05.12.2023.

Atzinums

Atzinums pārbaudes lietā Nr. 2023-09-27N par Valsts policijas reidiem izglītības iestādēs

Apraksts

Tiesībsarga atzinums pārbaudes lietā Nr. 2023-09-27N par Valsts policijas reidiem izglītības iestādēs

Tiesībsargs saņēma divu privātpersonu iesniegumus – 2023. gada 2. februāra iesniegumu par reidu vienā no Siguldas novada vidusskolām un 2023. gada 6. novembra iesniegumu par reidu kādā Rīgas vidusskolā. Ierosināta pārbaudes lieta par Valsts policijas reidiem izglītības iestādēs.

Pārbaudes lietas mērķis ir noskaidrot Valsts policijas reidu izglītības iestādēs un turpmākā administratīvā pārkāpuma procesa norises kārtību un pārliecināties par tās atbilstību normatīvajiem aktiem. Pārbaudes lietā analizēts normatīvais regulējums, Valsts policijas paskaidrojumi par reidu norisi un iesniegumu izskatīšanas laikā iegūtā informācija par policijas darbinieku rīcību konkrētos reidos.

Pārbaudes lietā konstatētais

1. Smēķēšanas ierobežošana, tostarp veicot arī preventīvos pasākumus, ir valsts pienākums bērnu interešu nodrošināšanas kontekstā. Līdz ar elektronisko smēķēšanas ierīču, kuru lietošanu ir grūti konstatēt, parādīšanos skolas vide būtu jāuzmana sevišķi rūpīgi, lai nesmēķējošie bērni (īpaši – jaunāka vecuma) netiktu mudināti lietot aizliegtas vielas.

Valsts policija reidus rīko pēc izglītības iestādes iniciatīvas, un tas ir vērtējams pozitīvi.

2. Valsts policija sniedza paskaidrojumu par reida laikā veicamajām darbībām. Šī kārtība lielākoties atbilst Administratīvās atbildības likuma prasībām un bērnu labāko interešu principam.

3. Vienlaikus ir saskatītas arī nepilnības, kā arī no iesniegumiem un Valsts policijas paskaidrojuma par reida Rīgas vidusskolā norisi izriet, ka praksē reidu laikā notiek būtiskas atkāpes no normatīvā regulējuma.

  • Pastāvot aizdomām par aizliegtām vielām, bērniem sākotnēji tiek lūgts uzrādīt mantas apskatei labprātīgi. Ir šaubas, vai policista lūguma izpildīšana var būt patiesi labprātīga, taču šāda iespēja nav izslēdzama. Lai bērns varētu pieņemt patstāvīgu lēmumu par mantu uzrādīšanu, viņam ir jāsniedz izsmeļošs skaidrojums par notiekošo, viņa tiesībām un pienākumiem.
  • Nav skaidrs, kurā brīdī ir jāuzsāk administratīvā pārkāpuma process, ja reida laikā pie bērna atrastas aizliegtas vielas. Valsts policijas paskaidrojumi atšķiras – vienā gadījumā apgalvots, ka, atrodot šīs vielas, lēmums tiek pieņemts “galvā”, paziņots dalībniekiem un vēlāk dokumentēts, bet otrā gadījumā atzīts, ka process uzsākts iecirknī pēc reida. Apšaubāms, ka abas lēmuma pieņemšanas prakses pilnībā atbilst bērna tiesībām un procesuālo tiesību normām.
  • Atšķiras dažādu Valsts policijas struktūrvienību/amatpersonu viedoklis par to, vai pirms procesuālo darbību veikšanas būtu jāsazinās ar bērna vecākiem. Taču likumisko pārstāvju nekavējoša iesaiste pirms procesuālo darbību veikšanas ir svarīga, jo bērns brieduma trūkuma dēļ nespēj pilnvērtīgi saprast un īstenot savas tiesības procesā. Tāpat nav skaidrs, cik ilgs laiks būtu uzskatāms par saprātīgu, lai gaidītu vecāku ierašanos izglītības iestādē pēc policijas darbinieku aicinājuma.
  • Administratīvā pārkāpuma procesā bērnam ir jāskaidro pie atbildības saucamās personas tiesības bērnam draudzīgā valodā. Tādējādi tiktu gūta pārliecība, ka bērnam ir sniegtas briedumam atbilstošas ziņas, kuras viņš ir spējīgs saprast stresa apstākļos. Taču praksē tā nenotiek, ko pierāda veids, kā tiek pieņemti bērna paskaidrojumi. Paskaidrojumu sniegšana ir tiesība, taču bērniem faktiski nav piedāvāta izvēle atteikties no to sniegšanas.
  • Somu satura apskate nereti notiek publiski, tādējādi pārkāpjot bērna tiesības uz privāto dzīvi. Vēl vairāk – reida Rīgas vidusskolā laikā policijas darbinieki bez bērnu piekrišanas un klātbūtnes ārpus administratīvā pārkāpuma procesa faktiski veikuši izmeklēšanas darbības (somu satura apskate un elektroniskās smēķēšanas ierīces izņemšana).
  • Reida laikā pedagogs pilda tikai atbalsta funkciju. Viņa klātbūtne var būt nepieciešama bērna morālajam atbalstam un, iespējams, liecību sniegšanai vēlāk lietas izskatīšanā. Valsts policijai būtu jābrīdina pedagogi par aizliegumu izplatīt iegūto informāciju par bērnu.
  • Objektīvu informāciju par procesuālo darbību norisi var sniegt video vai audio ieraksts, un vislabāk būtu, ja to veiktu Valsts policija. Taču ir jāveicina arī prakse, ka bērni veic uz viņu attiecināmu procesuālo darbību norises fiksēšanu, vienlaikus skaidrojot bērniem ierobežojumus materiāla izmantošanai.

