Tiesībsargs: Pašvaldībām ir jānodrošina kvalitatīvs mācību aprīkojums ārpusģimenes aprūpē esošajiem skolēniem

Tiesībsargs aicina visas Latvijas pašvaldības nekavējoties rīkoties, lai ikvienam ārpusģimenes aprūpē esošam skolēnam būtu nodrošināts atbilstošs individuāls tehniskais aprīkojums attālināto mācību pilnvērtīgai norisei gan ārkārtējā situācijā, gan pēc tās.

Tiesībsargs vērš uzmanību uz Ministru kabineta noteikumos[1] noteikto, ka pašvaldība, kuras bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi, sedz ar bērna izglītošanu un uzturēšanos izglītības iestādē saistītos izdevumus.

Tiesībsarga ieskatā šī norma nepārprotami norāda, ka pašvaldībai, kuras bāriņtiesa lēmusi par bērna ārpusģimenes aprūpi un bērns ir aizbildnībā, audžuģimenē vai aprūpes iestādē, ir jāsedz visi izdevumi, kas ir saistīti uz bērna izglītošanos – gan attālināto mācību, gan klātienes mācību režīmā. Tas nozīmē – arī nodrošināt papildu nepieciešamos līdzekļus tehniskā nodrošinājuma iegādei.

 

Skaidrojums

Tiesībsargs februārī veica aptauju, lai pārliecinātos par attālināto mācību nodrošināšanu bērnu aprūpes iestādēs.

Jautājumā par interneta pieslēgumu visas bērnu aprūpes iestādes atbildēja, ka tas ir pieejams. Turklāt lielākajai daļai tas ir pieejams bez limita. Divas bērnu aprūpes iestādes norādīja, ka interneta pieslēgums ir lēns lielā izmantotā apjoma dēļ, kā arī ir vājš interneta savienojums, ņemot vērā iestādes ģeogrāfisko novietojumu.

Aptauja liecina, ka bērni aprūpes iestādēs mācību procesam plaši izmanto viedtālruņus.  Tiesībsarga ieskatā, tas nav vērtējams kā tehniskais aprīkojums pilnvērtīgai attālināto mācību norisei.

Gandrīz visas iestādes pārliecinoši atbildēja, ka spēj ar esošajiem līdzekļiem nodrošināt mācību procesu. Ja rodas nepieciešamība pēc papildu ierīcēm/līdzekļiem, tās vēršas pie pašvaldības vai risina šo jautājumu iestādes ietvaros.

Minētais gan nesasaucas ar Alternatīvās bērnu aprūpes alianses vēstulē Saeimai un Ministru kabinetam norādīto, ka “ne visiem bērniem aprūpes iestādēs ir nodrošināti datori un tehnoloģijas veiksmīgai mācību procesa norisei, turklāt tie ir papildus izdevumi iestādei”. Minētā vēstule izskatīta Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas 10.marta sēdē.

Tiesībsargs kopumā aptaujāja 22 bērnu aprūpes iestādes: trīs valsts sociālās aprūpes centrus, četras privātās/biedrību dibinātās un 15 pašvaldību dibinātās bērnu aprūpes iestādes.

Konstatēts, ka bērnu aprūpes iestādēs atradās 626 bērni – 146 valsts sociālās aprūpes iestādēs; 142 privātās/biedrību dibinātās aprūpes iestādēs un 338 pašvaldību dibinātās bērnu aprūpes iestādēs.

Attiecībā uz tehnisko nodrošinājumu bērnu aprūpes iestādēs izglītības procesam pieejami: 183 datori, 42 planšetes, 101 viedtālrunis. Kopumā bērni mācību procesam izmanto 175 privātās ierīces.

 


[1] Ministru kabineta 15.11.2005. noteikumu Nr. 857 “Noteikumi par sociālajām garantijām bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās” 6.punkts