Par ierobežojumu Covid-19 infekcijas mazināšanai pagarināšanu līdz 25. janvārim

 2021. gada 5. janvārī tiesībsargs saņēma personas iesniegumu, kurā izteikts sašutums par valdības 5. janvāra sēdē nolemto, proti, par ierobežojumu Covid-19 infekcijas mazināšanai pagarināšanu līdz 25. janvārim, vaicājot, vai pastāvošajos apstākļos tiesībsargs segs cilvēkiem zaudētos ienākumus, kā arī maksu par dzīvokli un kredītiem. Tāpat iesniegumā lūgts informēt, kur Rēzeknē uz vietas Jūs varat nopirkt bērnam ziemas apģērbu, cepampapīru ēdienu gatavošanai, pilošajam ūdenskrānam blīvi, ūdensfiltram korpusu, kā arī citas saimniecības preces.

Izvērtējot personas iesniegumā norādīto, tiesībsargs skaidro, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra rīkojumu Nr.777 “Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 6. novembra rīkojumā Nr. 655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”” laikā no 2020. gada 19. decembra līdz 2021. gada 11. janvārim tika ieviesti stingrāki epidemioloģiskās drošības pasākumi tirdzniecības nozarē ar mērķi mazināt cilvēku pulcēšanos un Covid-19 vīrusa izplatību. Atbilstoši paredzētajām izmaiņām Ministru kabineta 2020. gada 6. novembra rīkojuma Nr.655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” 5.7. apakšpunktā tika noteikts, ka mazumtirdzniecības pakalpojumus klātienē sniedz tikai atsevišķas tirdzniecības vietas, kuras drīkst tirgot tikai noteiktas preču grupas, tai skaitā pārtikas preces, higiēnas preces, kā arī pirmās nepieciešamības saimniecības preces. Attiecībā uz pēdējām, vērtējot preču klāsta pieejamību, Ministru kabinets tika vadījies no saimniecības precēm, kas noteiktas Kombinētā nomenklatūrā, ko paredz Komisijas īstenošanas regula (ES) 2019/1776 (2019. gada 9. oktobris), ar ko groza I pielikumu Padomes Regulā (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu. Attiecīgi, kā tas izriet no minētā, nedz apģērbs, nedz arī saimniecības preces, kas nav atzītas par pirmās nepieciešamības precēm, nav iekļautas to preču sarakstā, kuras ārkārtas situācijas laikā būtu atļauts tirgot tirdzniecības vietās klātienē. Savukārt, kā to apstiprina 2021. gada 5. janvāra valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē konceptuāli nolemtais, valstī noteiktie ierobežojumi tiks pagarināti līdz 25. janvārim, tai skaitā, kas attiecas uz pakalpojumu sniegšanu, tirdzniecību un izglītību.

Ņemot vērā minēto, kā tas attiecas uz  iesniegumā izteikto sašutumu par valstī noteikto ierobežojumu pagarināšanu līdz 25. janvārim un līdz ar to saistīto jautājumu par iespējām iegādāties bērnam ziemas apģērbu, tāpat arī cepampapīru ēdienu gatavošanai un citas saimniecības preces tirdzniecības vietās klātienē, tiesībsargs skaidro, ka saistībā ar to nepieejamību šķietami šeit varētu būt konstatējams personu tiesību ierobežojums iegādāties sev nepieciešamās preces, bez kurām ilgstoši nav iespējams iztikt. Taču vienlaikus atgādina, ka, atsaucoties uz likuma “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” 4. panta pirmajā daļā noteikto, ir jāņem vērā, ka ārkārtas situācijas laikā tās ir Ministru kabineta tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības. Citiem vārdiem sakot, vispārīgi tas ir pieļaujams noteikt atsevišķus tiesību ierobežojumus, ja vien šie ierobežojumi ir noteikti ar pienācīgā kārtā pieņemtu likumu, tiem ir noteikts leģitīms mērķis un tie ir samērīgi.

