Atzinums pārbaudes lietā Nr.2026-50-4P,27D,27F par procesuālo izdevumu piespiedu izpildi

Kurš pieteica un par ko?

Pamatojoties uz privātpersonas iesniegumu, tiesībsardze ierosināja pārbaudes lietu par iespējamu noilguma regulējuma neievērošanu procesuālo izdevumu piespiedu izpildē un tā ietekmi uz tiesiskās stabilitātes un labas pārvaldības principa nodrošināšanu.

 Kādu iespējamo pārkāpumu izvērtē?

Tiesībsardze vērtēja iespējamu tiesiskās noteiktības un labas pārvaldības principa pārkāpumu saistībā ar ilgstošu procesuālo izdevumu piespiedu izpildi, kā arī procesuālo izdevumu piedziņas atbilstību publisko resursu lietderīgas izmantošanas un procesuālās ekonomijas principam.

 Problēmas īss raksturojums, citi būtiskie lietas apstākļi

Zvērinātas tiesu izpildītājas lietvedībā kopš 2017. gada atradās izpildu lieta par Valsts policijas piemērotā naudas soda un izdevumu par alkohola ietekmes pārbaudi piedziņu. Naudas sods tika samaksāts 2020. gadā, bet nesamaksāti palika procesuālie izdevumi 15,65 eiro apmērā un sprieduma izpildes izdevumi. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss tieši nenoteica procesuālo izdevumu piespiedu izpildes noilgumu, tādēļ pārbaudes lietā bija jānoskaidro, vai šo izdevumu piedziņa var turpināties neierobežotu laiku.

Pārbaudes lietas ietvaros tika saņemta informācija no Tieslietu ministrijas, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes un zvērinātas tiesu izpildītājas, kā arī apzināta 15 valsts un pašvaldību iestāžu prakse procesuālo izdevumu piedziņā.

 Būtiskākie secinājumi

1. Procesuālo izdevumu piespiedu izpilde nevar turpināties neierobežotu laiku. LAPK 300. panta otrajā daļā noteiktais piecu gadu noilguma termiņš pēc analoģijas ar Administratīvās atbildības likumu ir piemērojams arī procesuālo izdevumu piedziņai.
2. Konkrētajā lietā personas tiesību aizskārums tika novērsts. Pēc tiesībsardzes iesaistes zvērināta tiesu izpildītāja izpildu lietvedību izbeidza pilnībā, neturpinot ne procesuālo izdevumu, ne sprieduma izpildes izdevumu piedziņu.
3. Noilguma piemērošanas jautājums pārbaudes lietas laikā tika risināts arī sistēmiski. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome pēc Tieslietu ministrijas skaidrojuma saņemšanas par to informēja zvērinātus tiesu izpildītājus, lai nodrošinātu vienotu pieeju procesuālo izdevumu izpildes noilguma piemērošanā.
4. Iestāžu prakse neliela apmēra procesuālo izdevumu piedziņā nav vienveidīga. Daļa iestāžu tos nodod piespiedu izpildei automātiski, bet citas vērtē piedziņas lietderību un samērīgumu.
5. Procesuālo izdevumu piedziņai nevajadzētu patērēt vairāk publisko resursu, nekā iespējams atgūt. Vienots minimālais piedzenamās summas slieksnis visām iestādēm nav nosakāms.
6. AAL 158. pantā paredzētajā gadījumā, kad jāpieņem atsevišķs lēmums par procesuālajiem izdevumiem, jau lēmuma pieņemšanas stadijā būtu jāvērtē piedziņas lietderība un samērīgums.

Nav vienotas izpratnes par to, vai jau noteiktus procesuālos izdevumus drīkst nenodot piespiedu izpildei lietderības apsvērumu dēļ. Tiesībsardze par šo jautājumu vērsīsies Tieslietu ministrijā, aicinot izvērtēt vienotas tiesiskās pieejas un iespējamu normatīvā regulējuma pilnveidošanas nepieciešamību.