Izpēte seksuālās uzmākšanās tematikā

Kā nošķirt flirtu no seksuālas uzmākšanās?

Flirta un seksuālās uzmākšanās nošķiršanai un attiecību dinamikai ir veltīts atsevišķs slaids. Īsumā vēlreiz atkārtojot, galvenā atšķirība ir tajā, ka seksuāla uzmākšanās vienmēr ir nevēlama, bet tas ir subjektīvs kritērijs, jo to vai rīcība ir nevēlama, izlemj tā persona, pret kuru ir vērsta rīcība. Tāpat seksuāla uzmākšanās kā darbība ir vienpusēja, proti, tā ir vērsta no varmākas pret upuri. Savukārt flirts raksturojas ar abpusējību – tā ir abpusēju simpātiju izrādīšana, koķetēšana, kurā vienlīdzīgi un līdzvērtīgi iesaistās abas puses un abas puses tajā jūtas komfortabli.
Tomēr jāatceras, ka darbība, kas pagātnē ir bijusi pieņemama, var kļūt par nepieņemamu nākotnē. Tāpat arī flirts, kļūstot nekomfortabls, var pārkāpt personiskās robežas un pārtapt par seksuālo uzmākšanos.

Kā saprast robežas un kā nospraust robežas?

Robežas un to izpratne ir atkarīga no vides, kurā notiek seksuāla uzmākšanās.
Ja mēs runājam par situāciju starp diviem pieaugušiem cilvēkiem, tad robežas nosaka un nosprauž tas, pret kuru ir vērsta rīcība, jo šis cilvēks izlemj vai rīcība ir vēlama vai nevēlama, tādējādi nosakot robežas attiecībā pret sevi – ja rīcība ir vēlama, piemēram, flirta gadījumā, tad robežas netiek pārkāptas, bet ja tā ir nevēlama, tad robežas ir pārkāptas – bet to var pateikt tikai pats cilvēks.
Tai pašā laikā, ja mēs runājam par regulētu vidi, piemēram, studijām, darba vai dienesta attiecībām, preču vai pakalpojumu sniegšanas jomu, tad robežas var būt noteiktas arī ārējos aktos, vai pašas iestādes, augstskolas vai uzņēmuma iekšējā regulējumā. Darba likumā, Patērētāju tiesību aizsardzības likumā un Izglītības likumā ir normas, kas aizliedz atšķirīgu attieksmi šajās vidēs (nodarbinātībā, studiju vidē), kas ietver arī uzmākšanos un seksuālu uzmākšanos. No šī ārējā regulējuma izriet arī darba devēja vai izglītības iestādes pienākums nodrošināt drošu vidi nodarbinātībā un studijās, taču tas kā tas tiek panākts, ir atstāts institūcijas ziņā.
Tai pašā laikā jāpatur prātā, ka attiecībām, kuras ir abpusējas, bet veidojas regulētā vidē, var būt degradējoša ietekme uz šo vidi. Piemēram, ja studiju laikā izveidojas attiecības starp pasniedzēju un studentu, un tas kļūst zināms citiem studentiem, tad citiem var rasties šaubas par vērtēšanas objektivitāti – to var novērst, piemēram, nomainot mācību grupu un kursa pasniedzēju.

Kā rīkoties gadījumos, ja seksuāli aizskarošu uzvedību īsteno klients pret darbinieku, piemēram, sociālās aprūpes institūcijās?

Šī situācija ne ar ko neatšķiras no citiem seksuālās uzmākšanās gadījumiem darba vidē un tieši tāpat kā citos gadījums, sociālās aprūpes institūcijas vadībai kā darba devējam ir pienākums attiecībā pret darbinieku garantēt drošu darba vidi, un iestādei ir rīcības brīvība izvēlēties situācijai atbilstošākos līdzekļus. Šeit nevar ieteikt konkrētu rīcības modeli, jo rīcība būs atkarīgs no pašas situācijas un pārkāpuma smaguma. To var risināt ar pārrunām ar problemātisko klientu, informējot par iespēju iesaistīt policiju, varbūt ir jāapsver pakalpojuma sniegšanas atteikums, bet nopietnākos gadījumos var iesaistīt policiju, kas uzsāks administratīvā pārkāpuma procesu, savukārt iestāde varētu sniegt atbalstu ar pierādījumu iesniegšanu.

Kādas rakstura iezīmes piemīt cilvēkam, kurš veic seksuālo uzmākšanos?

Pētījumi nav atraduši specifiskas pazīmes, kas cilvēkam piemīt jau bērnībā un kas vēlāk varētu norādīt, ka cilvēks nākotnē varētu kļūt par varmāku. Tai pašā laikā ir vairāki vides faktori, kas var novest pie šāda rezultāta – ģimenes faktori var veicināt cilvēkā pārlieku neveselīga egoisma un narcisma izveidi un samazinātu iejūtības, empātijas un citu cilvēku personības cieņas izveidi. Jāpiemin arī sociālā vide, piemēram, vienaudžu ietekme, valstī esošās sociālās normas un likumdošana, interneta materiāli, kas izplata dažādus ar seksuālo uzvedību saistītus mītus un nepatiesus secinājumus. Šajos gadījumos potenciālais varmāka varētu attīstīt normālu emocionalitāti, empātiju un iejūtību, bet pareiza piemēra iztrūkuma dēļ šīs īpašības paliek neattīstītā stāvoklī.

Kāpēc persona, kas veic seksuālo uzmākšanos ir pieņēmis, ka viņam nav jāseko sabiedrības sociālajām normām un viņš nerespektē otra cilvēka privāto telpu un tiesības atrasties publiskā telpā bez aizskarošiem komentāriem?

