Tiesībsargs atbild: Ko nozīmē jaunā ieturējumu kārtība no parādnieka darba algas?
Vairāki iedzīvotāji vērsušies pie tiesībsarga ar lūgumu skaidrot, ko praksē nozīmē jaunā ieturējumu kārtība[1] no parādnieka darba algas un kā tas ietekmēs viņu tiesības. Vai parādniekam apgādībā esošo bērnu uzturēšanai paliks vairāk vai mazāk līdzekļu?
Īsā atbilde: lielākajai daļai parādnieku makā paliks vairāk līdzekļu sevis un savu apgādājamo uzturēšanai pēc piedziņas ieturējumu veikšanas nekā līdz šim, jo samazinās ieturējumu apmēru.
Grozījumi paredz, ka turpmāk būs iespēja parāda segšanai veikt ieturējumus no darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem arī tad, ja tā nepārsniedz valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru, kā tas bija noregulēts līdz šim. Šāda pieeja pamatota ar to, ka tas nodrošinās labvēlīgāku tiesisko regulējumu kreditoriem, dodot iespēju pakāpeniski īstenot piedziņu arī lietās, kurās citu piespiedu izpildes līdzekļu piemērošana nav iespējama. Tomēr jāatceras, ka jebkurā gadījumā parādniekam pilnā apmērā tiks saglabātas tās summas, uz kurām Civilprocesa likums[2] aizliedz vērst piedziņu. Piemēram, ja parādnieks nonāks sarežģītos materiālos apstākļos, viņš varēs vērsties ar palīdzības lūgumu savā pašvaldības sociālajā dienestā, kas viņam varēs nodrošināt sociālās palīdzības pabalstu izmaksu, uz ko tiesu izpildītājs nedrīkstēs vērst piedziņu, bet kuri būs kā papildu ienākuma avoti ikmēneša darba algai.
Paredzams, ka lielākajā daļā parāda piedziņu lietu samazināsies ieturējumu apmērs no parādnieku darba samaksas, līdz ar to parādniekiem saglabājamo līdzekļu apmērs palielināsies. Summa, par kuru palielināsies parādniekam saglabātie līdzekļi, būs atkarīga no parādu skaita, parādnieka algas un tā, vai parādnieka apgādībā ir nepilngadīgas personas. Līdz ar to parādniekam saglabājamo līdzekļu palielinājums var būt no dažiem desmitiem eiro līdz vairākiem simtiem eiro. Vienlaikus, ņemot vērā, ka ar jaunajiem grozījumiem piedziņu uz parādnieka darba samaksu varēs veikt arī tad, ja tā nepārsniedz valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru, būs arī situācijas, kad parādniekam saglabājamo līdzekļu apmērs samazināsies.[3]
Uzziņai
Grozījumu izstrādes laikā, gan rakstveidā, gan mutvārdos tiesībsargs pauda konceptuālu atbalstu šiem grozījumiem. Viens no galvenajiem tiesībsarga apsvērumiem būtiski mainīt piedziņas vēršanas uz darba samaksu kārtību, ir tas, ka pat ar visu pašlaik Civilprocesa likumā ietverto nolēmumu izpildes instrumentu palīdzību nolēmums par parāda piedziņu var palikt neizpildīts un piedzinējs var nesaņemt sev pienākošos naudas līdzekļus. Lai gan attiecībā uz uzturlīdzekļu piedziņas lietām nepilngadīgu bērnu uzturam valsts pēdējo gadu laikā ir veikusi vairākus būtiskus uzlabojumus, lietās par noziedzīga nodarījuma radīto kaitējumu piedziņu daudziem cietušajiem joprojām netiek atlīdzināti zaudējumi – vai nu parādnieki slēpj patiesos ienākumus, vai arī viņiem nav mantas vai ienākumu vai pret esošajiem ienākumiem nevar vērst piedziņu. Šeit jāņem vērā arī tas, ka periodiski valstī tiek palielināta minimālā mēneša darba alga un ekonomiskā izaugsme pēdējos gados ir stabila, tomēr Civilprocesa likumā ietvertais regulējums attiecībā uz ieturējumu apmēru netiek pārskatīts.
[1] Saeimas jūnijā pieņemtie grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā
[2] 596. pants
[3] Ar uzskatāmiem piemēriem, kas attiecas uz izmaiņām ieturējumos no parādnieka darba algas, iespējams iepazīties Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes mājaslapā.