Tiesībsardze: pirmajās 100 dienās paveiktais ir rosinājis sistēmiskas pārmaiņas
Tiesībsardze Karina Palkova pirmajās 100 dienās risinājusi jautājumus, kurus, stājoties amatā, noteikusi par prioritāriem. Līdztekus tam K. Palkova aktualizējusi jautājumus, kuru risināšana uzsākta iepriekš, bet tālāka virzība nav sekojusi, kā arī paplašinājusi dialogu ar dažādām sabiedriskajām organizācijām un iedzīvotājiem.
“Pirmās 100 dienas tiesībsardzes amatā ir bijušas intensīvas un produktīvas. Galveno uzmanību šajā laikā esmu veltījusi bērnu tiesību, cilvēku ar invaliditāti tiesību aizsardzības jautājumu risināšanai un vardarbības mazināšanai. Ne mazāk svarīgi ir tas, lai Tiesībsarga birojs ir cilvēkiem atvērts, pieejams un spēj risināt dažādus cilvēktiesību jautājumus, turklāt spēj motivēt arī citas institūcijas neatstāt šos jautājumus novārtā. Šis virziens ir pareizs, par to liecina gan iesniegumu skaita pieaugums, gan arī pieprasījums pēc klātienes konsultācijām gan Rīgā, gan reģionos,” akcentē K.Palkova.
Bāriņtiesu darba kvalitāte
Bērnu tiesību aizsardzības jomā tiesībsardze K. Palkova aktīvi iestājās par bāriņtiesu darba kvalitātes pilnveidi, piemēram, par nepieciešamību noteikt vienotu valsts īstenotu darba kvalitātes novērtēšanu. Tiesībsarga birojs arī rosinājis regulējuma pilnveidi, lai noteiktu bāriņtiesām pienākumu viena mēneša laikā pieņemt pagaidu regulējumu par ārpusģimenes aprūpē esoša bērna saskarsmi ar tuviniekiem.
Kopumā K. Palkova akcentējusi plašu problemātiku, kas saistīta ar bāriņtiesu darba kvalitāti, rosinot izvērtēt nepieciešamību pārdalīt bāriņtiesu funkcijas, daļu nododot notāriem, daļu sociālajiem dienestiem, bet daļu vispārējās jurisdikcijas tiesām. K. Palkova uzsver, ka bērna un ģimenes tiesību aizsardzības sistēmas centrā jābūt bērnam un viņam drošai, cieņpilnai videi. Institucionāli risinājumi nedrīkst kļūt par pašmērķi. Bāriņtiesu esošais funkciju skaits ir tik plašs, ka tas šobrīd jau ierobežo iespējas pietiekami fokusēties uz bērnu tiesību aizsardzības jautājumiem un bērnu drošību. Lai plašāk apzinātu iedzīvotāju pieredzi ar bāriņtiesām, K.Palkova aicina ikvienu, kam bijusi saskarsme ar bāriņtiesām, līdz 2026. gada 30.janvārim sniegt savu viedokli aptaujā par bāriņtiesu darbu.
Bērnu tiesību aizsardzība
Tiesībsardze labklājības ministram aktualizējusi audžuģimeņu un aizbildņu kritisko trūkumu, aicinot rīkoties.
Likumdevējam atkārtoti sniegts tiesībsardzes viedoklis par nepieciešamību noteikt valstī vienotu agrāko pieļaujamo mācību sākšanas laiku skolās. Tāpat sniegti argumenti Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijai par tālmācības kā izglītības ieguves formas saglabāšanu pamatizglītības 1. – 6. klašu posmā.
Tiesībsardze ar tieslietu ministri pārrunājusi nepieciešamību noteikt sociālo nodrošinājumu bērniem bez paternitātes, kas ieņemti dzimumnozieguma rezultātā. Paternitātes noteikšana šādos gadījumos ir ētiskas dabas jautājums, tomēr valstij ir jārod risinājums, lai bērns saņem sociālo nodrošinājumu, ko valstij būtu jāpiedzen no vainīgās personas.
Tiesībsardze iesaistījās bērnu tiesību pārkāpumu novēršanā Dobeles novada ģimenes atbalsta centrā “Lajasstrazdi”. Savukārt, Ādažu novada pašvaldībai tiesībsardze norādīja uz nepieciešamību ieviest speciālās pamatizglītības programmu izglītojamiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem. Šobrīd šāda programma nav pieejama nevienā izglītības iestādē Ādažu novadā. Tāpēc ģimenēm jāsastopas ar problēmām bērnu nokļūšanai uz izglītības iestādēm citās pašvaldībās.
Personu ar invaliditāti tiesības
Sadarbībā ar Labklājības ministriju panākts, ka no 2026. gada 1. janvāra nestrādājošai personai, kura saņem bērna ar invaliditāti kopšanas pabalstu (parasti kāds no bērna vecākiem), obligāto iemaksu objekts pensiju apdrošināšanai ir palielināts no 71,14 euro līdz 413,43 euro, kas atbilst bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsta apmēram.