Kā atzīst psihiatri, viens no galvenajiem faktoriem ir t.s. nenotveramības apziņa. Proti, varmāka parasti nedomā un neparedz, ka viņš tiks saukts pie atbildības, ka upuris uzdrošināsies nākt atklātībā par notikušo, ka viņš saskarsies ar kādām nopietnām nepatikšanām. Šī uztveres stereotipa laušana ir svarīga nepieņemamās uzvedības apturēšanā, jo ja visi upuri klusēs, tas uzturēs un nostiprinās varmākas nenotveramības apziņu un veicinās nesodāmību.

Vai Latvijas pētniekiem šajā tēmā ir sadarbība ar Malmes universitāti?

Starptautiskā sadarbība pētījuma tvērumā tika īstenota ar Equinet (Eiropas vienlīdzības iestāžu tīkls) un ENNHRI (Eiropas nacionālo cilvēktiesību institūciju tīklu) palīdzību, kuras ietvaros tika apzināts citās valstīs piemērotais normatīvais regulējums, prakse un pieredze. Attiecīgi atbildes tika saņemtas no 17 valstīm – Albānijas, Apvienotās Karalistes, Beļģijas (gan federālā, gan Flandrijas provinces līmenī), Čehijas, Dānijas, Grieķijas, Gruzijas, Horvātijas, Igaunijas, Īrijas, Kipras, Kosovas, Maltas, Nīderlandes, Slovākijas, Spānijas un Zviedrijas. Papildus saņēmām ieteikumu intervijām ar Bratislavas Komenska universitāti (Slovākija) un Prāgas Skatuves mākslas akadēmijas Teātra fakultāte (Čehija). Abās minētajās valstīs pēc seksuālās uzmākšanās skandāliem augstskolās tika izveidoti papildus mehānismi, lai ierobežotu seksuālo uzmākšanos. Attiecīgi šo augstskolu pieredze un jaunu mehānismu izveide tika iekļauta pētījumā.

Kā izvairīties no situācijas, lai students, kas atnācis uz individuālu klātienes konsultāciju vai eksāmenu pārkārtošanu, neapsūdz par seksuālo uzmākšanos bez pamatojuma? Vai līdzīgi, klients, kas atnācis uz individuālu sesiju? Kādas ir tendences Eiropā un Latvijā ar nepatiesu speciālistu apsūdzēšanu?

Tiesībsargs pētījumā “Seksuālā uzmākšanās augstākās izglītības jomā” norāda, ka seksuālās uzmākšanās upuris var būt ikviens. Tādejādi augstskolu vidē seksuālās uzmākšanās upuri var būt gan pasniedzēji, gan studenti, gan administratīvie darbinieki. Attiecīgi minētajā pētījumā viena no tiesībsarga rekomendācijām augstskolām ir arī izveidot nosacījumus, kas nodrošinātu drošu vidi arī konsultāciju laikā. Kā viens no piemēriem, augstskola noteic, ka konsultāciju telpā, kas parasti ir vairāku pasniedzēju kabinets, konsultāciju laikā atrodas vismaz divi pasniedzēji. Līdz ar to šāda sistēma pasargā abas puses.
Tiesību izmantošana pretēji labai ticībai var notikt jebkurā situācijā, ne tikai seksuālās uzmākšanās jomā. Līdz ar to nozīmīgākais aspekts ir spēja gadījumu pierādīt.

Nav jautājums, bet komentārs. Ceru uzzināt no lekcijas informāciju, kas ļautu izprast definīcijas, izpausmes, robežas un kritērijus šajā tēmā.

Seksuālās uzmākšanās definīcija ir nevēlama, verbāla, neverbāla vai fiziska seksuāla uzvedība, kuras mērķis vai sekas ir cilvēka cieņas aizskaršana un kura veido iebiedējošu, naidīgu, pazemojošu, apkaunojošu vai uzbrūkošu vidi.
Seksuālā uzmākšanās ietver trīs veidus – fizisko, verbālo, neverbālo. Tiem visiem nav jāizpildās vienlaikus vai secīgi, lai varētu runāt par seksuālās uzmākšanās gadījumu.
Robežas – tika izskaidrotas jau iepriekš, bet vēlreiz nostiprinot zināšanas ir nepieciešams uzsvērt, ka robežas un to izpratne ir atkarīga no vides, kurā notiek seksuāla uzmākšanās.
Ja mēs runājam par situāciju starp diviem pieaugušiem cilvēkiem, tad robežas nosaka un nosprauž tas, pret kuru ir vērsta rīcība, jo šis cilvēks izlemj vai rīcība ir vēlama vai nevēlama, tādējādi nosakot robežas attiecībā pret sevi – ja rīcība ir vēlama, piemēram, flirta gadījumā, tad robežas netiek pārkāptas, bet ja tā ir nevēlama, tad robežas ir pārkāptas – bet to var pateikt tikai pats cilvēks.
Tai pašā laikā, ja mēs runājam par regulētu vidi, piemēram, studijām, darba vai dienesta attiecībām, preču vai pakalpojumu sniegšanas jomu, tad robežas var būt noteiktas arī ārējos aktos, vai pašas iestādes, augstskolas vai uzņēmuma iekšējā regulējumā. Darba likumā, Patērētāju tiesību aizsardzības likumā un Izglītības likumā ir normas, kas aizliedz atšķirīgu attieksmi šajās vidēs (nodarbinātībā, studiju vidē), kas ietver arī uzmākšanos un seksuālu uzmākšanos. No šī ārējā regulējuma izriet arī darba devēja vai izglītības iestādes pienākums nodrošināt drošu vidi nodarbinātībā un studijās, taču tas kā tas tiek panākts, ir atstāts institūcijas ziņā.
Tai pašā laikā jāpatur prātā, ka attiecībām, kuras ir abpusējas, bet veidojas regulētā vidē, var būt degradējoša ietekme uz šo vidi. Piemēram, ja studiju laikā izveidojas attiecības starp pasniedzēju un studentu, un tas kļūst zināms citiem studentiem, tad citiem var rasties šaubas par vērtēšanas objektivitāti – to var novērst, piemēram, nomainot mācību grupu un kursa pasniedzēju.