4. Dažāda tiesību normu un bērnu labāko interešu principa izpratne Valsts policijas amatpersonu kā tiesību normu piemērotāju starpā neizbēgami noved pie trūkumiem tiesību normu piemērošanā un izrietoši arī procesa dalībnieku un sabiedrības iebildumiem un neizpratnes par policijas darbu. Līdz ar to ir nepieciešams izstrādāt vadlīnijas reidu rīkošanai.

Tiesībsargs rekomendācija

Valsts policijai līdz 2024. gada 29. martam:

1. Izstrādāt iekšējo normatīvo aktu (vadlīnijas), kas nosaka preventīvo kontroles pasākumu veikšanas kārtību izglītības iestādēs, ņemot vērā arī atzinumā secināto, proti:

  • izveidot vienotu bērniem sniedzamu informāciju par viņu tiesībām un pienākumiem reida laikā;
  • noteikt pieļaujamo laiku, kurā amatpersonai ir jāgaida bērna likumisko pārstāvju ierašanās;
  • skaidri definēt administratīvā pārkāpuma procesā veicamās izmeklēšanas darbības un aprakstīt to norisi;
  • nodrošināt, ka mantu apskate (procesa ietvaros vai ārpus tā) tiek veikta, ievērojot bērna tiesības uz privātumu, atsevišķā telpā vai vietā, kas nav pieejama personām, kas nepiedalās konkrētā bērna mantu apskatē;
  • informēt izglītības iestādes pārstāvjus par aizliegumu izplatīt informāciju par bērnu, kas izdarījis likumpārkāpumu, ja viņi piedalās procesuālajās darbībās.

2. Nodrošināt, ka lēmums par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu tiek sagatavots brīdī, kad amatpersona ir konstatējusi pamatu to uzsākt, un nekavējoties paziņots bērnam un viņa likumiskajam pārstāvim.

3. Izveidot vienotu bērnam sniedzamu rakstveida informāciju bērniem draudzīgā valodā par viņa tiesībām un pienākumiem administratīvā pārkāpuma procesā. Informatīvajā materiālā iekļaut informāciju arī par bērna tiesībām sazināties ar vecākiem pirms piekrišanas uzrādīt mantas apskatei, tiesībām veikt uz sevi attiecināmu procesuālo darbību video vai audio ierakstu, tiesībām atteikties no paskaidrojumu sniegšanas.

4. Aicināts arī nodrošināt, ka reidos izglītības iestādēs piedalās tikai tās policijas amatpersonas, kas ir apguvušas speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā.