Atzinums pārbaudes lietā Nr. 2026-06-16C,5D par Latvijas Republikas Satversmes 96. panta un 105. panta aizskārumu saistībā ar komersantu juridisko adrešu negodprātīgu reģistrēšanu

Tiesībsardzes atzinums pārbaudes lietā Nr. 2026-06-16C,5D par Latvijas Republikas Satversmes 96. panta un 105. panta aizskārumu saistībā ar komersantu juridisko adrešu negodprātīgu reģistrēšanu.

Kurš pieteica un par ko?

2026. gada sākumā publiskajā telpā tika aktualizēta problēmsituācija saistībā ar komersantu juridisko adrešu negodprātīgu reģistrēšanu privātpersonu īpašumos bez īpašnieku piekrišanas.[1] Lai noskaidrotu, vai valstī izveidotais tiesību aizsardzības mehānisms ir pietiekami efektīvs personas pamattiesību aizsardzībai, pēc savas iniciatīvas ierosināju pārbaudes lietu.

Kādu iespējamo pārkāpumu izvērtē?

Latvijas Republikas Satversmes 96. panta (tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību) un 105. panta (tiesības uz īpašumu) aizskārums.

Problēmas īss raksturojums, citi būtiskie lietas apstākļi

Latvijā izveidotā tiesiskā kārtība paredz, ka komersants, rīkojoties negodprātīgi, juridisko adresi brīvi var reģistrēt privātpersonu īpašumos bez īpašnieku piekrišanas.

Nav nodrošinātas pilnvērtīgas iespējas īpašniekam aizstāvēt savas tiesības. Iespēja vērsties Valsts policijā ar lūgumu uzsākt kriminālprocesu un Uzņēmumu reģistrā – ar lūgumu izslēgt uzņēmumu no komercreģistra preventīvi neparedz iespēju īpašniekam aizstāvēt savas tiesības pirms attiecīgā fakta.

Atzinumā tika vērtēts:

• vai ir aizskartas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un tiesības uz īpašumu;
• vai no valsts puses uzliktais “slogs” privātpersonai “paciest neērtības birokrātijas mazināšanas vārdā” samērots ar pamattiesībām.

Būtiskākie secinājumi

Problēma gadu no gada nemainīgi aktuāla.

No UR viedokļa šī kārtība ļoti ērta – veicina konkurenci, uzņēmējiem ērts pakalpojums.

Īpašniekam jābūt aktīvam, lai problēmu risinātu.

Valsts policija sistēmu uzskata par “slogu” – kriminālprocesi nerisina problēmu, šada sistēma veicina nodokļu krāpšanas shēmu veidošanu.

Satversmes 96. pants

Personas dzīvesvietas adrese, it īpaši, kas ir arī personas īpašums, ir viena no privātās dzīves šķautnēm. Personas dzīvesvietas adrese, t.i., vieta, kur persona ikdienā mīt, kur personai ir ierīkota sava privātā telpa un kur persona dzīvo arī ģimenes dzīvi, ir daļa no personas identitātes un ar šo informāciju noteiktos apstākļos attiecīgā persona ir identificējama.

Jebkurai personai, kuras dzīvesvietā bez īpašnieka atļaujas tiek reģistrēta komersanta juridiskā adrese, kā sekas var būt iekļaušana riska personu un riska adrešu reģistrā, turklāt bez personas gribas, kas rada personas reputācijas riskus.

Reģistrējot komersanta juridisko adresi personas dzīvesvietā (īpašumā) bez atļaujas, personas dzīvesvietas adrese (īpašuma lokācija) kļūst publiskāka (pievienota vēl vienam publiskam reģistram) un tiek sasaistīta ar trešo personu un tās rīcības sekām.

Satversmes 105. pants

Īpašuma tiesības citstarp ir īpašnieka tiesības aizliegt visiem citiem ietekmēt viņa lietu, kā arī to lietot vai izmantot, kaut arī viņam pašam no tā nerastos nekāds zaudējums.

Izvēlētā modeļa ietvaros, reģistrējot komersanta juridisko adresi, nav paredzētas īpašniekam tiesības liegt viņa īpašumā (un/vai dzīvesvietā) attiecīgo reģistrāciju. Tas uzskatāms kā būtisku trūkumu no īpašuma tiesību viedokļa.

Īpašnieka atzīšana par riska personu saistībā ar juridiskās adreses reģistrēšanu bez viņa gribas – nodarbošanās ar uzņēmējdarbību aizlieguma risks.

Privātpersonai uzliktais “slogs”

Juridisko adrešu reģistrēšanas sistēma ir vērtējama kā “slogs” personai, kuras dzīvesvietā (īpašumā) juridiskā adrese ir reģistrēta bez atļaujas un turklāt kura nav iesaistījusies reģistrēšanas procesā. “Slogs” izpaužas gan kā nepieciešamība veikt administratīvas darbības, lai juridiskās adreses tiktu atsaistītas no dzīvesvietas (īpašuma) adreses (kas var būt ilglaicīgi, piemēram, ja uzņēmums uzsāk likvidācijas procesu, jāvēršas Uzņēmumu reģistrā vai tiesā, un finansiāli ietilpīgi, piemēram, ja jāpiesaista juridiskā palīdzība), gan kā vairāku juridisku seku iestāšanās risks. Būtiski atzīmēt, ka attiecīgais “slogs” personai tiek uzlikts bez pašas personas iesaistes kā nosacīts īpašuma apgrūtinājums.

Pat ja sabiedrības interesēs (birokrātijas mazināšana, konkurētspējas un godprātīgas uzņēmējdarbības vides uzlabošana u.c.) šādu ierobežojumu un “slogu” īpašniekiem valsts uzliek, tad no cilvēktiesību viedokļa sistēmiski ir jāievieš tādi personas tiesību un interešu aizsardzības līdzekļi, kas pašai personai dod iespēju ietekmēt savu tiesību aizsardzību.

Tiesībsardzes rekomendācijas

Ieteicām:

• Ieviest “divpusējās apstiprināšanas” modeli pēc eCSDD parauga.
• Ieviest nekustamā īpašuma īpašniekam tiesības izdarīt elektronisku atzīmi Nekustamo īpašumu valsts kadastra informācijas sistēmā.
• Reģistrācijas brīdī automātiski nosūtīt īpašniekam ziņu uz oficiālo elektronisko adresi.
• Paātrināt vienkāršotās likvidācijas procedūru.

Rekomendējām

Ministru kabinetam līdz 2027.gada 1. janvārim juridisko adrešu reģistrācijas procesā kompleksi izstrādāt un ieviest mehānismus, kuru ietvaros personām, kuru dzīvesvietā (īpašumā) tiek reģistrēta juridiskā adrese, būtu iespēja pienācīgi, t.sk. pirms reģistrācijas fakta, aizsargāt savas īpašuma tiesības un tiesības uz privāto dzīvi.

[1] Sk. https://x.com/KBlumentals/status/2011467276814557473 (aplūkots 14.05.2026.).

LTV1 18.01.2026. raidījums “De Facto” https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/370461/zimju-valoda-de-facto-robezas-stiprinasana-un-firmu-registresana-svesa-dzivokli, sakot ar 25. min. 57. sek. (aplūkots 14.05.2026.).