Pašvaldības atsaka pagarināt dzīvojamo telpu īres līgumus personām, kas pašvaldības palīdzību saņēmušas kā bez vecāku gādības palikuši bērni

Tiesībsargs ir konstatējis, ka vairākas pašvaldības atsaka pagarināt dzīvojamo telpu īres līgumus, kas slēgti ar personām, kas pašvaldības palīdzību saņēmušas kā bez vecāku gādības palikuši bērni. Šo pašvaldību ieskatā likums paredzot, ka palīdzība ir sniedzama tikai līdz personas 24 gadu vecuma sasniegšanai.

Tiesībsargs uzskata, ka  šāda likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” attiecīgās tiesību normas interpretācija ir ne vien pretēja labai pārvaldībai, bet arī likumdevēja gribai, turklāt pie šādiem apstākļiem bērni, kas palikuši bez vecāku gādības, tiek nostādīti nevienlīdzīgā situācijā ar citām personu grupām, kurām tiek izīrēta pašvaldībai piederoša dzīvojamā telpa pašvaldības palīdzības ietvaros.

2014. gadā likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” tika iestrādāta Bērnu tiesību aizsardzības likuma 43.panta otrā daļa, kas paredz, ka tiesības uz neizmantotajām sociālajām garantijām personai saglabājas ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai. Tiesībsarga ieskatā minētā tiesību norma ir tulkojama tādējādi, ka tā paredz tiesības izmantot sociālās garantijas (pirmreizēji reģistrēties palīdzības saņemšanai) līdz noteikta vecuma sasniegšanai nevis paredz pašvaldības tiesības slēgt īres līgumu ar bērnu, kas palicis bez vecāku gādības, tikai līdz šīs personas 24 gadu vecuma sasniegšanai vai to, ka šai personu grupai  pašvaldības palīdzība ir sniedzama krietni īsāku laika periodu.

Tiesības saņemt pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā ir viena no sociālajām garantijām, kuru valsts garantē bez vecāku gādības palikušam bērnam pēc pilngadības sasniegšanas. Pašvaldības pienākums īpaši palīdzēt bez vecāku gādības palikušajiem bērniem izriet arī no Latvijas Republikas Satversmes 110.panta. Nav pieļaujama formāla autonomās funkcijas izpilde un cita starp arī nepamatota dzīvokļu rindu mazināšana uz bērnu, kas palikuši bez vecāku gādības, rēķina.

Ņemot vērā, ka gan Ekonomikas ministrija,  Labklājības ministrija, gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 14.panta ceturto daļu interpretē kā terminētu dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanu līdz persona sasniedz 24 gadu vecumu, tiesībsargs ir vērsies Saeimā, aicinot izvērtēt attiecīgās tiesību normas grozījumu nepieciešamību tā, lai turpmāk tās piemērotājiem tiesību norma būtu skaidra un nepārprotama. Tiesībsargs pauda cerību, ka 2014.gada 22.jūlija grozījumu mērķis nebija nepamatoti atšķirīgas attieksmes vēršana pret bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības, pretstatā pārējām likuma 14.pantā noteiktajām personu grupām.

 

Tiesībsarga vēstule Saeimas valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai "Par likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 14.panta ceturtās daļas piemērošanu" pieejama šeit 

PĀRĒJĀS ZIŅAS

IELĀDĒT VĒL