Vardarbības mazināšana
Tiesībsarga birojs reģionos aktīvi realizē dialogu ar rajona tiesu, Valsts policijas, pašvaldību policijas, bāriņtiesu un sociālo dienestu darbiniekiem par pētījumā par pagaidu aizsardzību pret vardarbību tiesā secinājumiem, kas saistīti ar pagaidu aizsardzības mehānisma iespējām, pienākumiem un sekām tiesas lēmumu neizpildes vai savlaicīgas neatcelšanas gadījumos.
2025. gada 30. oktobrī diskusijā ar tieslietu sistēmas amatpersonām apzināts institūciju redzējums par pagaidu aizsardzības pret vardarbību tiesā, pastāvošajām problēmām, kā arī iespējamiem risinājumiem.
Strādājot pie vardarbības ģimenē mazināšanas, Tiesībsarga birojs īstenoja skaidrojošu kampaņu “Vardarbība nav ģimene!”, kurā sagatavots upura tiesību ceļvedis un citi materiāli, kuros skaidrots, kā atpazīt vardarbību un kā rīkoties, lai pasargātu sevi un bērnus.
Piekļūstamības prasību ievērošana
Tiesībsardze prezentēja pētījuma “Masu plašsaziņas līdzekļu piekļūstamība (rakstveida ziņas (internets/ drukātā prese), radio, TV)” rezultātus. Pētījumā apkopoti gan labās prakses piemēri, gan arī norādīts uz vēl nepieciešamajiem uzlabojumiem, lai ikviens cilvēks varētu īstenot savas tiesības uz informāciju. 2025. gada 3. decembrī notika arī diskusija ar medijiem par turpmākajām darbībām, lai uzlabotu mediju piekļūstamību cilvēkiem ar dažāda veida invaliditāti.
Darba tiesības
Tiesībsadze pagājušā gada nogalē pabeidza izpēti par ierēdņu pārcelšanas (rotācijas) atbilstību labai pārvaldībai un sabiedrības interesēm, lai identificētu, vai pārcelšana nekalpo kā izrēķināšanās ar neērtiem ierēdņiem. Izpētes secinājumi pārrunāti ar jomas ekspertiem un plānota turpmāka sadarbība ar Valsts Kanceleju, veidojot uzticamu, profesionālu un cieņpilnu Latvijas valsts pārvaldi.
Konsultācijas
Tiesībsardze ir ieviesusi klātienes konsultācijas iedzīvotājiem. Laika posmā no 18. septembra līdz gada beigām tiesībsardze ir sniegusi konsultācijas vairāk kā 60 Latvijas iedzīvotājiem, kā arī tika sniegtas 44 klātienes konsultācijas ar ekspertiem. Pa tālruni sniegtas vairāk nekā 340 konsultācijas, savukārt ar e-pasta starpniecību – 341 konsultācija.
Būtiskākās tēmas, par kurām sniegtas konsultācijas, saistītas ar tiesībām uz izglītību, vardarbību izglītības iestādēs, pārkāpumiem saistībā ar bērna tiesībām uzaugt ģimenē, bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu tiesību jautājumi, kā arī ar nekustamā īpašuma apsaimniekošanu saistīti jautājumi.
Līdztekus konsultācijām šajā periodā no 2025. gada 18. septembra saņemti 950 iedzīvotāju iesniegumi. To skaits, salīdzinot ar iepriekšējā gada šo pašu periodu, ir audzis par 77,9 %.
Darbs ar nevalstiskajām organizācijām
Lai pastiprinātu sadarbību ar personu ar invaliditāti organizācijām 2025. gada 16.decembrī apstiprināts Tiesībsardzes invaliditātes lietu konsultatīvās padomes nolikums, aicinot personu ar invaliditāti organizācijas, īpaši no reģioniem, pieteikties dalībai padomes sastāvā. Padomes mērķis ir uzlabot informācijas apmaiņu starp tiesībsardzi un personu ar invaliditāti organizācijām par ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesību nodrošināšu Latvijā, kā arī apzināt labās un sliktās prakses piemērus.
Sadarbība ar Saeimu
Tiesībsardze regulāri pauž viedokli Saeimas komisiju sēdēs. Tiesībsardze strikti iestājās pret bāriņtiesu darbinieku vienotas novērtēšanas sistēmas atcelšanu.
Ar tiesībsardzes aktīvu iesaistīšanos tika izstrādāti grozījumi Tiesībsarga likumā, kas paredzēs jaunu uzdevumu – aizsargāt cilvēka pamattiesības mākslīgā intelekta jomā.
Tiesībsardze piedalījās Saeimas ārlietu komisijas sēdē, kur tika skatīts likumprojekts par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu, kā arī citu likumprojektu, kas skar cilvēktiesību ievērošanu, izstrādē.
Starptautiskā sadarbība
Tiesībsarga birojs novembrī atkārtoti saņēmis augstu starptautisko novērtējumu un akreditēts ar augstāko “A” statusu ANO, apliecinot institūcijas atbilstību nacionālo cilvēktiesību institūciju standartiem. Iegūtais “A” statuss ļauj Latvijas iedzīvotāju tiesības un intereses aizstāvēt starptautiskā līmenī, ar vajadzīgo ietekmes svaru.
