18.03.2024.

Atzinums

Atzinums pārbaudes lietā Nr. 2023-34-26C par uzturlīdzekļiem ārvalstīs studējošajiem

Apraksts

Tiesībsarga atzinums pārbaudes lietā Nr. 2023-34-26C par Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā paredzēto ierobežojumu uzturlīdzekļu izmaksai tām pilngadīgajām personām, kuras iegūst izglītību ārvalstīs

Kurš pieteica un par ko?

Privātpersona vērsās pie tiesībsarga ar lūgumu izvērtēt, vai netiek pārkapātas pilngadīgas personas tiesības saņemt uzturlīdzekļus no Uzturlīdzekļu garantiju fonda (turpmāk – Fonds), ja tā turpina izglītības ieguvi ārvalstīs.

Kādu iespējamo pārkāpumu izvērtē?

Vai likumdevējs ir izpildījis Satversmes 109. pantā nostiprināto valsts pozitīvo pienākumu ievērot vienlīdzības principu (Satversmes 91.pants), pilngadīgām personām, kurām ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus no Fonda, nosakot priekšnoteikumu iegūt izglītību Latvijā.

Problēmas īss raksturojums, citi būtiskie lietas apstākļi

Jauniete pēc pilngadības sasniegšanas turpina vidējās izglītības iegūšanu Eiropas Savienības dalībvalsts starptautiskā ģimnāzijā, kur par izglītību nav jāmaksā. Pašlaik mācās ģimnāzijas pēdējā, 12. klasē. Līdz pilngadībai jauniete mācījās tajā pašā skolā un māte saņēma uzturlīdzekļus no Uzturlīdzekļu garantiju fonda (turpmāk – Fonds). Taču, sasniedzot pilngadību, uzturlīdzekļu izmaksa ir izbeigta un no Fonda uzturlīdzekļus saņemt vairs nevar, jo saskaņā ar Fonda likuma 10. panta pirmās daļas 3. punktu tos var saņemt pilngadīga persona, kura turpina iegūt pamatizglītību, vidējo izglītību, arodizglītību vai speciālo izglītību Latvijas Republikā, bet ne ilgāk kā līdz 21 gada vecuma sasniegšanai.

Būtiskākie secinājumi

Satversmes 109. pants neparedz, bet arī neliedz valstī izveidot Uzturlīdzekļu garantiju fondu, kuram atvēlētie valsts pamatbudžeta līdzekļi tiktu piešķirti bērnu nodrošināšanai ar uzturlīdzekļiem gadījumos, ja viens no vecākiem nepilda ar likumu noteikto bērna uzturēšanas pienākumu. Tā kā valsts ar likumu ir izveidojusi šādu Fondu un noteikusi tā funkcijas, tas ir kļuvis par valsts sociālās drošības sistēmas sastāvdaļu un līdz ar to šāds sociālais atbalsts bērniem ietilpst Satversmes 109. panta tvērumā. Ja valsts īpaša sociālā nodrošinājuma iespēju ir paredzējusi likumā, Satversmes 109.pants prasa, lai valsts rīcība šajā jautājumā atbilstu no demokrātiskas tiesiskas valsts pamatnormas atvasinātajiem vispārējiem tiesību principiem, tostarp tiesiskās vienlīdzības principam, kas ietilpst Satversmes 91.panta pirmā teikuma tvērumā.

Tiesībsargs, pārbaudes lietā vērtējot, vai valsts, izveidojot sociālo atbalstu, uzturlīdzekļus jauniešiem, kuriem viens vai abi vecāki nenodrošina uzturlīdzekļus, ir izpildījusi pozitīvos pienākumus, kas tai izriet no personas sociālajām pamattiesībām, secināja, ka nav ievērots vienlīdzības princips.

Lai gan nosacījums jaunietim, lai saņemtu Fonda uzturlīdzekļus, pastāvīgi uzturēties Latvijā ir samērīga prasība, lai nodrošinātu jauniešu tiesības saņemt sociālo nodrošinājumu Latvijā gadījumos, kad kāds no vecākiem izvairās no sava pienākuma maksāt par savu bērnu uzturlīdzekļus, tiesībsargs neredz saprātīgu pamatojumu ierobežot arī to jauniešu tiesības, kuri pastāvīgi dzīvo Latvijā, bet izglītību iegūst ārvalstīs.

Tieslietu ministrija pamatojumā, kādēļ ir noteikts priekšnosacījums par izglītības iegūšanu Latvijā, ir norādījusi, ka tas ir izvirzīts kā kumulatīvs kritērijs, lai pārliecinātos, ka neizpildās citi Fonda likumā noteiktie nosacījumi, kas liegtu saņemt Fonda izmaksātos uzturlīdzekļus. Esošais regulējums rada situāciju, ka tikai uz aizdomu pamata, ka jaunietis varētu pastāvīgi neuzturēties Latvijā, pārtraukt izglītības ieguvi vai iegūt pārmērīgus finanšu līdzekļus, jo viņš izglītību iegūst ārvalstīs, jaunietim tiek pilnībā liegta iespēja iegūt Fonda izmaksātos uzturlīdzekļus. Šāda prasība nav samērīga ar Satversmes 109. pantā noteiktajām tiesībām uz sociālo nodrošinājumu, jo pārkāpj vienlīdzības principu.

Tiesībsargs atzinumā vērš uzmanību, ka tiesību aktos noteiktie ierobežojumi izglītojamajiem saņemt valsts sociālo nodrošinājumu tiek pamatoti nevis ar pastāvīgās dzīves vietas kritēriju, bet izglītības ieguves vietu, var radīt Eiropas Savienības pilsoņu pārvietošanās brīvības pārkāpumu.

Tiesībsarga rekomendācija

Tiesībsargs aicina Saeimu līdz 2024. gada 31. jūlijam novērst Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma 10. panta pirmās daļas 3. punktā ietverto nevienlīdzīgo attieksmi pret jauniešiem, kuri pastāvīgi dzīvo Latvijā un līdz 21 gadu vecuma sasniegšanai turpina iegūt pamata, vidējo, aroda vai speciālo izglītību ārvalsts izglītības iestādē.