Konferences “Vai viegli dzīvot sabiedrībā? Invaliditāte” video un materiāli

Šī gada 27. novembrī tiesībsargs sadarbībā ar Invalīdu un viņu draugu apvienību “Apeirons” un Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB) rīkoja ikgadējo konferenci, atzīmējot Starptautisko cilvēku ar invaliditāti dienu. Šī gada konferences tēma bija “”Vai viegli dzīvot sabiedrībā? Invaliditāte” par ikviena cilvēka tiesībām dzīvot sabiedrībā un Latvijā notiekošo deinstitucionalizācijas (DI) procesu no valsts, pašvaldību un nevalstisko organizāciju perspektīvas.

Konferences 1. sesijā Tiesībsarga birojs iepazīstināja ar pilotpētījumu par to, kā DI process skar institūcijās dzīvojošos, nonākot pie secinājuma, ka tikai neliels skaits institūciju klientu piedalās DI plānā; iespējas izvēlēties sabiedrībā balstītu pakalpojumus un dzīvesvietu ir ļoti ierobežotas. Kā būtiski šķēršļi DI procesa veiksmīgai norisei tika norādīti cilvēkresursu trūkums; metodikas darbam ar klientiem ar garīga rakstura traucējumiem (GRT) neesamība; mājokļa nepieejamība; starpinstitūciju sadarbības trūkums.  Savukārt, kā pozitīva tendence tika minēts, ka DI plāns ir veicinājis nepieciešamību ieraudzīt cilvēkus ar garīga rakstura traucējumiem, kas dzīvo sabiedrībā, un apzināt viņu vajadzības.

Sesijā tika aplūkots arī, kāds atbalsts ir pieejams bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (FT), kas dzīvo ģimenēs. Izpētes ietvaros secināts, ka ne visi bērni, kam tas ir nepieciešams, ir izvērtēti; ne visiem ir izstrādāti atbalsta plāni; pakalpojumu skaits, ko bērnam ir iespēja saņemt DI ietvaros, ir neliels, līdz ar to ietekme ir nebūtiska. 80% aptaujāto vecāku norādījuši, ka neizjūt valsts vēlmi sniegt atbalstu bērniem ar FT pēc būtības.

Lai situāciju uzlabotu, ir nepieciešama intensīvāka informatīvā kampaņa; speciālistu piesaiste un iekļaujošas izglītības veicināšana.

Konferences 2. sesijā viedokļu līderi diskutēja, kā DI process izskatās no nevalstisko organizāciju (NVO) skatupunkta. Kā būtiskākos secinājumus nākas atzīmēt:

• sabiedrībā balstītus pakalpojumus attīsta NVO, tādēļ viņi ir nozīmīgākie pašvaldību partneri, kuru viedokļos ir lietderīgi ieklausīties;
• vairākas pašvaldības izteikušas nožēlu, ka viņu novadā nav spēcīgu NVO;
• šobrīd DI process ir fragmentēts;
• DI nozīmē attieksmes maiņu, ir svarīgi skatīties uz cilvēkiem nevis kā aprūpējamiem, bet gan kā pastāvīgiem sabiedrības locekļiem, kam nepieciešams atbalsts;
• DI ir jābūt uz cilvēku un ģimeni centrētam procesam, pakalpojumam ir jāatbilst cilvēka vajadzībām, nevis cilvēkam ir jāpielāgojas pakalpojumam;
• ja nebūs iekļaujoša sabiedrība jau bērnībā, DI mērķus nav iespējams sasniegt.

Konferences 3. sesijā Ādažu, Saldus un Daugavpils novada pašvaldības dalījās ar saviem pieredzes stāstiem, ko tiesībsargs ir atzīmējis kā labās prakses piemēru.

Noslēgumā Labklājības ministrijas pārstāvis, runājot par nākotnes plāniem, uzsvēra principa “nauda seko klientam” iedzīvināšanu ar 2019. gadu, kas nodrošinātu procesa ilgtspēju; norādīja, ka DI plāna noslēguma posmā 2022. gadā ir jābūt izveidotiem 282 sociālo pakalpojumu sniegšanas vietām 80 pašvaldībās, kā arī uzsvēra pozitīvo rezultātu un prakses uzturēšanas un saglabāšanas nepieciešamību.

Konferences prezentāciju materiāli pielikumā.

Konferences programma:

I sesija. Tiesību īstenošana praksē:

1. Atbalsts ģimenē – pamats bērna ar funkcionāliem traucējumiem dzīvei sabiedrībā. Pašvaldību prakse un vecāku viedoklis (Zanda Rūsiņa, Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vecākā juriste);
2. Cilvēks ar garīga rakstura traucējumiem starp valsti un pašvaldību, gaidot sabiedrībā balstītus pakalpojumus (Inga Zonenberga, Tiesībsarga biroja Pilsonisko un politisko tiesību nodaļas juridiskā padomniece).

II sesija. Izaicinājumi un iespējas:

1. NVO un pašvaldība DI procesā (Eva Viļķina, biedrības “Cerību spārni” valdes priekšsēdētāja);
2. NVO iespējas DI procesā (Inga Šķestere, biedrības “Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi” valdes priekšsēdētāja);
3. DI blakus procesi un nepieciešamais atbalsts (Malda Caune, Salaspils novada Bērnu un jauniešu ar invaliditāti biedrības “Zelta atslēdziņa” pārstāve);
4. DI process. Kā patiesībā jūtas cilvēks? (Agita Šulca, biedrības ģimenēm ar īpašo vajadzību bērniem un jauniešiem “Vecāki kopā” pārstāve).

III sesija. Rīcības un risinājumi:

1. Sabiedrības iesaiste Dienas centra izveidē – Ādažu pieredze (Māris Sprindžuks, Ādažu novada domes priekšsēdētājs);
2. Sabiedrībā balstīti pakalpojumi. Saldus pieredze (Ina Behmane, Saldus novada PA “Sociālais dienests” direktore);
3. Invaliditāte. Patstāvība. Iespējas. (Anna Jegorova, Daugavpils novada domes Sociālā dienesta vadītāja);
4. Deinstitucionalizācija – izaicinājumi un turpmākā rīcība (Aldis Dūdiņš, LM Sociālo pakalpojumu departamenta direktora p. i., Kristīne Lasmane, LM Sociālo pakalpojumu departamenta vecākā eksperte).