Kādus ziņošanas mehānismus iesakāt izveidot? Kur un kā tie ir jāizvieto? Kam ir jāizskata sūdzības? Vai cilvēkam, kurš ir cietis no vardarbības, ir tiesības zināt, kurš izskata sūdzību? Kāds atbalsts ir jāsniedz? Kādi ir vēlamie monitoringa mehānismi ikdienā?

Tiesībsargs pētījumā “Seksuālā uzmākšanās augstākās izglītības jomā” ir apkopoti dažādu valstu mehānismi, vienlaikus norādot gan uz to pozitīvajiem, gan negatīvajiem aspektiem. Līdz ar to pašlaik nav konstatēts viens ideālais ziņošanas mehānisms, jo katra mehānisma efektivitāti veido cilvēki, kas to īsteno.
Pašlaik Latvijas augstskolās ir ētikas komisijas, kas augstskolu ieskatā var izskatīt seksuālās uzmākšanās gadījumus.
Tiesībsargs uzsver, lai arī kāds mehānisms tiktu izveidots, ir svarīgi, ka informācija par to būtu viegli pieejama, saprotama un skaidra jebkuram institūcijas dalībniekam. Attiecīgi būtu jānorāda, kas izskatītu lietas, cik ātri, kādas ir potenciālās sekas, kā arī vai/kādi atbalsta mehānismi ir pieejami.
Tiesībsargs ir izveidojis trīs materiālus, ko var uzskatīt par atbalsta materiāliem. Ikviens tos var izmantot bez maksas, un tie ir izveidoti piekļūstamā formātā. Tie ir pieejami tiesībsarga tīmekļvietnē.
Monitoringa mehānismi ikdienā – izglītošana par seksuālo uzmākšanos. Skaidra un nepārprotama iestādes vadības nulles tolerances politika ne tikai vārdos, bet arī darbos.

Kam ziņot un prasīt palīdzību pēc gadījuma?

Šādus gadījumus nepieciešams piefiksēt. Piemēram, kas, kur, kad notika? Kas bija pāridarītājs? Vai bija aculiecinieki? Vai tuvumā bija kameras, kas varēja to fiksēt? Ja uzmākšanās notikusi rakstiski, tad svarīgi to saglabāt.
Tālāk ar šo informāciju var vērsties dažādās iestādēs savu tiesību aizsardzībai. Ja uzmākšanās notikusi darba vidē, tad jāvēršas pie Personāldaļas vai tiešā vadītāja. Darba devēja rīcībā ir mehānismi, lai disciplināri sodītu darbinieku. Atgādinām, ka darba devēja pienākums ir nodrošināt drošu darba vidi. Ja seksuālās uzmākšanās gadījums darba devēja ieskatā ir smags, tad attiecīgi var tikt iesaistīta Valsts policija.
Tāpat iespējams vērsties pie preču un pakalpojumu sniedzēja, piemēram, ja pārkāpums noticis klubā. Var vērsties pie tiesībsarga, taču jāņem vērā, ka tas nav sodošā institūcija, un tas nevarēs piemērot sodus, kas noteikti Administratīvajā sodu likumā. Šos sodus uzliek Valsts policija, un praksē ir zināmi vairāki gadījumi, kad tas jau noticis.
Ļoti svarīgi apsvērt domu par šīs nevēlamās pieredzes izrunāšanu ar profesionāli, piemēram, ārstu – psihoterapeitu, jo seksuālā uzmākšanās var atstāt paliekošas sekas.

Kā rīkoties, saņemot sūdzību par iespējamu seksuālās uzmākšanās gadījumu izglītības iestādē?

Tiesībsarga izpēte liecina, ka lielākoties Latvijas augstskolās nav pieredzes seksuālās uzmākšanās gadījumu izskatīšanā, tomēr pašas augstskolas uzskata, ka to ētikas komisijas varētu būt atbildīgas par šādu gadījumu vērtēšanu. Ētikas komisijas savā procesā var piesaistīt juristus un citus speciālistus, kas nodrošina juridisko atbilstību un kompetenci.
Tiesībsarga izpēte iezīmē, ka seksuālās uzmākšanās izskatīšanas procesā mācību iestādē sūdzības būtu jāizskata personālam, kas ir apmācīts par seksuālās uzmākšanās gadījumiem, šim procesam ir jābūt ātram (ne ilgāk kā četri mēneši) un informācijai par notikušo uzmākšanās gadījumu ir jābūt pieejamai tikai ierobežotam skaitam cilvēku

Juridiskie aspekti un korekta rīcība, saņemot sūdzību par iespējamu seksuālās uzmākšanās gadījumu izglītības iestādē.

Izvērtēt jautājumu pēc būtības. Iegūt informāciju – kas notika, kur notika, kad notika, kas bija pāridarītājs, vai bija aculiecinieki (ja jā, kas); vai tuvumā bija kameras, kas varētu fiksēt notikušo, vai ir jebkāda veida sarakste vai komunikācija digitālajā vidē ar iespējamo varmāku.
Nodrošināt konfidencialitāti. Informācijas iegūšana no iespējamā varmākas puses.
Ātra gadījumu izskatīšana. Nodrošināt atgriezenisko saiti upurim par sekām, ja tādas ir iestājušās.
Ja izglītības iestādē ir psihologs, nodrošināt tā konsultācijas. Ja nav, tad var iepazīstināt ar tiesībsarga materiālu “Seksuālā uzmākšanās. Upuris, varmāka, malā stāvētājs, vide. Psiholoģiskā perspektīva.”

