Iezīmē galvenos problēmjautājumus tiesas pieejamībā cilvēkiem ar invaliditāti

Tiesībsargs šī gada 13. oktobrī rīkoja diskusiju “Tiesas pieejamība cilvēkiem ar invaliditāti”, kuras laikā aktualizēja jautājumu par 2020. gada ANO starptautiskajos principos un pamatnostādnēs par tiesas pieejamību cilvēkiem ar invaliditāti nostiprinātajām vērtībām. Diskusijas mērķis bija noskaidrot, kā praksē tiek īstenotas ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām nostiprinātās tiesības uz efektīvu tiesas pieejamību cilvēkiem ar invaliditāti.

Diskusijas laikā tika pārrunāti vairāki šo tiesību īstenošanas problemātiskie aspekti, kā arī iezīmēti jautājumi, kuriem būtu nepieciešams pievērst lielāku uzmanību nākotnē.

Vērtējumu par šo tiesību nodrošināšanu Latvijā sniedza pārstāvji no Tiesībsarga biroja, Tieslietu ministrijas, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas, Juridiskās palīdzības administrācijas, apvienības “APEIRONS”, Latvijas Nedzirdīgo savienības un biedrības Resursu centrs cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem „ZELDA”.

Diskusijā tika akcentēta jēgpilnas tiesu pieejamības cilvēkiem ar invaliditāti nodrošināšanas nozīme. Tā ietver tiesu fizisko pieejamību, proti, lai cilvēki realitātē varētu iekļūt tiesas telpās, kā arī saņemt informāciju par to, vai konkrētā tiesa nodrošina cilvēkiem ar invaliditāti telpu fizisko pieejamību. Tāpat īpaši svarīga ir viegli uztveramas informācijas par tiesu, tiesvedības procesiem, personas tiesībām un kā cilvēki ar invaliditāti var aizsargāt savas tiesības pieejamību tiesu mājaslapās https://www.tiesas.lv un https://manas.tiesas.lv. Šādai informācijai būtu jābūt pieejamai arī zīmju valodā, lai ar to varētu iepazīties cilvēki ar dzirdes traucējumiem.

Plašāk tika analizēts jautājums par videokonferencēm, jo tiesas arvien biežāk izmanto šo tehnisko iespēju, lai uzklausītu procesa dalībniekus, kuriem objektīvu iemeslu dēļ nav iespējas ierasties uz tiesas sēdi klātienē. Diskusijā tika vērsta uzmanība uz to, ka videokonferences režīms nereti nav atbilstoši pielāgots nedzirdīgam cilvēkam, jo tas apgrūtina viņa iespēju uztvert runātāja teikto. Attiecībā uz tiesas procesa norisi tika norādīts, ka nepieciešams pievērst uzmanību tam, kur tiesas sēžu zālē atrodas surdotulks un vai tiesas procesa norise ļauj surdotulkam sniegt kvalitatīvu tulkojumu.

Tāpat diskusijā tika minēts, ka tiesas sēžu zālēs vajadzētu ierīkot skaņas pastiprinošas ierīces, vizuālo informāciju un video teksta ekrānus, kas ļautu cilvēkam ar dzirdes traucējumiem uztvert runātāju teikto tiesas zālē. Diskusijā arī tika atzīts, ka nepieciešams rūpēties par personu ar garīga rakstura traucējumiem tiesību aizsardzību, piemēram, nodrošinot atbalsta personas pakalpojumu, kā arī ļaut personai piedalīties tiesas sēdē (ja nepieciešams, atbilstoši pielāgojot procesu), kurā attiecībā uz viņu tiek lemts jautājums par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanu.

Jau šobrīd no tiesu pieejamības viedokļa cilvēkiem ar invaliditāti tiek nodrošinātas vairākas tiesības, kuras reglamentētas atbilstošajos procesuālajos likumos, piemēram, tiesības bez atlīdzības izmantot tulka palīdzību, aizstāvja obligātu dalību personai ar garīga rakstura traucējumiem vai citiem veselības traucējumiem, kuru dēļ persona pati pilnībā nespēj izmantot savas procesuālās tiesības, iespēju tiesas sēdi organizēt videokonferenču režīmā u.c. Tieslietu ministrijas pārstāve norādīja, ka nākotnē būtu uzlabojama sabiedrības informēšana par viņu tiesībām, kā arī būtu lietderīgi nostiprināt praktiskos aspektus par surdotulku tiesas procesā atbilstošajos normatīvajos aktos.

ANO Starptautiskie principi un pamatnostādnes par tiesas pieejamību personām ar invaliditāti pieejami latviešu valodā pieejami šeit.

 

PĀRĒJĀS ZIŅAS

IELĀDĒT VĒL