Tiesībsargs: Dzīvojamo telpu īres likums kopumā būs ieguvums sabiedrībai

Tiesībsargs joprojām saņem daudzu iedzīvotāju iesniegumus, kuros viņi pauž sašutumu par Saeimā pieņemto Dzīvojamo telpu īres likumu. Tas nomainīs pašreiz spēkā esošo likumu “Par dzīvojamo telpu īri”. Iedzīvotāji lūdz tiesībsargu izvērtēt, vai likums atbilst cilvēktiesībām un labas pārvaldības principiem.

Tiesībsargs norāda, ka līdz ar jaunā likuma spēkā stāšanos, kas paredzēta jau 2021. gada 1.maijā, nevienu no mājokļa neizliks. Tam joprojām būs nepieciešams vai nu tiesas spriedums vai tiks piemērota saistību bezstrīdus piespiedu izpilde – tas gan attieksies tikai uz tiem īres līgumiem, kas būs reģistrēti zemesgrāmatā un pie noteiktiem kritērijiem.

Daudzi iedzīvotāji ir satraukti, kas atlīdzinās īrnieka ieguldītos līdzekļus izīrētajā dzīvojamā telpā. Tiesībsargs skaidro – šādā gadījumā vienīgais pamats dzīvojamās telpas īrei būs īres līgums. Tas nozīmē, ka kārtība, ja īrnieks par saviem līdzekļiem uzlabo izīrēto dzīvojamo telpu, ir nosakāma līgumā vai savstarpēji vienojoties.

           

Skaidrojums

Dzīvojamo telpu īres likums ir tapis garās diskusijās, darba grupās un Saeimas komisijas sēdēs. Ir pagājuši gandrīz četri gadi kopš likumprojekta nodošanas publiskajai apspriešanai.

Tiesībsargs aktīvi ir sekojis šim procesam līdzi, kā arī sniedzis savus iebildumus un priekšlikumus. Pozitīvi vērtējams, ka par lielāko daļu iebildumu ir panākta vienošanās, vai arī tiesībsarga izteiktie priekšlikumi ir ņemti vērā. Tiesībsarga ieskatā ir būtiski papildināta anotācija, kas īpaši svarīgi būs gan īrniekiem, gan likuma piemērotājiem. Iespējams, jaunais regulējums sākotnēji radīs apjukumu, taču kopumā tiesībsargs atbalsta jauna likuma nepieciešamību. Tomēr Ekonomikas ministrijai būs jāveic plašs skaidrojošs darbs, lai sabiedrība izprastu jaunās kārtības aspektus un ieguvumus.

Likums veidots, lai sakārtotu īres tirgu un izveidotu vienotu kārtību, proti, paredzot iespēju īres līgumus reģistrēt zemesgrāmatā. Plānots, ka tas mazinās ēnu ekonomiku un padarīs īres tirgu pieejamāku sabiedrībai. Jāņem vērā, ka personai tiesības un saistības ir jāpilda labā izpratnē, tādējādi tiesībsargs iestājas par tiesisku kārtību, kas sakārtotu mājokļu jomu un veicinātu īres tirgus attīstību. Visticamāk, ka tas notiks ilgtermiņā, tomēr tiesiska un skaidra kārtība būs ieguvums sabiedrībai kopumā.    

Nešaubīgi likums tieši skars denacionalizēto namu īrniekus. Ir paredzēts izveidot vienotu īres tiesisko attiecību kārtību un samērīgā laika posmā izbeigt denacionalizēto namu īrnieku institūtu. No cilvēktiesību viedokļa raugoties, valstij ir jāparedz samērīgs pārejas periods īres tiesību sakārtošanai.

Fakts, ka īpašuma tiesību atjaunošanas rezultātā denacionalizēto un likumīgajiem īpašniekiem atdoto namu īrniekiem vienlaikus mainījās izīrētājs, pats par sevi nav uzskatāms par cilvēktiesību pārkāpumu. Denacionalizēta nama īrnieka statuss nenozīmē, ka persona ir sociāli mazaizsargāta un nespēj patstāvīgi risināt savu mājokļa jautājumu. Vērtējot denacionalizēto namu īrnieku tiesības pretendēt palīdzības saņemšanai mājokļa jautājumu risināšanā, tiek vērtēts konkrētās personas ienākumu līmenis. Tas nozīmē, ka šādā situācijā ne visi denacionalizēto namu īrnieki ir tiesīgi saņemt pašvaldības palīdzību.   

Īpašumu denacionalizācijas situāciju ir vērtējusi arī Satversmes tiesa un atzinusi, ka – „Latvijas valsts nav atbildīga par cilvēktiesību pārkāpumiem, arī par īpašuma nacionalizāciju, ko pusgadsimtu ilgajā laika posmā bija izdarījusi okupācijas vara. Latvijas Republikai nav iespēju un nav arī pienākuma pilnīgi atlīdzināt visus zaudējumus, kas personām nodarīti okupācijas varas darbību rezultātā”.

Saistībā ar likuma atbilstību Satversmē noteiktajām pamattiesībām, pirmsšķietami, šobrīd nav saskatāms tiesību uz taisnīgu tiesu ierobežojums. Ja īres līgums būs reģistrēts zemesgrāmatā, pie noteiktiem izpildes kritērijiem, proti, parāda esamības un īres līguma termiņa notecējuma, ja īrnieks dzīvojamo telpu neatbrīvos, būs piemērojama saistības bezstrīdus piespiedu izpildīšana Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. 

Būtiski ir ņemt vērā arī to, ko nosaka Dzīvojamo telpu īres likuma Pārejas noteikumi attiecībā uz jau noslēgtajiem īres līgumu termiņiem pēc jaunā likuma spēkā stāšanās.

Likumā ir iekļauts princips “pirkums lauž īri”. Šī ir vērtējama kā politiskā izšķiršanās jaunā likuma veidošanā. Minētais princips attiecas gan uz labprātīgiem, gan piespiedu atsavināšanas darījumiem. Šajā gadījumā būs būtiska īres līguma esamība/neesamība zemesgrāmatā.

PĀRĒJĀS ZIŅAS

IELĀDĒT VĒL