Konferences “Universālais dizains cilvēktiesību ievērošanā” materiāls

Otrdien, 9. aprīlī, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā nodibinājums “Invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons”” kopā ar nodibinājumu “Latvijas Tiesnešu mācību centrs” rīkoja konferenci sadarbībā ar Eiropas Pieejamības resursu centru “AccessibleEU”.

Konferences mērķis – dalīties ar pieredzes stāstiem tiesā, kā arī ar tiesību jomu pārstāvju redzējumu par turpmākajiem uzdevumiem, ja lietas dalībnieks ir cilvēks ar invaliditāti. Pasākumā uzstājās arī Tiesībsarga biroja Diskriminācijas novēršanas nodaļas vadītāja Anete Ilves, stāstot par tiesību aizstāvību.

Jūs noteikti esat dzirdējuši frāzi. Tā skan šādi – kas der visam, neder nekam!

Tā ir ierasta doma, kura pilnīgi noteikti ir attiecināma uz virkni lietu, jomu un darbību. Un lielākoties dzīvē tā arī ir – mums katram ir sava mīļākā dziesma, gadalaiks, maršruts, pa kuru dodamies uz darbu. Mums katram der konkrēts –  savs – apavu izmērs, vai – ne visi no mums drīkst ēst riekstus vai kādu citu produktu. Un tiešām, šķiet, ka tas, kas der visam, neder nekam!   

Bet! Šeit ir vērts ielikt sarkanu izsaukuma zīmi un iepauzēt. Ir kāda lieta, kas der pilnīgi visiem. Un tas ir universālais dizains.

“Universālais dizains der visiem, bet īpaši palīdz konkrētiem cilvēkiem!!! Universālais dizains ir gluži kā filosofija, vienlaikus – tie ir praktiski risinājumi un ieradumi, kuri pasauli mums apkārt ļauj pieredzēt, izmantojot katra individuālo potenciālu. Universālais dizains paver iespējas. Tā joprojām paliek indivīda izvēle, vai šīs iespējās izmantot, bet universālajā dizainā veidotajās telpās, interneta vidē vai citviet ir domāts un darīts viss, lai mazinātu šķēršļus. Tā ir mūsu saprašana par universālo dizainu. Ticam, ka konferencē eksperti daudz plašāk un skaidrāk spēja to visu nodefinēt, tomēr Tiesībsarga biroja komandai ir svarīgi palīdzēt nonākt citiem uz universālā dizaina ceļa, tādējādi sabiedrību padarot iekļaujošāku un vidi piekļūstamāku,” uzsver tiesībsargs Juris Jansons.

Pasākumā daudz dzirdējām par Apeirona īstenoto projektu, dzirdējām citus jomas ekspertus. Paldies jāteic ikvienam cilvēkam, kuram rūp cilvēktiesības, tostarp cilvēku tiesības uz taisnīgu tiesu, tiesības piekļūt tiesai, saņemt tiesas sniegtos pakalpojumus. Ir tik svarīgi, lai šajā jau tā sarežģītajā tiesvedības procesā būtu padomāts par cilvēku un viņa tiesībām.

Uzsvērsim, ka aizvadītajā 2023. gadā 9 % no Tiesībsarga birojā saņemtajiem iesniegumiem bija par tiesībām uz taisnīgu tiesu. Tiesību uz taisnīgu tiesu nodrošinājums ir ļoti būtisks, jo tas ietekmē iespējas aizsargāt personas pārējās tiesības.

Domājams, mēs aizvien labāk saprotam, ka par tiesisku un demokrātisku var saukt tikai tādu valsti, kurā ikviens, pirmkārt, var piekļūt tiesai un, otrkārt, var paļauties uz tiesībsargājošo iestāžu likumīgu, objektīvu un operatīvu darbību.

Tiesībsargs Juris Jansons: “Universālais dizains ir iespēja. Mums atliek noticēt, ka, pakāpeniski mainot savus ieradumus, uzlabojot sistēmu, mēs varam arī tiesas procesu padarīt piekļūstamu, jo universālais dizains der visiem, bet īpaši palīdz konkrētiem cilvēkiem.”

Vai Latvijā var aizstāvēt savas tiesības?

Konferencē “Universālais dizains cilvēktiesību ievērošanā” ar prezentāciju “Vai Latvijā var aizstāvēt savas tiesības?” uzstājās Tiesībsarga biroja Diskriminācijas novēršanas nodaļas vadītāja Anete Ilves.

Prezentācijā īpaši uzsvērts, ka tiesības pieder modrajiem, proti, jo cilvēks aktīvāk iesaistās apkārt notiekošajos procesos, jo lielākas iespējas panākt savu tiesību un interešu aizstāvību. Tāpat prezentācijā ikviens atradīs informāciju, kā aizstāvēt savas tiesības, pie kā vērsties un kā šādos jautājumos var palīdzēt tiesībsargs.

Prezentācijā norādīts uz tām jomām, kuras ir visbiežāk sastopamās Tiesībsarga birojā, aizsargājot cilvēku ar invaliditāti tiesības, t.i., iekļaujoša izglītība, iespējamie diskriminācijas aizlieguma pārkāpumi, vides pieejamība, invaliditātes statusa piešķiršana, sabiedrībā balstītu sociālās aprūpes pakalpojumu attīstība u.c.

Iezīmētas arī vairākas tiesībsarga īstenotās aktivitātes dažādos laika posmos, kā arī plānotās darbības, kuru iniciēšanā ir piedalījušies cilvēki ar invaliditāti. Turklāt prezentācijā redzami konkrēti sasniegtie rezultāti, tādējādi ar praktiskiem piemēriem attaisnojot principu “tiesības pieder modrajiem.” Piemēram, grozījumi normatīvajā regulējumā, vides pieejamības nodrošināšana, situācijas izpēte banku pakalpojumu pieejamībā cilvēkiem ar invaliditāti u.c.

Arī šajā reizē tiesībsargs uzsvēra piekļūstama satura veidošanas nozīmi – tam ir jābūt ne tikai pieejamam – tādam, kas eksistē un ko teorētiski varētu patērēt, bet arī tādam, kam spēj piekļūt un uztvert ikviens – arī cilvēki ar īslaicīgām vai ilgstošām piekļuves vai uztveres grūtībām.