Tiesībsargs atbild: Vai darba sludinājumā prasīt “vēlamās svešvalodu zināšanas”?
Tiesībsargs regulāri saņem iedzīvotāju signālus par nepamatotām svešvalodu prasībām darba sludinājumos. Īpaši mulsinošas ir prasības pēc “vēlamajām svešvalodu zināšanām”. Vai šādas prasības drīkst parādīties un kā tās regulē likumi? Īsā atbilde – svešvalodas drīkst prasīt darba pienākumu veikšanai, bet tām jābūt objektīvi pamatotām, nevis vēlamām.
Ikviena prasme, kura norādīta darba sludinājumā kā nepieciešama jeb tāda, pēc kuras izvērtēs kandidāta atbilstību, jāliek lietā darba pienākumu veikšanā. Tas nozīmē, ka ikkatrai nepieciešamajai prasībai ir jābūt arī objektīvi pamatotai, proti, darba devējs spēj paskaidrot, kādu darba pienākumu veikšanai šobrīd, nevis kādā potenciālā nākotnē, pieprasītās prasmes vajadzīgas. Problēmas šajā aspektā pēdējā laikā bieži parādījušās saistībā ar svešvalodu prasību norādīšanu darba sludinājumos, kur nereti, darba devēju ieskatā, svešvalodas prasības bijušas nepieciešamas, tomēr, tiesībsargam veicot pārbaudi, atklājās, ka realitātē pieprasītās prasmes darbiniekam nemaz nav jāliek lietā.
Labais piemērs. Ražošanas ceha vadītāja darba pienākumos ietilpst saziņa ar ārvalstīs esošo ražotņu darbu, regulāri jāsazinās, lai zinātu, kā norit procesi. Šādā situācijā svešvalodu var prasīt un sludinājumā arī konkrēti jānorāda, kāpēc šīs valodas zināšanas ir nepieciešamas. Sludinājumā tad tā arī raksta, piemēram, nepieciešamas franču valodas zināšanas saziņai ar Francijas partneriem.
Sliktais piemērs. Ēdināšanas uzņēmuma virtuves darbinieku vakances sludinājumā parādās punkts – “vēlamas angļu valodas zināšanas”. Daļa iespējamo kandidātu nepiesakās vakancei, jo nezina konkrēto svešvalodu un neatbilst darba devēja izvirzītajām prasībām. Tomēr izrādās, ka svešvaloda darba devēja ieskatā nepieciešama to Latvijas klientu un darbinieku ērtībai, kuri nezina valsts valodu, bet tiešo virtuves darbinieka darba pienākumu pildīšanai šo valodas zināšanu trūkums nekādi netraucē.
Lai arī kādam pirmšķietami svešvalodu zināšanas šajā situācijā varētu likties nepieciešamas, vēlamies norādīt, ka šāda nepieciešamība nav pamatota – jo ierobežo valsts valodas lietotāju intereses un iespējas Latvijā. Tātad, nepamatoti prasot svešvalodu zināšanas, veidojas nepamatota atšķirīga attieksme svešvalodu zināšanu dēļ, kā arī Darba likuma normas pārkāpums.
Jāpiebilst, ka sludinājumos regulāri ietvertas arī citas prasības, ko Darba likuma regulējums ierobežo. Tāpēc, lai izglītotu darba devējus un darba ņēmējus, esam sagatavojuši materiālu par to, ko vajag un ko nevajag rakstīt darba sludinājumos. Aicinām iepazīties ar materiālu!