Tiesībsargs atklāj ikgadējo cilvēktiesību un labas pārvaldības konferenci (papildināts ar prezentācijām)

Šodien un rīt, 10. un 11.decembrī, norisināsies tiesībsarga ikgadējā cilvēktiesību un labas pārvaldības konference. 2019.gada konferencei izvēlētas tēmas, kas saistītas ar cilvēktiesību izglītību, bērnu tiesību nodrošināšanu sportā un darbinieku sociālo garantiju aizsardzības efektivitāti.

 

Konferences 1.sesija “Kā runāt par cilvēktiesībām? Cilvēktiesību izglītība valsts un nevalstisko organizāciju darbā” (10.decembris, plkst. 9:30-12:30)

 

Daudzas valsts institūcijas atzīst, ka sabiedrības informēšana par savu darbu un izglītošana par tiesību aizsardzības līdzekļiem ir svarīga institūcijas darba sastāvdaļa. Nereti institūcijām nākas skaidrot arī personas tiesību ietvaru, vai arī skaidrot vērtības, kas ir šo tiesību pamatā. Arī daudzas nevalstiskās organizācijas nodarbojas ar cilvēktiesību jautājumiem, gan aizstāvot īpaši aizsargājamās personu grupas, gan veicinot sabiedrības līdzdalību vai iestājoties pret sabiedrībā valdošiem stereotipiem. Visas šīs institūcijas un organizācijas dažādos veidos ir daļa no cilvēktiesību izglītības Latvijā.

Tiesībsarga ikgadējās konferences ietvarā vēlamies dot iespēju iesaistītajām pusēm dalīties ar labās prakses piemēriem cilvēktiesību izglītības jomā un metodēm darbam ar dažādām mērķauditorijām. Caur pieredzes apmaiņu vēlamies radīt augsni savstarpējai sadarbībai, kas veicinātu sabiedrības izpratni par cilvēktiesībām un to lomu ikviena sabiedrības locekļa dzīvē.

 

Konferences 2.sesija “Bērnu tiesību nodrošināšana sportā(10.decembris, plkst. 13:30-16:00)

 

Lai gan pašā ANO Bērnu tiesību konvencijā sports nav pieminēts nevienā tās pantā, tomēr tajā iekļautie principi ir attiecināmi arī uz sporta jomu. 

Līdzīgi kā izglītībai, arī spēlēm un sportam var būt nozīmīga un pozitīva ietekme uz bērnu attīstību un turpmāko dzīvi. Piedaloties sporta izglītībā un fiziskās aktivitātēs, bērni var mācīties turpmākai dzīvei noderīgas prasmes, piemēram, sadarbību ar citiem, paškontroli, noteikumu ievērošanu, citu respektēšanu.

Taču diemžēl sportā novērojami arī dažādi negatīvi aspekti, kas ietekmē bērnu tiesības, piemēram, visa veida vardarbība, tostarp, neatbilstošas motivēšanas un disciplinēšanas metodes; treneru, vienaudžu, vecāku veikts mobings; spēļu un rezultātu sarunāšana; bērnu veselības aizsardzības neievērošana, tostarp, aizliegtu stimulējošo vielu lietošana, veselību ietekmējošu uztura režīmu noteikšana; bērna izvēles un rīcības brīvības ierobežošana, tostarp, strikti klubu līgumu nosacījumi, u.c. Par šiem un citiem jautājumiem iesniegumi nereti tiek saņemti arī Tiesībsarga birojā.

 

Konferences 3. un 4.sesiju virstēma ir “Darbinieku sociālo garantiju aizsardzības efektivitāte”

 

Jebkurās tiesiskajās attiecībās domstarpību gadījumā katrai ieinteresētajai personai jāspēj savas tiesības un tiesiskās interesēs aizstāvēt pašai. Valstij šai procesā ir nozīmīgs uzdevums - izveidot efektīvu tiesību aizsardzības mehānismu, kurā ikviens var rast taisnīgu risinājumu. Darba tiesiskās attiecības nav izņēmums. Tomēr šīs attiecības ir atšķirīgas, tajās vispāratzīts ir fakts, ka darba ņēmējs ir vājākā puse un būtu sevišķi aizsargājams.

Nav šaubu, lai stiprinātu darba ņēmēja pozīcijas, valsts līdz šim ir darījusi daudz, piemēram, atbrīvojot no valsts nodevas tiesvedības gadījumā, paredzot paātrinātu darba strīdu izskatīšanu tiesā. Taču darba tiesiskās attiecības ir daudzšķautņainas. Nozīmīga loma to īstenošanā ir darba devējam, t.sk. ziņojot valstij par darba ņēmējiem un darba samaksu, kā arī aprēķinot un samaksājot nodokļus. Darba devēja godprātīga rīcība nodrošina virkni citu tiesisko attiecību pienācīgu veidošanos. Piemēram, no darba samaksas deklarētais un nomaksātais sociālais nodoklis garantē darba ņēmējam tiesības saņemt slimības, bezdarbnieka vai vecāku pabalstu utt. Savukārt negodprātīga rīcība – apdraud darba ņēmēja tiesības saņemt sociālās garantijas.

Dzīve liecina, ka negodprātīga darba devēja rīcība ir realitāte, ar ko darba ņēmējam nākas saskarties. Ko šajās situācijās darba ņēmējam darīt? Vai un kādu palīdzību var sniegt valsts? Ko sagaidīt no valsts? Vai valsts piedāvātais darba ņēmēju aizsardzības mehānisms ir universāls un efektīvs? Vai tas darba ņēmējiem rada pārliecību par valsts atbildīgu rīcību, iestājoties darba tiesisko attiecību vājākās puses aizstāvībā?

Aicinām arī iepazīties ar tiesībsarga konstatēto par šiem jautājumiem pārbaudes lietas atzinumā: https://ej.uz/darba_nemeju_aizsardziba.

 

Konferences 3.sesijaValsts loma darbinieka tiesību aizsardzībā, ja darba devējs rīkojies bezatbildīgi” (11.decembris, plkst. 10:00-11:30)

 

Diskusijas fokusā darbinieka situācijas, ja darba devējs valstij neziņo par darba tiesiskajām attiecībām un nodokļiem, valsts pārvaldes iestāžu lomu attiecīgo problēmu risināšanā un  iespējamie risinājumi.

 

Konferences 4.sesijaDarbinieka sociālo garantiju aizsardzības problemātika uzņēmuma likvidācijas un maksātnespējas procesā” (11.decembris, plkst. 12:00-13:30)

 

Diskusijas fokusā darbinieku sociālo garantiju aizsardzības problēmas vienkāršotā uzņēmumu likvidācijas procesā un maksātnespējas procesā un iespējamie risinājumi.

 

Konference kā ierasts norisināsies Tiesībsarga birojā, Baznīcas ielā 25, 4.stāva zālē. Tie, kas nevarēs konferenci apmeklēt klātienē, konferences gaitai varēs sekot video tiešraidē Tiesībsarga biroja mājaslapā http://www.tiesibsargs.lv/video-block/8.

PĀRĒJĀS ZIŅAS

IELĀDĒT VĒL