Aktualitātes

Veselības ministrs ir norādījis uz nepieciešamību nodalīt valsts apmaksātu veselības aprūpi no maksas medicīnas pakalpojumiem. Tiesībsargs norāda, ka sākotnēji ir jāvērtē, kāds ir šāda ierobežojuma leģitīmais mērķis.

Latvijas Avīzē 29.09.2015. publicēts Vijas Kraujas raksts „Vai Dziesmu svētku nākotne apdraudēta?” Rakstā Saeimas deputāts un virsdiriģents Arvīds Platpers uzdod jautājumus – vai tiesībsarga vēršanās ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā par iespējamiem bērnu tiesību pārkāpumiem Dziesmusvētku organizēšanas laikā nav uzskatāma par bērnu pazemošanu? Vai netiek aizskartas viņu (bērnu) iegūtās pozitīvās emocijas?

Šodien, 21. septembrī Tiesībsargs Juris Jansons tika nominēts un ievēlēts Eiropas Ombudu Institūta valdē.

Latvijas Republikas tiesībsargs no 2015.gada 15.septembra uzsāk visaptverošu pētījumu par vardarbības pret bērniem izpratni un situāciju Latvijā. Pētījuma mērķis ir noskaidrot 5.-12.klašu skolēnu, vecāku un skolotāju viedokli par to, kas ir vardarbība pret bērnu, cik bieži un no kā bērni ir cietuši, kāda ir bijusi skolēnu, vecāku un skolotāju rīcība vardarbības gadījumā.

Latvijas Republikas tiesībsargs ir saņēmis informāciju par vairākās izglītības iestādēs īstenotu tradīciju – vidusskolēnu „iesvētībām” jeb 10. klašu uzņemšanu vidusskolā.

2015.gada 27.augustā Tieslietu ministrijas organizētā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa darba grupas sēdē skatīs tiesībsarga priekšlikumus par administratīvo atbildību informācijas par bērnu neatļautas izplatīšanas gadījumā.

Savā vēstulē Ārlietu ministrs uzsver, ka lēmums balsot „pret” rezolūciju pilnībā atbilst Latvijas Republikas Satversmei un citiem ģimenes lomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, jo saskaņā ar Satversme 91.pantu un 110.pantu valsts pienākums ir aizsargāt visas ģimenes un ģimenes locekļus bez jebkādas diskriminācijas. Taču, ņemot vērā to, ka rezolūcijā netiek atzīts fakts, ka eksistē dažādas ģimeņu formas, tās esošā redakcija ir tieši pretēja Satversmei, Latvijai saistošajām starptautisko tiesību normām un Latvijas normatīvajos aktos nostiprinātajām normām. Tomēr tiesībsargs vēlas vērst uzmanību, ka ANO rezolūcija „Par ģimenes aizsardzību” ir aicinājums valstij un sabiedrībai aizsargāt ģimeni, ievērojot tādus ANO dokumentus kā Vispārējā Cilvēktiesību deklarācija, Bērnu tiesību konvencija, Pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, Pakts par sociālajām, ekonomiskajām un kultūras tiesībām un citus, kas Latvijai ir saistoši. Rezolūcijā nav ietverts jēdziena „ģimene” skaidrojums, kas ir pašsaprotami, ņemot vērā ANO dalībvalstu skaitu un to kultūras un tiesību telpas atšķirības.

Eiropas Savienības valstīs nav vienprātības attiecībā uz atļauju sievietēm nēsāt musulmaņu burku sabiedriskās vietās. Piemēram, Francijā un Beļģijā ir aizliegta šāda apģērba nēsāšana sabiedriskās vietās. Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2014.gada 1.jūlija spriedumā S.A.S. pret Franciju ir atzinusi, ka Francijas normatīvajos aktos noteiktais ierobežojums sievietēm sabiedriskās vietās nēsāt musulmaņu burku, ir uzskatāms par tiesisku.

Medijiem ir pienākums sniegt sabiedrībai nozīmīgu informāciju un sabiedrībai ir tiesības to saņemt. Tādēļ tiesībsargs aicina, atspoguļojot notikumus, kuros ir iesaistīti bēri, ar īpašu rūpību izvērtēt publiskošanai sagatavoto materiālu. Latvijas Žurnālistu asociācijas un tiesībsarga sadarbības ietvaros 2012.gadā tika izstrādātas vadlīnijas mediju profesionāļiem “Kā medijos runāt ar un par bērniem?”

Pirms jaunā mācību gada sākuma tiesībsargs atgādina, ka: pirmkārt, bērnam ir tiesības tikt uzņemtam dzīvesvietai ģeogrāfiski tuvākajā skolā; otrkārt, bez vecāku gādības palikušam bērnam ir tiesības tikt uzņemtam jebkurā skolā neatkarīgi no bērna dzīvesvietas; un treškārt, vecākiem no mācību līdzekļiem jāpērk tikai individuālie mācību piederumi.