Juridiskās palīdzības sniegšana iedzīvotājiem administratīvajā procesā

2020. gadā Latvijas Republikas tiesībsargs veica aptauju par juridiskās palīdzības pieejamību iedzīvotājiem administratīvajā procesā valsts, pašvaldību  iestādē un tiesā.

Satversme paredz tiesības ikvienam cilvēkam likumā paredzētajā kārtībā vērsties valsts un pašvaldību iestādēs ar iesniegumu un saņemt atbildi. Sniedzot atbildes uz cilvēku iesniegumiem, kā arī pieņemot lēmumus par dažādu tiesību (piemēram, pensiju, pabalstu, būvatļauju, nodokļu uzrēķinu vai pārrēķinu, vietu bērnudārzā, vai braukšanas atvieglojumu)  piešķiršanu, iestādes darbojas publisko tiesību jomā, kuru regulē Administratīvā procesa likums. Administratīvais process ir publiski tiesiskās attiecības starp valsti plašākā nozīmē un privātpersonu, kurai arī šajā procesā ir tiesības saņemt kvalificētu juridisko palīdzību.

2020.gadā tiesībsargs vērsās valsts un pašvaldības iestādēs, kā arī administratīvajās tiesās, lai apzinātu situāciju ar Administratīvā procesa likuma 18.panta ceturtajā un piektajā daļā  paredzēto tiesību īstenošanu. Minētais regulējums pie konkrētiem nosacījumiem (lietas sarežģītība, personas mantiskais statuss)  paredz privātpersonai saņemt gan atlīdzību par pārstāvja palīdzību iestādē, gan lūgt valsts nodrošināto juridisko palīdzību tiesā.

Izvērtējot iestāžu un tiesu sniegto informāciju, tika secināts, ka  iestādes Administratīvā procesa likuma 18.panta ceturtajā daļā minētās tiesības bieži uztver kā personas prasību par zaudējumu atlīdzinājumu, kā arī tiesības tiek saistītas ar iestādes gala nolēmumu attiecīgajā lietvedībā. Tāpat netiek ņemts vērā, ka lieta, kura tiesnesim kā augstas raudzes juristam nav sarežģīta, tāda var būt personai, kura apstrīd iestādes lēmumu. Turklāt, objektīvās izmeklēšanas princips administratīvajā procesā tiesā ne vienmēr var aizstāt personas tiesības uz kvalificētu juridisku palīdzību. Tika secināts, ka likumdevēja noteiktie juridiskās palīdzības saņemšanas kritēriji ir ļoti vispārīgi, pieļaujot iestādei un tiesai plašu rīcības brīvību. Savukārt, iekšējie kritēriji nav izstrādāti nevienā no apzinātājām  institūcijām un tiesām. Apstāklis, ka ne iestādes, ne tiesa tieši neinformē personas par Administratīvā procesa likuma 18.pantā paredzētajām iespējām, viennozīmīgi nevar sekmēt personu tiesību īstenošanu.

Tiesībsargs veica arī iedzīvotāju aptauju, lai iegūtu informāciju par viņu informētību par savām tiesībām saņemt juridisko palīdzību administratīvajā procesā.

Apkopojot rezultātus tiesībsargs konstatēja, ka:

  • iedzīvotāji  ir vairāk informēti par savām tiesībām lūgt piešķirt valsts nodrošināto juridisko palīdzību administratīvajā procesā tiesā, bet nav informēti par tiesībām saņemt atlīdzību par juridiskās palīdzības izdevumiem administratīvajā procesā valsts vai pašvaldību iestādē; 
  • vismazāk informēti par savām tiesībām ir tieši mazāk izglītotie iedzīvotāji un personas ar zemiem ienākumiem;
  • salīdzinoši nelielai  daļai aptaujāto iedzīvotāju  ir reāla pieredze šo tiesību izmantošanā; 

2021.gadā tiesībsargs uzsāks informatīvas aktivitātes, lai nodrošinātu informāciju konkrētām mērķa grupām vieglā un saprotamā valodā.

Tiesībsargs uzsver, ka “no cilvēktiesību viedokļa ir svarīgi, lai personas būtu gan informētas  par Satversmes 92.panta garantētajām tiesībām saņemt juridisko palīdzību, gan arī varētu efektīvi minētās pamattiesības realizēt.”

PĀRĒJĀS ZIŅAS

IELĀDĒT VĒL