Tiesībsardzes atzinums pārbaudes lietā Nr. 2026-48-23BA,17B par atbalstu adoptētājiem pirmsadopcijas periodā

Tiesībsardzes atzinums pārbaudes lietā Nr. 2026-48-23BA,17B par atbalstu adoptētājiem pirmsadopcijas periodā

Kurš pieteica un par ko?

Pamatojoties uz adoptētājas iesniegumu, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (turpmāk – Aģentūra) atteikusi viņai piešķirt atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi, lai gan viņa ar laulāto ir uzsākusi adopcijas procesu un bāriņtiesa nolēmusi, ka viņu audžuģimenē ievietotā bērna adopcija ir bērna interesēs, izskatīta pārbaudes lieta par atbalstu adoptētājiem pirmsadopcijas periodā.

Kādu iespējamo pārkāpumu izvērtē?        

Valsts ir definējusi uzdevumu atbalstīt adoptētājus un sekmēt adopciju skaita palielināšanos. Pārbaudes lietā vērtēts, vai visiem adoptētājiem, kuri adoptē ārpusģimenes aprūpē esošos bērnus, tai skaitā audžuģimenēm un aizbildņiem, tiek nodrošināta vienlīdzīga pieeja atbalsta sniegšanā bērna pirmsadopcijas aprūpes laikā.

Problēmas īss raksturojums, citi būtiskie lietas apstākļi.   

Iesniedzēja un viņas laulātais ir audžuģimene bērnam, kurš kļuvis juridiski brīvs. Bāriņtiesa atzinusi iesniedzēju un viņas laulāto par adoptētājiem un to, ka bērna adopcija viņu ģimenē atbilst bērna interesēm. Bāriņtiesa nolēmusi turpināt bērna aprūpi un uzraudzību audžuģimenē līdz adopcijas apstiprināšanai tiesā.

Aģentūra atteica piešķirt atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi, jo bērns neatrodas pirmsadopcijas aprūpē, bērns ir nodots audzināšanā audžuģimenē. Atteikums pamatots ar Ministru kabineta 2017. gada 17. decembra noteikumu Nr. 752 “Kārtība, kādā piešķir un izmaksā atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi un piemaksu par vienlaikus vairāku adoptējamo bērnu aprūpi un uzraudzību” 10. punktu, ka atlīdzība tiek piešķirta, ja ar bāriņtiesas lēmumu bērns nodots adoptētāju aprūpē un uzraudzībā.

Būtiskākie secinājumi

1. Mērķis nodrošināt vienlīdzīgu pieeju atbalsta sniegšanā visiem adoptētājiem netiek sasniegts, ja atlīdzību par bērna aprūpi nepiešķir visiem adoptētājiem, kuri adoptē ārpusģimenes aprūpē esošos bērnus, tai skaitā audžuģimenēm un aizbildņiem.
2. Pretēji Civillikumā noteiktajam, ka bērnu iespējams adoptēt vienīgi tad, ja pirms adopcijas apstiprināšanas viņš ir atradies adoptētāja aprūpē un uzraudzībā, kurā nodots ar bāriņtiesas lēmumu, Ministru kabineta 2018. gada 30. oktobra noteikumu Nr. 667 “Adopcijas kārtība” 16. punkts neparedz bāriņtiesai lemt par bērna nodošanu audžuģimenes kā adoptētāja aprūpē un uzraudzībā. Identisks regulējums 13. punktā noteikts arī attiecībā uz aizbildņiem.  
3. Bāriņtiesas lēmuma par bērna nodošanu adoptētāju aprūpē un uzraudzībā neesība ir juridisks šķērslis audžuģimenēm un aizbildņiem kā adoptētājiem saņemt Valsts sociālo pabalstu likumā noteikto atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi un arī lūgt darba devējam piešķirt atvaļinājumu bez darba algas uz laiku, kāds noteikts bāriņtiesas lēmumā par adoptējamā bērna aprūpi un uzraudzību līdz tiesas sprieduma par adopcijas apstiprināšanu spēkā stāšanās laikam.

Ieteikumi

Labklājības ministrijai:

1. nodrošināt, ka adopcijas procesā, audžuģimenēm un aizbildņiem adoptējot savās ģimenēs ievietotus bērnus, tiek ievērots Civillikuma 162. pantā noteiktais;
2. novērst Ministru kabineta 2018. gada 30. oktobra noteikumu Nr. 667 “Adopcijas kārtība” 13. punkta un 16. punkta neatbilstību Civillikuma 162. pantā noteiktajam;
3. nodrošināt atlīdzības ar adoptējama bērna aprūpi piešķiršanu un izmaksu visām audžuģimenēm un aizbildņiem, kopš 2026. gada 1. janvāra, kuriem bija uzsākti adopcijas procesi vai tika uzsākti 2026. gadā, bet atlīdzību nav saņēmuši tādēļ, ka bāriņtiesa nav pieņēmusi lēmumu par bērna nodošanu adoptētāja aprūpē un uzraudzībā.