Ja ir iespējams, varbūt var pakomentēt par pētījumiem par cilvēku ar invaliditāti seksuālo uzmākšanos otram cilvēkam ar invaliditāti.

Informācija par šāda veida pētījumiem nav tiesībsarga rīcībā.

Lai ziņotu par partnerinstitūcijas darbinieku izmantojām ziņojumu, kurā lūdzām konfidencialitāti ievērot, balstoties uz trauksmes cēlēju likumu. Saņēmām atbildi, ka ziņojums ir saņemts un ka risinās. Vai ar to pietiek un cik ātrā laikā institūcijai būtu jāreaģē? Kas mums tālāk būtu jādara,  ja nav reakcijas?

Trauksmes celšanas likums noteic termiņus kādā izskatāmi iesniegumi, ja tie tiek uzskatīti par trauksmes cēlēja ziņojumu. Trauksmes celšanas likuma 7.pants noteic, ka par trauksmes cēlēja ziņojuma izskatīšanas gaitu trauksmes cēlēju informē ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no dienas, kad personas iesniegums atzīts par trauksmes cēlēja ziņojumu. Pēc tam kad trauksmes cēlēja ziņojuma izskatīšana ir pabeigta, institūcija informē trauksmes cēlēju par konstatētajiem faktiem un pieņemto lēmumu vai veiktajām darbībām. Jebkurā gadījumā ir iespējams paprasīt par izskatīšanas gaitas progresu.

Vai būs pietiekošs pamats saukt pie administratīvās atbildības personu gadījumā, kad administratīvo pārkāpumu lietā, kas ir uzsākta pret viņu saskaņā ar Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 11.2 pantu, vienīgais pierādījums ir tās personas liecība, kas ir paziņojusi par šo rīcību? Vai šādas informācijas iesniegšana ir pietiekošs pamats atzīt šo personu (informācijas sniedzēju) par cietušo?

Procesuāls jautājums, uz kuru atbildi var sniegt Valsts policija kā Administratīvo sodu likuma 11.2.panta piemērotājinstitūcija.

Administratīvās atbildības likuma 121. pants nosaka elementus, kuriem ir jābūt lēmumā par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu, tai skaitā, pierādījumus, kas ir iegūti līdz šī lēmuma pieņemšanas brīdim. Norma nenosaka minimālo vai maksimālo pierādījumu skaitu, kas ir jākonstatē, lai amatpersona varētu uzsākt administratīvo procesu – pierādījumu skaits, attiecināmība un nozīme būs atkarīgi no katras konkrētās lietas apstākļiem un katrā lietā tie būs savādāki. Arī vienas personas liecība noteiktos apstākļos var būt pierādījums, un tikai amatpersonas kompetencē ir izlemt, vai tas ir pietiekams pamats, lai uzsāktu procesu.

Savukārt atzīšana par cietušo ir atsevišķs procesuāls lēmums, kas tiek pieņemts jau pēc tam, kad ir uzsākts administratīvā pārkāpuma process – proti, amatpersona jau ir izvērtējusi tās rīcībā esošos materiālus un atzinusi tos par pietiekamiem administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanai. Šajā procesa stadijā nav nozīmes tam, vai liecība ir vienīgais pierādījums lietā, jo ar šo lēmumu tiek tikai atzīts cietušā statuss, proti, persona iegūst cietušā statusu un no tā izrietošās tiesības un pienākumus (sīkāk skat. Administratīvās atbildības likuma 44.pantu). 

Šādu lēmumu visupirms pieņem uz pašas personas lūguma pamata, proti, nevienu nevar atzīt par cietušo pretēji viņas gribai, savukārt administratīvā pārkāpuma procesa virzību neietekmē tas, vai kāda persona procesa lietvedībā ir atzīta par cietušo. Amatpersonai vai augstākai amatpersonai ir jāinformē personu par tās tiesībām izteikt šādu lūgumu. Šādu lūgumu var iesniegt līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas pabeigšanai iestādē.

Kāpēc cilvēki tiek izglītoti kā rīkoties pamanot uzmākšanos, nevis kā neuzmākties un nepārkāpt citu robežas?

Tiesībsarga materiālos ir informācija arī par to, kā nepārkāpt citu cilvēku robežas. Vienlaikus ir jāņem vērā, ka dažādiem cilvēkiem robežas var būt dažādas. Līdz ar to ir svarīgi, lai cilvēks, kura robežas tiek pārkāptas, uz to nekavējoties norāda. Savukārt, otram cilvēkam ir jārespektē norādītais.

Vai studentu interesi/darbības vērsto pret pasniedzēju arī var interpretēt ka uzmākšanos? Kādos gadījumos?

Jā, arī studenta veikta nevēlama seksuāla interesi/ darbības, kas vērstas pret pasniedzēju, var tikt interpretēta kā seksuālā uzmākšanās. Jebkura darbība, kas ir nevēlama seksuāla rakstura rīcība (verbāla, neverbāla vai fiziska) un kas rada nedrošu vidi, var tikt vērtēta kā seksuāla uzmākšanās.

Kā tiesiskais regulējums nodrošina cilvēka aizsardzību pret viltus apsūdzībām?

Tiesiskais regulējums paredz atbildību un sodus  par viltus apsūdzību (preventīvā funkcija). Goda un cieņas aizskārums vai neslavas celšana Civillikumā noteiktajā kārtībā. Par nepatiesas informācijas sniegšanu var būt arī administratīvā vai pat kriminālatbildība, taču ir jāuzsver, ka šādā gadījumā ir jākonstatē, ka nepatiesa informācija tika sniegta apzināti, proti, persona apzinājās sniegtās informācijas nepatiesumu. Netiek sodīti gadījumi, kad persona, piemēram, ir ziņojusi par SU, kuru novēroja pret kādu citu, bet bija maldījusies par redzēto, jo šajā gadījumā personas rīcībā nebūs apzināta ļaunprātība. 