Pamatojoties uz minēto, kā tas konkrēti ir attiecināms uz valdības noteikto ierobežojumu jeb liegumu iegādāties apģērbu un tāpat arī citas saimniecības preces, kas nav atzītas par pirmās nepieciešamības precēm, tirdzniecības vietās klātienē, ir konstatējams, ka minētais ierobežojums ir noteikts ar Ministru kabineta rīkojumu Nr.655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”, konkrēti paredzot, kuras preču grupas personas ir tiesīgas iegādāties klātienē, un tas ir saistīts ar nepieciešamību nodrošināt sabiedrības drošību, veselību un labklājību, mazinot infekcijas izplatību. Tātad, kā tas izriet no minētā, konkrētais tiesību ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā kārtā pieņemtu likumu-šeit Ministru kabineta rīkojumu-, un tam ir noteikts leģitīms mērķis, proti, sabiedrības drošība un labklājība. Tajā pašā laikā, kā to apstiprina arī alternatīvu iespēju esamība konkrēto tiesību īstenošanā, kā arī laika periods, uz kādu ierobežojumi ir noteikti, ierobežojums ir atzīstams par samērīgu. Proti, tā kā saskaņā ar Ministru kabineta rīkojuma Nr.655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” 5.7.¹ apakšpunktu “šā rīkojuma 5.7. apakšpunktā noteiktie ierobežojumi nav attiecināmi uz preču tirdzniecību, izmantojot distances saziņas līdzekļus, kā arī preču izsniegšanu tirdzniecības vietā, ja preces iegādātas, izmantojot distances saziņas līdzekļus”, ir secināms, ka līdz ar valdības noteiktiem ierobežojumiem iegādāties apģērbu un saimniecības preces, kas nav atzītas par pirmās nepieciešamības precēm, klātienē, nav ierobežota to tirdzniecība un iegādes iespējas ar distances tirdzniecības un e-komercijas starpniecību. Paskaidrojot vairāk, līdzīgi kā iepriekš, arī šobrīd ārkārtas situācijas laikā ikvienam ir iespējams iegādāties apģērbu un ikvienu  nepieciešamo saimniecības preci, lai arī tikai ar tiešsaistes tirdzniecības palīdzību. Vārdu sakot, tas ir pieļaujams, ka, līdzīgi kā grāmatas vai elektropreces, arī apģērbu un nepieciešamās saimniecības preces var iegādājaties vai nu internetā, slēdzot distances līgumu, vai arī noformējat savu sūtījumu, zvanot pa tālruni uz tirdzniecības vietām, un tādējādi vienojaties gan par samaksas, gan preču piegādes vai izņemšanas nosacījumiem. Tajā pašā laikā, kas ir saistīts ar valdības paredzēto ierobežojumu spēkā esamību jeb laiku, uz kādu tie ir noteikti, konkrētajā gadījumā sākotnēji noteiktais trīs nedēļu termiņš līdz 2021. gada 11. janvārim ir atzīstams par samērīgu, ja ņem vērā, ka konkrētie preču tirdzniecības ierobežojumi primāri tika noteikti uz svētku laiku, pēc iespējas mazinot cilvēku pulcēšanos. Savukārt, kas attiecas uz 5. janvārī pēc valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdes sniegto informāciju par konceptuālo vienošanos ierobežojumus pagarināt vēl par divām nedēļām līdz pat 25. janvārim, tiesībsargs skaidro, ka samērīguma jautājums šeit būtu vērtējams atkarībā no tā, vai tiks paredzētas izmaiņas attiecībā uz pieejamo preču klāstu tirdzniecībā klātienē. Proti, kā to saistībā ar minēto plašāk ir skaidrojis ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs, tad Ekonomikas ministrija valdībā jau ir prezentējusi drošas tirdzniecības modeli, kurā ir paredzēts atteikties no ierobežojumiem preču kategorijās, kuras drīkst tirgot ārkārtējās situācijas laikā un kuras ne. Apzinoties, ka, pagarinot ierobežojumu termiņu, sarežģītāka var kļūt situācija ar iespējām iegādāties noteiktas preces, jo cilvēku vajadzības ir dažādas un ierobežot tās ir iespējams īstermiņā, ministrija valdībai ir rosinājusi atļaut strādāt arī tiem tirgotājiem, kuru darbība šobrīd klātienē ir ierobežota vai apturēta. Tiesībsargs dara zināmu, ka attiecībā uz noteikto konkrēti lēmumi tiks pieņemti valdības sēdē ceturtdien, 7. janvārī, tai skaitā diskutējot par iespējamām izmaiņām pieejamo preču klāstā. Tādējādi, ievērojot noteikto, kā arī jau līdz šim gan sabiedrībā, gan arī medijos izskanējušo neapmierinātību un sašutumu par atsevišķu preču nepieejamību un tādēļ nepieciešamību pārskatīt valdības noteiktos ierobežojumus, darām Jums zināmu, ka tiesībsargs turpinās sekot līdzi noteikto ierobežojumu izvērtēšanas un pilnveides procesam un tāpat arī iespējamām izmaiņām attiecībā uz klātienes tirdzniecībā pieejamo preču klāstu pēc 2021. gada 11. janvāra.

