Tiesībsargs informē Saeimu par 2024. gadā paveikto

Ceturtdien, 12. jūnijā, tiesībsargs Juris Jansons piedalījās Saeimas sēdē, kurā deputātus informēja par Tiesībsarga biroja paveikto 2024. gadā un 2025. gadam izvirzītajām prioritātēm.

Pateicos par iespēju iepazīstināt ar Tiesībsarga biroja veikumu aizvadītajā gadā. Par 2024. gada virstēmu izvirzīju drošību. Drošība ir plaši uztverama konstrukcija, kas ietver gan katra cilvēka personisko, gan sabiedrības, gan arī valsts drošību. Vienlaikus cilvēktiesības un drošība ir divi savstarpēji cieši saistīti jēdzieni. Par cilvēktiesībām nedrīkstam aizmirst nedz drošībā, nedz arī apdraudējumā. Un gluži tāpat par drošību mums jādomā, tiecoties uz pilnību cilvēktiesību ievērošanā.

Aizvadītajā gadā daudz strādājām, lai mūsu izplatītā informācija būtu piekļūstama ikvienam, jo drošība nozīmē būt informētiem. Vienlaikus lielu daļu resursu veltījām tam, lai saprastu, kā jūtas un ko domā cilvēki Latvijā, jo apzināmies, ka, tikai iesaistot sabiedrību, vaicājot un saņemot atbildes, mēs varam strādāt pie jēgpilnu pārmaiņu īstenošanas.

Mūsu pētījumi rāda, ka daļa sabiedrības aizvien jūtas nesadzirdēti un viņu drošības sajūta ir apdraudēta. Piemēram, lai arī sabiedrības attieksme pret cilvēkiem ar invaliditāti uzlabojas, tomēr mazinājusies pašu cilvēku ar invaliditāti vēlme cīnīties par savām tiesībām. Tas nozīmē, ka cilvēki, zināmā mērā, padodas, jo ilgu laiku nav izdevies sasniegt vēlamo. Mums ir jāpalīdz atgūt pārliecību un jāpierāda, ka mums rūp cilvēku ar invaliditāti dzīves kvalitāte, iekļaušanās sabiedrībā un drošības sajūta visos dzīves aspektos.

Diemžēl man ir jāizceļ kāda satraucoša tendence – par spīti tam, ka gadiem vēlēšanu lozungos, Saeimas tribīnē un pašvaldību plānos izskan jēdziens “demogrāfijas veicināšana”, dati rāda, ka aizvien ir mazu bērnu vecāki, kuri nesaņem nekādu atbalstu no darba devējiem. Jā, vispārējā situācija un izpratne par strādājošiem jaunajiem vecākiem darba tirgū uzlabojas, tomēr nepilnības ir un tās ir jānovērš.

Bērnu tiesību aizsardzība

1. Bērniem būtu jābūt prioritātei, taču redzams, ka daudzas mācību iestādes mācību sākumu pielāgo pieaugušo ērtībām, neņemot vērā, piemēram, pusaudžu, dabiskās vajadzības pēc miega. Konstatējām, ka ir pat tādas situācijas, kad bērni vai jaunieši ir spiesti celties divas stundas pirms mācību stundu sākuma, jo vienīgais transports uz skolu pavada ilgu laiku ceļā. Aicināju valsts līmenī noteikt, ka pieļaujamais mācību sākums nav agrāks par plkst. 8.00.  Diemžēl valdība nav saskatījusi nepieciešamību normatīvajos aktos noteikt mācību stundu sākuma agrāko laiku. Tā vietā IZM līdz šī mācību gada beigām izstrādās vadlīnijas mācību sākuma laika noteikšanai, bet Veselības ministrija līdz gada beigām izstrādās miega higiēnas vadlīnijas.  

Man tagad jums retorisks jautājums – vai jūs varat iedomāties, ka jūsu darba diena regulāri sāktos plkst. 7.30? Kāpēc uzskatāt, ka bērniem tā ir norma?

• Bērnu tiesību jomā svarīga ir vienota izpratne par bērnu tiesībām. Tāpēc iesniedzu priekšlikumu Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteikt, ka arī [1] zvērināta advokāta, [2] tiesu izpildītāja un [3] zvērināta notāra palīgiem  ir jāapgūst speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā. Diemžēl grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā joprojām nav veikti. Tāpat grozījumi nav veikti arī attiecībā uz juridiskās palīdzības sniedzējiem lietās, kas skar bērna tiesības un intereses, un viņiem arī nav noteikts pienākums apgūt speciālās zināšanas.
• Ziņojumā par palīdzības nodrošināšanu bērniem, kuri lieto atkarību izraisošas vielas, konstatēts, ja bērns, kuri lieto atkarību izraisošas vielas, nav motivēts pārtraukt atkarību izraisošo vielu lietošanu, viņš palīdzību nesaņem. Jāatzīst, ka valsts ļauj šiem jauniešiem iet bojā, jo obligātā ārstēšana faktiski nepastāv. Ziņojumā konstatēti 10 trūkumi normatīvajos aktos, VM sniegti 20 priekšlikumi, LM sniegti 11 priekšlikumi. VM  sagatavotais Informatīvais ziņojums pašlaik ir saskaņošanā.