Viendzimuma seksuālo uzmākšanos! Analizēt arī sievietes!

Ir jānorāda, ka seksuālās uzmākšanās upuri var būt gan sievietes, gan vīrieši. Tāpat seksuālās uzmākšanās veicēji var būt gan sievietes, gan vīrieši. Tiesībsargs savā pētījumā konstatēja, ka gan Latvijā, gan ārpus Latvijas seksuālo minoritāšu kopienai piederīgie vairāk saskaras ar seksuālo uzmākšanos.

Cik plaši tieši Latvijas teritorijā ir šādas speciālas lekcijas jauniešiem – gan zēniem, gan meitenēm, arī ieskaitot krievu nacionalitātes ļaužu grupu?

Tiesībsarga rīcībā nav informācijas par to, cik daudz organizāciju vai institūciju organizē lekcijas par seksuālās uzmākšanās novēršanas tematiku. Līdz ar to tiesībsargs var sniegt informāciju par savām aktivitātēm šajā jomā. Lekcijas par seksuālās uzmākšanās tematiku tiek sniegtas kopš 2018.gada, kad tika izstrādāts pirmais tiesībsarga materiāls par šo tēmu. Pašlaik tiesībsarga youtube kontā ir pieejama lekcija, ko ikviens var skatīties sev pieejamā laikā. Tāpat 2025. gada maijā reizi nedēļā notiek lekcijas dažādām mērķauditorijām, Tiesībsarga birojs nodrošina arī lekcijas pēc pieprasījuma (e-pasts saziņai kssn@tiesibsargs.lv).

Kā iedrošināt studentus ziņot par seksuālo uzmākšanos?

Socioloģiskās teorijas norāda, lai samazinātos seksuālās uzmākšanās gadījumi, ir jāpastāv četriem priekšnosacījumiem. Pirmkārt, ir normatīvais regulējums, kas aizliedz seksuālo uzmākšanos; otrkārt, sabiedrības kultūra, kas nosoda seksuālo uzmākšanos; treškārt, ir pieejama un efektīva procedūra seksuālās uzmākšanās gadījumu izvērtēšanā; ceturtkārt, sekas, ja tiek konstatēts seksuālās uzmākšanās pārkāpums. Ja iztrūkst viens no šiem nosacījumiem, ne tikai studenti, bet jebkurš indivīds nevēlēsies ziņot par seksuālās uzmākšanās gadījumiem.

Kā par šo tēmu runāt ar pedagogiem, studentiem? Vai ir kādi informatīvi materiāli, ko izplatīt šīm mērķauditorijām.

Aicinām izmantot tiesībsarga izstrādātos un apkopotos materiālus.

Ko darīt, ja vadība seksuāli uzmācas, izsaka seksuālas piezīmes?

Norādīt, ka šāda rīcība nav pieņemama. Apkopot pierādījumus. Vērsties personālvadībā vai Valsts policijā.

Kāda varētu būt rīcība no darbinieka puses, ja darbinieks pats ir arī šīs universitātes students un ir attiecībās ar citu studējošo un tagad ir jāpasniedz nodarbība grupai, kur ir šī darbinieka otra puse? To uzreiz, kā uzzina, paziņot vadībai vai kādā citā veidā novērst šo konfliktsituācijas izveidošanos?

Informēt vadību un nodrošināt, ka otra puse nav padotības attiecībās.

Kur vērsties, ja ir notikusi seksuālā uzmākšanās, un par to ir atcerēts tikai pēc 5-10 gadiem?

Ja tā ir bijusi seksuālā uzmākšanās, nevis izvarošana, tad jau ir iestājies noilgums, un attiecīgi vairs nav iespējams aizstāvēt savas tiesības. Tāpat ir jāņem vērā, ka seksuālā uzmākšanās kā tāda līdz 2024.gada beigām ir bijusi atrunāta tikai Darba likumā un Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. 

Kāds bija šis skandāls 2024. gadā un vai šī persona ir atrasta? Kā arī, kas ir tie citi gadījumi pagājušajā nedēļā.

Ja jautājums attiecas uz Mūzikas akadēmijas skandālu un bērnu sporta treneri, kur gadījumus izmeklē Valsts policija, tad attiecīgi šos jautājumus var komentēt Valsts policija.

Interesē, kā šo jautājumu pareizi nokomunicēt iesaistītajām pusēm. Rīcības algoritms.

Seksuālās uzmākšanās gadījumu izskatīšanā komunikācijai jābūt cieņpilnai, profesionālai un drošai visām iesaistītajām pusēm. Vispirms ir jānodrošina konfidencialitāte un jāizveido uzticama vide, kurā persona var brīvi pastāstīt par notikušo. Ir svarīgi iegūt iespējami precīzu informāciju par notikuma laiku, vietu, iesaistītajām personām un citiem būtiskiem apstākļiem. Paralēli jāsniedz skaidrojums par iestādes iekšējo kārtību un izskatīšanas procedūrām. Iestādei jāinformē iesaistītie par viņu tiesībām un par iestādes rīcību, kā arī nepieciešamības gadījumā jāiesaista kompetentie speciālisti, piemēram, psihologs vai jurists. Jānodrošina arī atgriezeniskā saite – cietušajam ir jāzina, kāda rīcība sekojusi viņa ziņojumam.