Līdz ar to, apkopojot minēto, ārkārtas situācijas laikā tas ir pieļaujams ierobežot atsevišķas personas tiesības, ja tas ir nepieciešams, lai pēc iespējas samazinātu personu pulcēšanos tirdzniecības vietās un ierobežotu infekcijas izplatību. Taču, vienlīdz ar minēto, ne mazāk būtiska ir prasība par noteikto ierobežojumu samērīgumu. Proti, tikai gadījumā, ja ieviestie ierobežojumi būs attaisnojami, tie nepārkāps personas pamattiesības. Ievērojot noteikto, kā tas attiecas uz iesniegumā minēto gadījumu, tas ir acīmredzams, ka valdība attiecīgos ierobežojumus ir noteikusi ar konkrētu leģitīmu mērķi. Turklāt – apzinātas un nodrošinātas ir arī tādas alternatīvas iespējas, kas klātienes tirdzniecības vietās iegādei ierobežotās preces, tai skaitā apģērbu un saimniecības preces, kas nav atzītas par pirmās nepieciešamības precēm, ļauj iegādāties attālinātā režīmā jeb ar distances tirdzniecības starpniecību. Tādējādi, lai arī ir atzīstams, ka iepirkšanās internetveikalā, īpaši personām, kurām nav pieejams dators vai internets, vai arī nepieciešamā sūtījuma noformēšana, zvanot pa tālruni, varētu sagādāt zināmas grūtības, kopumā sabiedrības interesēs tas ir lemts par attiecīgo preču iegādes iespējamību, neraugoties uz to nepieejamību klātienē tirdzniecības vietās. Savukārt tas ļauj attiecīgi secināt, ka, pamatojoties uz to, ka personām ir nodrošināta iespēja iegādāties tādas preču grupas, kas nav uzskaitītas Ministru kabineta sagatavotajā pieejamo preču sarakstā, pirmšķietami cilvēktiesību pārkāpums konstatējams nav. Tiesībsargs turpinās sekot līdzi aktuālajai situācijai tirdzniecības preču klāsta pieejamības un aktualizācijas jautājumā un tāpat saistībā ar to pieņemtiem konkrētiem lēmumiem valdības sēdē ceturtdien, 7. janvārī.

Tajā pašā laikā, kas attiecas uz iesniegumā uzdoto jautājumu par tādu izdevumu apmaksu, kas saistīti ar cilvēku zaudētiem ienākumiem un tāpat arī dzīvokļa un kredītu radītām izmaksām apstākļos, kad ir lemts par ierobežojumu pagarināšanu, tas nav tiesībsarga pilnvarās sniegt materiālu atbalstu nodokļu maksātājiem Covid-19 krīzes apstākļos, ja ņem vērā, ka lēmumu par viena vai otra atbalsta piešķiršanu pieņem un atbalstu izmaksā par atbalsta piešķiršanu atbildīgā iestāde – Valsts ieņēmumu dienests. Tādējādi, ņemot vērā minēto, gadījumā, ja persona atbilst valsts piedāvāto atbalsta mehānismu saņemšanas nosacījumiem, plašākai informācijai par atbalsta saņemšanu aicinām vērsties Valsts ieņēmumu dienestā. Taču vienlaikus, apzinoties, ka atbalsta mehānismu piešķiršana ir ierobežota laika posmā no 2020. gada 9. novembra līdz 2021. gada 9. janvārim, tiesībsargs vērš uzmanību, ka saskaņā ar ekonomikas ministra norādīto gadījumā, ja valdība ceturtdien, 7. janvārī, lems par valstī noteikto ierobežojumu pagarināšanu, tas būs nepieciešams ieviest arī atbilstošus atbalsta pasākumus. Citiem vārdiem sakot, ekonomikas ministra ieskatā, arī turpmāk būtu jāizmaksā dīkstāves pabalsti, algu subsīdijas, kā arī jāpiešķir finansējums apgrozāmajiem līdzekļiem, vienlaikus rosinot paplašināt arī atbalsta saņēmēju loku. Tiesībsargs dara zināmu, ka vairāk par gaidāmajām izmaiņām valdība lems ceturtdien 7. janvāra sēdē. Līdz ar to, pamatojoties uz minēto, tiesībsargs aicina  sekot līdzi aktuālajai situācijai un valdības lēmumiem, kas ceturtdien, 7. janvārī, tiks pieņemti valstī noteikto ierobežojumu un ar to saistītu atbalsta pasākumu jomā.