotāju dzīvesvietās, lai nodrošinātu objektīvu situācijas novērtējumu un iedzīvotājiem pieejamus pierādījumus savu tiesību aizsardzībai.

Ieteikumi:

1. VSIA “Latvijas Valsts ceļi” tiek aicināta veikt būvprojekta, kas paredz 2027. gada pavasarī Ikšķilē abās autoceļa A6 pusēs uzstādīt prettrokšņu sienu, savlaicīgu realizāciju. Informēt Tiesībsarga biroju par būvdarbu izpildi ne vēlāk kā līdz 2027. gada 31. jūlijam.
2. Lai sabiedrība varētu pilnvērtīgi sekot līdzi VSIA “Latvijas Valsts ceļi”  vides trokšņu samazināšanas plānu īstenošanai, nodrošināt tās savlaicīgu informēšanu par konkrēti plānotajiem darbiem un to izpildes termiņiem. VSIA “Latvijas Valsts ceļi” aicināta uzlabot komunikāciju ar sabiedrību plānoto vides trokšņu samazināšanas rīcības plānu un izstrādāto programmu ietvaros, īpašu vērību veltot tiem objektiem, par kuriem tiek saņemtas iedzīvotāju sūdzības.
3. Satiksmes ministrijai izvērtēt un sniegt viedokli par iespēju īstenot šādus trīs VAS “Latvijas Valsts ceļi” ierosinātos priekšlikumus:
   1. Obligāts akustiskās ietekmes novērtējums jaunām dzīvojamām teritorijām noslogotu valsts autoceļu tuvumā, aizsargjoslās, kur nav veikta trokšņa stratēģiskās kartes izstrāde.
   2. Stingrākas prasības teritoriju plānošanā, nosakot pienākumu izmantot pieejamos stratēģisko trokšņa karšu datus vai veikt trokšņa modelēšanu un paredzēt trokšņa mazināšanas pasākumus jau pirms apbūves attīstīšanas.
   3. Skaidrāks atbildības sadalījums par trokšņa mazināšanas pasākumiem, paredzot, ka par trokšņa aizsardzības pasākumu īstenošanu gadījumos, kad jauna apbūve tiek attīstīta transporta infrastruktūras ietekmes zonā, atbild apbūves attīstītājs vai īpašnieks.

Izvērtējumā būtu jāņem vērā nepieciešamība novērst situācijas, kurās jaunas dzīvojamās apbūves attīstīšana transporta infrastruktūras tuvumā rada vai palielina iedzīvotāju pakļautību vides troksnim, kā arī nepieciešamība jau teritorijas plānošanas un apbūves attīstības stadijā skaidri noteikt atbildību par iespējamo trokšņa ietekmi un tās mazināšanai nepieciešamajiem pasākumiem. Termiņš atbildes sniegšanai – 2026. gada 31. decembris.

4. Veselības inspekcija aicināta nodrošināt iedzīvotājiem iespēju izmantot normatīvajos aktos paredzēto satiksmes radītā trokšņa robežlielumu kontroles mehānismu arī gadījumos, kad stratēģiskajās trokšņa kartēs attiecīgajā teritorijā jau ir prognozēti trokšņa līmeņa pārsniegumi. Lēmumu par faktiskā trokšņa līmeņa mērījumu veikšanu pieņemt, izvērtējot konkrētos apstākļus un iedzīvotāju nepieciešamību objektīvi konstatēt trokšņa līmeni dzīvojamajās telpās un guļamtelpās un tā atbilstību normatīvajos aktos noteiktajiem robežlielumiem.