Izglītības iestādēs skolēni nereti nāk apskauties ar skolotājiem, lai novēlētu labu dienu, pateiktu paldies utt. Kā pedagogam reaģēt, saglabājot atvērtību pret bērnu, bet tajā pašā laikā neriskējot ar pārpratumiem?

Pedagogam, saskaroties ar skolēnu emocionāli siltām izpausmēm, ir svarīgi saglabāt profesionālu attieksmi, vienlaikus nezaudējot cilvēcību. Apskāvienu vietā pedagogs var izvēlēties neitrālāku, taču joprojām sirsnīgu reakciju – piemēram, vārdiski pateikties, pasmaidīt vai simboliski uzlikt roku uz pleca. Šāda pieeja ļauj veidot uzticības pilnas attiecības ar skolēniem, vienlaikus mazinot iespēju, ka šī fiziskā tuvība varētu tikt pārprasta vai interpretēta kā nevēlama uzvedība.

Interesē konkrēta procedūra, ja mācību iestādē saņemta sūdzība par uzmākšanos (skolotājs–skolniece).

Ja tiek saņemta sūdzība par iespējamu seksuālu uzmākšanos izglītības vidē, iestādei jāreaģē nekavējoties. Sākotnēji tiek izvērtēti iesniegtie fakti un apstākļi, notiek sarunas ar iesaistītajām pusēm, vienlaikus nodrošinot informācijas konfidencialitāti. Iestādē par šāda veida gadījumiem atbildīgai jābūt struktūrai vai komisijai, kas spēj izvērtēt situāciju profesionāli un bez aizspriedumiem – visbiežāk tas tiek darīts ar ētikas komisijas starpniecību, kas var piesaistīt juristus, psihologus vai citus nepieciešamos speciālistus. Ja pārkāpums tiek uzskatīts par būtisku, izglītības iestāde var informēt Valsts policiju. Procesam jābūt ātram, skaidram un pārskatāmam, un to noslēdz atbildīgas personas pieņemts lēmums par tālāko rīcību.

Kur ir robeža? Ar ko sākas seksuāla uzmākšanās?

Seksuāla uzmākšanās sākas brīdī, kad tiek īstenota seksuāla rakstura uzvedība, kas ir nevēlama un aizskar otra cilvēka cieņu. Šī uzvedība var būt verbāla, neverbāla vai fiziska, un tai nav jāizpaužas visos veidos vienlaikus, lai to uzskatītu par pārkāpumu. Galvenais kritērijs ir nevēlamība – rīcība, kas rada nekomfortablu, pazemojošu, iebiedējošu vai aizskarošu vidi. Tikai pats cilvēks, pret kuru rīcība vērsta, var pateikt, vai konkrētā uzvedība ir pārkāpusi viņa robežas.

Kā atpazīst nepatiesus apgalvojumus/apvainojumus par it kā uzmākšanos?

Nepatiesu apsūdzību atpazīšana iespējama vienīgi pēc rūpīgas faktu izvērtēšanas. Jebkura sūdzība ir jāizskata profesionāli, objektīvi un ar cieņu pret abām pusēm. Ja apsūdzība nav pamatota ar faktiem vai pretrunā ar citiem pierādījumiem, var pastāvēt pamats uzskatīt to par nepatiesu, taču vienmēr jāatceras, ka pierādījumu trūkums nenozīmē, ka notikums nav bijis. Tiesiskajā regulējumā ir paredzēta atbildība par apzināti nepatiesu informāciju, bet šāda rīcība jānošķir no kļūdainas interpretācijas vai subjektīva pārdzīvojuma, kad persona pati uzskatījusi notikušo par uzmākšanos.

Kā atšifrēt uzmākšanās izpausmes sākotnēji, kā skolēnam reaģēt uz tām?

Skolēnam ir svarīgi zināt, ka seksuāla uzmākšanās var izpausties gan caur komentāriem, pieskārieniem, skatieniem vai ziņām, kurās ir seksualizēts saturs. Ja šāda uzvedība rada neērtības vai bailes, tā jāpārtrauc un par to jāinformē uzticams pieaugušais – skolotājs, skolas psihologs vai vecāks. Īpaši svarīgi ir saglabāt pierādījumus, ja uzmākšanās notikusi rakstveidā vai digitālajā vidē. Tikai rīkojoties savlaicīgi un atklāti, ir iespējams aizsargāt gan sevi, gan citus.

MI esot iespēja paņemt/aizņemties bildi no jebkuras soc.vietnes un pārveidot par kailfoto. Pēc tam seko šantāža, naudas izspiešana. Kā ar to cīnīties, kur doties pēc palīdzības?

Ja kāds izplata vai draud izplatīt viltotu kailfoto ar mērķi izspiest naudu vai citādi kaitēt, nekavējoties jāvēršas Valsts policijā. Ir nepieciešams saglabāt visus pierādījumus – sarakstes, attēlus, datumu un laiku, kā arī ekrānšāviņus.

Kā nošķirt brīdi, kad var teikt – tā ir seksuāla uzmākšanās no vienkārši draudzīgas, atbalstošas u.t.t. attieksmes?

Robežšķirtne starp draudzīgu attieksmi un seksuālu uzmākšanos ir personas paša izjūtas par rīcības pieņemamību. Ja rīcība tiek uztverta kā nevēlama, nepatīkama, aizskaroša vai rada diskomfortu, tā vairs nav draudzīga, bet ir seksuāla uzmākšanās. Pat ja otra puse uzskata rīcību par atbalstošu, svarīgi ir cienīt otra cilvēka robežas. Jebkura uzvedība, kurā zūd savstarpējā līdzvērtība un tiek ignorēta otra puse, var tikt uzskatīta par uzmākšanos.

Vai var traktēt kā seksuālo uzmākšanos gadījumu, ja skolotājs publiski apskauj skolēnu, lai mierinātu vai apsveiktu?

