Sākums / Aktualitāšu arhīvs

Maija un jūnija aktualitāšu apkopojums

Tiesībsarga biroja 2025. gada maija un jūnija aktualitāšu un notikumu apkopojums.

Pētījums atklāj diskriminācijas kritēriju sadrumstalotību un vienotas pieejas trūkumu likumos

Diskriminācijas kritēriju sadrumstalotība un diskriminācijas veidu vienotas pieejas trūkums Latvijas tiesību aktos var radīt problēmas to piemērošanā – šādas galvenās nepilnības atklāj Tiesībsarga biroja pētījums “Diskriminācijas situācija Latvijā”. Vēl viena tendence – cilvēki diskrimināciju reizēm jauc ar to, kas tā nemaz nav, piemēram, subjektīvu netaisnību.

Valsts aizsardzības dienestu brīvprātīgi pabeigušajiem jauniešiem jānodrošina studiju vieta bez papildu uzņemšanas noteikumiem

Saskaņā ar likumu valsts aizsardzības dienestu brīvprātīgi pabeigušajiem jauniešiem jānodrošina studiju vieta bez papildu uzņemšanas noteikumiem. Tomēr Tiesībsarga birojs saņēmis signālus, ka prakse mēdz atšķirties. Proti, atsevišķās valsts augstskolās vai koledžās jaunietim jākārto iestājpārbaudījums, ko izglītības iestādes dēvē kā uzņemšanas prasību papildu nosacījumus, nevis kā daļu no konkursa, kur karavīriem nav jāpiedalās.

Tiesībsarga birojs turpina darbu tiesībsarga vietnieces Inetas Piļānes vadībā

2025. gada 14. jūnijā tiesībsargs Juris Jansons Saeimas prezidijam iesniedza paziņojumu par tiesībsarga amata atstāšanu pēc paša vēlēšanās. 19. jūnijā Saeima nobalsoja par Jura Jansona atbrīvošanu no Latvijas Republikas tiesībsarga amata. Tiesībsarga birojs turpinās pildīt visas Tiesībsarga likumā noteiktās funkcijas un uzdevumus tiesībsarga vietnieces Inetas Piļānes vadībā līdz Saeima amatā apstiprinās jaunu tiesībsargu.

Joprojām iztrūkst vēja parku ietekmes uz cilvēka veselību novērtējuma regulējuma

Tiesībsarga birojs pārbaudes lietā par trūkumiem, atceļot drošības aizsargjoslu ap vēja elektrostacijām regulējumu konstatējis labai pārvaldībai neatbilstošu rīcību, un līdz nākamā gada 1. janvārim aicina Ministru kabinetu (MK) izstrādāt tādu regulējumu, kas reglamentētu trokšņu, mirguļošanas un zemfrekvences skaņas ietekmes novērtējumu uz cilvēka veselību. Tāda bija valdības apņemšanās pirms trim gadiem, bet tas joprojām nav izdarīts. Tāpat nepieciešams veikt grozījumus MK noteikumos, kas būtu saskanīgi ar Aizsargjoslu likumu.

Pēc tiesībsarga pieteikuma Satversmes tiesa vērtēs izklaides trokšņa regulējumu

Satversmes tiesā pēc tiesībsarga pieteikuma ierosināta lieta par izklaides trokšņa novērtēšanas un pārvaldības regulējumu. Iepriekš tiesībsargs vairākkārt vērsa atbildīgo iestāžu uzmanību uz nepieciešamību sakārtot izklaides trokšņa jomu, lai salāgotu iedzīvotāju tiesības uz naktsmieru un uzņēmēju tiesības nopelnīt.

Ģenerālprokuratūra lūgta vērtēt Mārupes un Salaspils novadu prettiesisko praksi paaugstinātās 3% NĪN likmes piemērošanā

Divas Latvijas pašvaldības – Mārupes un Salaspils novadi – par ekspluatācijā nenodotām būvēm, bet kurām joprojām ir derīga būvatļauja, turpina prettiesiski un nepamatoti piemērot paaugstināto nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmi 3% apmērā. Tiesībsargs lūdzis Ģenerālprokuratūru izvērtēt Mārupes un Salaspils novadu pašvaldību rīcības un pieņemto lēmumu tiesiskumu un pamatotību.

Tiesībsargs atbild: Vai darba sludinājumā prasīt “vēlamās svešvalodu zināšanas”?

Tiesībsargs regulāri saņem iedzīvotāju signālus par nepamatotām svešvalodu prasībām darba sludinājumos. Īpaši mulsinošas ir prasības pēc “vēlamajām svešvalodu zināšanām”. Vai šādas prasības drīkst parādīties un kā tās regulē likumi? Īsā atbilde – svešvalodas drīkst prasīt darba pienākumu veikšanai, bet tām jābūt objektīvi pamatotām, nevis vēlamām. Aicinām iepazīties ar informatīvo materiālu par ieteikumiem darba devējiem sludinājuma izveidošanai.

Tiesībsargs atbild: Kam jākontrolē bērnu uzvedība skolēnu autobusos?

Kam un vai ir jākontrolē skolēnu uzvedība autobusos, kas bērnus un jauniešus nogādā uz skolu? Īsā atbilde ir tāda, ka viņu pavadīšana uz/no izglītības iestādes jārisina pašvaldībai. Gaidāmā vasara ir piemērots laiks, lai jautājumu sakārtotu vēl pirms nākamā mācību gada.

Tiesībsargs atbild: Vai īpašumā drīkst neielaist VUGD pārstāvi?

Kā rīkoties situācijā, ja kaimiņi neielaiž savā dzīvoklī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāvjus, lai gan ir pamatotas bažas par šīs telpas nolietoto un nedrošo malkas apkures sistēmu? Tiesībsargs vērš uzmanību – likums noteic īpašnieka pienākumu rūpēties par ugunsdrošību, kas reizē ietver pienākumu ielaist VUGD inspektoru īpašumā, lai to pārbaudītu. Tas attiecas arī uz tiem gadījumiem, kad par iespējamo apdraudējumu ziņojis kaimiņš.

Tiesībsarga biroja sagatavotie dokumenti:

Saistītās tēmas

Citas aktualitātes

Visas aktualitātes