Tiesībsardze ar PTAC pārrunā mazāk aizsargāto iedzīvotāju intereses

Ceturtdien, 19. februārī, tiesībsardze Karina Palkova tikās ar Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) direktori Zaigu Liepiņu, lai pārrunātu un rastu risinājumus mazāk aizsargāto iedzīvotāju tiesību un interešu aizsardzībai.

PTAC informēja par kārtību, kādā tiek izvērtēta nebanku kredītņēmēju maksātspēja, sarunas dalībnieki diskutēja par sociāli mazaizsargāto iedzīvotāju kreditēšanas situāciju un finanšu pratību. Tiesībsradze aicināja PTAC pievērst pastiprinātu uzmanību kreditētāju uzraudzībai, īpaši gadījumos, kad kredīti tiek izsniegti personām ierobežotu rīcībspēju vai garīga rakstura traucējumiem. Vienlaikus, pēc tiesībsardzes lūguma PTAC precizēs vadlīnijas kredīta devējiem patērētāja spēju atmaksāt kredītu izvērtēšanai.

Sarunas dalībnieki apsprieda arī Digitālo pakalpojumu akta piemērošanu Latvijā, kā arī nepilngadīgo vecuma verifikācijas iespējas digitālajā vidē. PTAC informēja par Eiropas Savienības projekta “Digital Identity Wallet” virzību.

Gan Tiesībsarga biroja, gan PTAC kompetencē ir piekļūstamības uzraudzības jautājumi. PTAC informēja, ka šogad plāno sabiedrības un uzņēmēju informēšanas aktivitātes par digitālo pakalpojumu piekļūstamības nozīmi.

Attiecībā uz mākslīgā intelekta sistēmu radīto seku uzraudzību, puses bija vienisprātis, ka institūcijām, kurām deleģētas funkcijas mākslīgā intelekta uzraudzības jomā, ir īpaši nozīmīgi regulāri sadarboties un vienoties par kopīgu darba tvērumu.

Tikšanās laikā tiesībsardze aktualizēja jautājumu par cilvēku veselībai nodarītu kaitējumu skaistumkopšanas jomā. PTAC norādīja, ka skaistumkopšanas nozare, ņemot vērā spēkā esošo regulējumu, atrodas institucionālās kompetences “pelēkajā zonā” – tā neietilpst nedz Veselības inspekcijas, nedz PTAC tiešā pārziņā.

Par šo jautājumu tiesībsardze īpaši uzsvēra: “Manuprāt katram iedzīvotājam jābūt skaidrībai, kur vērsties ar šiem jautājumiem, un uzskatu, ka Veselības inspekcijai būtu jāizskata cilvēka veselībai nodarītā kaitējuma gadījumi neatkarīgi no tā, vai kaitējumu nodarījusi ārstniecības persona, ārstniecības iestāde vai skaistumkopšanas speciālists. Pašreizējā šaurā tiesību normu interpretācija nav iedzīvotāju interesēs, īpaši gadījumos, kad tie cietuši no skaistumkopšanas speciālistu neprofesionālas rīcības.”