Šādās situācijās svarīgākais ir konteksts un skolēna pašsajūta. Ja apskāviens tiek īstenots bez seksualizēta rakstura un ar mērķi sniegt emocionālu atbalstu, to nevar uzskatīt par seksuālu uzmākšanos. Tomēr jābūt ļoti uzmanīgam, jo arī labas gribas žests var tikt pārprasts vai uztverts nevēlami vai tieši otrādi uztverts kā “zaļā gaisma” no skolēna puses, ja skolēnā ir attīstījušās romantiskas jūtas pret skolotāju. Tādēļ visdrošāk šādos gadījumos rīkoties formāli un profesionāli, piemēram, uzmundrināt ar vārdiem vai žestu no attāluma.

Kā noteikt robežu starp sirsnīgām, draudzīgām attiecībām un uzmākšanos? Vai trešajam (no malas) ir tiesības iejaukties, kaut arī nav zināms konteksts?

Robeža starp sirsnību un uzmākšanos kļūst aktuāla, kad attiecību raksturs vairs nav līdzvērtīgs vai viena puse jūtas nekomfortabli. Trešajai personai, arī ja viņa nezina pilnu kontekstu, ir tiesības un pat pienākums norādīt, ja redz situāciju, kurā, iespējams, tiek pārkāptas otra cilvēka robežas. Šāda iejaukšanās var būt izšķiroša, lai aizsargātu iespējamo cietušo, tāpēc jāmudina izglītības vidē veidot vidi, kurā vērotājs nav vienaldzīgs.

Vai varētu vēl papildināt lektoru uzstāšanos ar ieskatu jautājumā par provocējošu seksuālo uzvedību, piem., skolēnu vidū?

Pedagogiem un skolas personālam šādas uzvedības gadījumā jārīkojas profesionāli, norādot, ka šāda rīcība nav pieņemama un var tikt interpretēta kā citu robežu pārkāpšana vai seksuāla uzmākšanās. Tiesībsargs jau ir sniedzis skaidrojumu par minēto, norādot, ka bērniem jau no 11 gadu vecuma var piemērot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus, savukārt no 14 gadu vecuma bērniem iestājas gan administratīvā, gan arī kriminālatbildība. Svarīgi ir laicīgi atpazīt un novērst bērniem nevēlamu seksuāla rakstura uzvedību, kas var aizskart citu bērnu cieņu. Laicīga iejaukšanās, kas koriģē un izglīto bērnus par sabiedrībā nepieņemamu uzvedību, ir atslēga tam, lai sabiedrībā nākotnē aizvien mazāk būtu sastopama nevēlama seksuāla uzvedība.( https://www.tiesibsargs.lv/news/seksuala-rakstura-piezimes-skolenu-vidu-nav-nevainigas/)  

Ko saprot ar terminu “seksuāla uzmākšanās”?

Seksuāla uzmākšanās ir jebkāda veida nevēlama, seksuāla rakstura uzvedība – fiziska, verbāla vai neverbāla –, kas aizskar personas cieņu un rada iebiedējošu, naidīgu, pazemojošu vai uzbrūkošu vidi. Tā nav atkarīga no konkrēta nodoma, bet gan no tā, kā tā tiek uztverta.

Kādas darbības no skolēnu puses tiek uzskatītas kā seksuālā uzmākšanās?

Tā var būt verbāla uzmākšanās, piemēram, seksuāli komentāri vai piezīmes; neverbāla – seksualizēti žesti, skatieni, attēlu rādīšana; vai fiziska – pieskārieni bez piekrišanas. Būtiski ir tas, vai uzvedība tiek uztverta kā nevēlama, kā arī jāņem vērā konteksts, kurā tā notiek.

Kā atpazīt un rīkoties šādās situācijās: pasniedzējs – audzēknis; kolēģis – kolēģi; administrācija – darbinieks.

Vispirms jāidentificē uzvedības nevēlamais raksturs un jāsaglabā pierādījumi (sarakste, liecības). Tad jāvēršas pie uzticamas personas vai iestādes iekšējā ziņošanas mehānisma – ētikas komisijas, vadības, personāla daļas. Ja gadījums ir nopietns, jāinformē policija. Cietušajam jāsniedz atbalsts un jānodrošina droša vide procesa laikā.

Ja jaunietis (nepilngadīgs), kas pēc dzimuma ir vīrietis, bet identificē sevi kā sievieti, apmeklē sieviešu tualeti, bet liela daļa meiteņu ir pret šo un uzskata, ka tiek pārkāptas robežas, kā rīkoties? Kā rīkoties, ja jauniete, kas ir sieviete, bet identificē sevi kā vīrieti un seksuāli uzmācas citām meitenēm?

Šo jautājumu ir nepieciešams sadalīt divās daļās. Pirmā daļa ir par labierīcībām. Šis jautājums nav saistāms ar seksuālo uzmākšanos. Attiecīgi šajā gadījumā izglītības iestādei būtu jāsaprot, vai ir iespējams kādas labierīcības nozīmēt jaunietim, kas pēc dzimuma ir vīrietis, bet identificē sevi kā sievieti, un attiecīgi nodrošināt meiteņu privātumu.

Savukārt otrais jautājums skar seksuālo uzmākšanos. Attiecīgi, ja notiek seksuāla uzmākšanās, neatkarīgi no dzimumidentitātes, uzvedība ir jāvērtē pēc tās būtības, nevis personas identitātes. Attiecīgi situācija ir jārisina tāpat kā jebkurā citā seksuālās uzmākšanās gadījumā, t.i., jāiztaujā abas puses, jāapkopo pierādījumi, iestādei ir jācenšas situācija atrisināt, ja tas nav iespējams, jāvēršas Valsts policijā. Attiecīgi atbilstoši normatīvajam regulējumam Valsts policija piemēro sodu, ja tiek konstatēts seksuālās uzmākšanās gadījums. 

Vai ir noilgums seksuālās uzmākšanās gadījumam?

Gadījumos, kad upuris ir nolēmis vērsties pret pāridarītāju, ir jāņem vērā, ka dažādos tiesību aktos ir noteikti dažādi termiņi prasības celšanai un atbildības noilgumam. Prasības pret darba devēju saistībā ar atšķirīgas attieksmes pārkāpumu, kas ietver aizskaršanu darba vidē, ir ceļamas triju mēnešu laikā no dienas, kad darbinieks ir uzzinājis vai viņam vajadzēja uzzināt par šo pārkāpumu. Savukārt disciplināratbildība darbiniekam var iestāties ne vēlāk kā vienu mēnesi no pārkāpuma atklāšanas dienas, bet ne vēlāk kā 12 mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas (Darba likuma 90.panta trešā daļa). Atsevišķos speciālajos likumos var būt noteikti citi termiņi disciplināratbildības noilgumam, piemēram, divi gadi kopš attiecīgās darbības izdarīšanas (Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma 19.panta pirmās daļas 1b) punkts; Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likuma 16.panta pirmās daļas 3.punkts).

Visbeidzot, administratīvā pārkāpuma procesu par seksuālu uzmākšanos var uzsākt ne vēlāk kā viena gada laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, no pārkāpuma pārtraukšanas dienas (Administratīvās atbildības likuma 118.panta pirmā daļa). https://www.tiesibsargs.lv/wp-content/uploads/2025/03/seksuala_uzmaksanas_juridiskais_aspekts.pdf

Kā 21.gs. ir jāaudzina bērni ģimenēs par šo jautājumu?

Bērniem ir jāiemāca, kas ir viņu un citu cilvēku robežas, gan fiziskā ķermeņa ietvaros, gan otra emocionālajā telpā, un ka ir jāņem vērā otra cilvēka “nē” jautājumos, kas skar šo otru cilvēku. Jau agrā vecumā bērniem jāiemāca, ka ikvienam ir tiesības justies droši un ka neviens nedrīkst aizskart viņu ķermeni bez piekrišanas.

Bērniem arī jāzina, ka viņi drīkst skaļi protestēt, kliegt vai aizbēgt, ja jūtas apdraudēti vai kāds uzvedas pret viņiem aizskaroši – tā nav “nepaklausība”, bet dabiska pašsaglabāšanās reakcija. Vienlaikus vecākiem jāveido atklātas un uzticēšanās pilnas attiecības, lai bērns nebaidītos runāt par situācijām, kas viņu ir samulsinājušas vai satraukušas. Svarīga ir arī emocionālā inteliģence – palīdzēt bērnam atpazīt, nosaukt un izteikt savas emocijas, kā arī saprast, kā tās var izpausties citiem.

Kā zināms, ar jebkuru likumu var manipulēt izmantojot to nolūkā, kam tas primāri nav paredzēts, tostarp, un tas nereti tiek izmantots dziļu vai ilgstošu konfliktu, kuru iemesli var būt gluži citi un ļoti daudzveidīgi, gadījumos, lai izdarītu spiedienu uz savu oponentu. Kādi ir riski manipulēšanai ar regulējumu šajā jautājumā un kā tie tiek mazināti? Vai un kādi ir precedenti par nepamatotiem apvainojumiem un kādas ir/var būt sekas personām, kas tādus izvirza?

Tiesiskais regulējums paredz atbildību un sodus  par viltus apsūdzību (preventīvā funkcija). Goda un cieņas aizskārums vai neslavas celšana Civillikumā noteiktajā kārtībā. Par nepatiesas informācijas sniegšanu var būt arī administratīvā vai pat kriminālatbildība, taču ir jāuzsver, ka šādā gadījumā ir jākonstatē, ka nepatiesa informācija tika sniegta apzināti, proti, persona apzinājās sniegtās informācijas nepatiesumu. Netiek sodīti gadījumi, kad persona, piemēram, ir ziņojusi par SU, kuru novēroja pret kādu citu, bet bija maldījusies par redzēto, jo šajā gadījumā personas rīcībā nebūs apzināta ļaunprātība.

Kā vispārējās izglītības iestādei rīkoties, ja rodas aizdomas par seksuālu uzmākšanos? Respektīvi neesam izmeklētāji, kas vāc pierādījumus. Skolās nav ētikas komisiju.

Situācijā, kad vispārējās izglītības iestādē rodas aizdomas par iespējamu seksuālās uzmākšanās gadījumu, iestādei ir pienākums rīkoties atbildīgi un nodrošināt drošu vidi visiem iesaistītajiem. Katras skolas iekšējie kārtības noteikumi paredz kārtību strīdu un konfliktu izskatīšanai, minēto kārtību var piemērot arī seksuālās uzmākšanās gadījumu izskatīšanai (ievērojot konfidencialitāti) . 

Ja situāciju nav iespējams atrisināt iestādes ietvaros vai seksuālās uzmākšanās gadījums ir smags, par to ir jāziņo Valsts policijai.

Savukārt, ja seksuālā uzmākšanās notiek starp diviem skolas darbiniekiem, piemērojams Darba likums, jo šāda rīcība skar darba tiesiskās attiecības. Šādā gadījumā darba devējam ir pienākums nodrošināt drošu darba vidi un izvērtēt iespējamos darba disciplīnas pārkāpumus.

Jebkurā no šiem gadījumiem īpaši svarīgi ir konfidencialitātes ievērošana, savlaicīga rīcība un cieņpilna komunikācija ar visām iesaistītajām pusēm.