Vēlos pateikties  Saeimas Cilvēktiesību komisiju par sadarbību, jo bērnu tiesību jautājumos vienmēr esam bijuši uzklausīti un atbalstīti.

Pilsoniskās un politiskās tiesības un spīdzināšanas novēršana

1. Pērn veiktajā izpētē par pagaidu aizsardzības pret vardarbību tiesā mehānismu secināts, ka mehānisms darbojas, taču tam ir nepieciešami uzlabojumi praksē un pilnveidojums normatīvajā regulējumā. Būtiska ir tiesu un iesaistīto valsts iestāžu cieša savstarpējā sadarbība, kā arī papildu sabiedrības informēšana par šī mehānisma mērķi, būtību un pieņemto tiesu lēmumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību tiesiskajām sekām. Šogad turpināsim darbu pie izpētes un izglītošanas.
2. Aktuāla problēma ir agresīva rīcība internetā. Saskaroties ar kibervardarbību, cilvēki var atturēties no viedokļa paušanas, kas apdraud gan vārda brīvību, gan demokrātijas pamatprincipus. ŠĪ problēma prasa daudzpusīgu risinājumu  – normatīvā regulējuma pilnveidi un prasmīgāku jau esošo tiesību aizsardzības līdzekļu piemērošanu. Te ļoti būtiska loma ir arī augstāko valsts amatpersonu retorikai, kas iedrošina vai gluži pretēji nosoda agresivitāti internetā.
3. 2024.gadā tika veikta izpēte par cilvēktiesību ievērošanu medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanas procesā. Par rezultātiem notika diskusija Tieslietu ministrijā un izglītoti advokāti.
4. Prevencijas jomā  pērn uzsāka biežākas vizītes uz cietumiem un psihiatriskajām slimnīcām. To laikā liela uzmanība pievērsta arī vadības uzklausīšanai par sistēmiskajām problēmām, kas liedz pilnvērtīgi īstenot visas cilvēktiesību prasības. Šī izpēte turpinās arī šogad.

Sociālās, ekonomiskās un kultūras tiesības

1. Jau iepriekš, 2023. gadā, aicināju Saeimu veikt grozījumus Augstskolu likumā, paredzot, ka tiesības saņemt sociālo stipendiju “Studētgods” ir arī jauniešiem no daudzbērnu ģimenes, kurš studē augstskolā ārpus Latvijas. Norādīju uz tiesiskās vienlīdzības principa pārkāpumu un to, ka ar šādu atšķirīgu attieksmi netiek sasniegts tas mērķis, kādēļ stipendija tika ieviesta, proti, ģimenes pabalsta reformas ietvarā sniegt atbalstu studējošiem jauniešiem no daudzbērnu ģimenēm. Tas, ka jaunietis izvēlējies studijas ārvalstīs, nemazina šo ģimeņu vajadzību pēc atbalsta. Tā kā likumdevējs rekomendāciju nav izpildījis, esmu iesniedzis pieteikumu Satversmes tiesā.
2. Pārbaudes lietā konstatēja neskaidru likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” formulējumu, kas izraisījis nevienveidīgu praksi pašvaldībās, piemērojot paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokli būvēm, kurām beidzies maksimālais būvdarbu veikšanas termiņš. Pašvaldībās novērojama gan prakses maiņa, gan arī rekomendāciju ignorēšana.
3. Pārbaudes lietā Nr. 2022-56-22B par izklaides trokšņa tiesiskā regulējuma atbilstību Satversmei secināju – kaut arī valsts ir paredzējusi administratīvo sodu izklaides trokšņa radītājam, ja tas traucē iedzīvotāju mieru, tomēr ar to vien nav iespējams efektīvi aizsargāt iedzīvotāju tiesības. Valsts nav paredzējusi tādus regulatīvus noteikumus, kas motivē respektēt un nepārkāpt cilvēka tiesības uz privāto dzīvi (mieru mājās) un veselībai labvēlīgu vidi, tādējādi tā nav izpildījusi no pamattiesību standarta izrietošo pozitīvo pienākumu aizsargāt cilvēku mājokli (privāto dzīvi) no trokšņa. Šobrīd Ekonomikas ministrija ir piedāvājusi risinājumu identificētajai problemātikai, tomēr manā skatījumā piedāvājums ir nekvalitatīvs un situāciju neuzlabo, drīzāk gan pasliktina.

Diskriminācijas novēršana

1. Manā redzeslokā nonāca problēmaspekti, kas skar cilvēku ar invaliditāti, jo īpaši cilvēku ar ierobežotu rīcībspēju piekļuvi banku pakalpojumiem, tāpēc 2024. gadā tika izstrādāti praktiski ieteikumi aizgādņiem, zvērinātiem advokātiem, tiesām, bāriņtiesām un kredītiestādēm par banku pakalpojumu nodrošināšanu personām ar ierobežotu rīcībspēju.
2. Tiesībsarga institūcijai ir jauns mandāts – 2024. gadā Eiropas Savienībā pieņēma Mākslīgā intelekta aktu, kas lielu lomu paredz nodrošināt mākslīgā intelekta sistēmu atbilstību pamattiesībām. Līdz ar to tiesībsarga institūcija uzņēmās veikt jaunu mandātu kā pamattiesību aizsardzības iestāde mākslīgā intelekta jomā Latvijā.
3. Pērnais gads īpašs ar to, ka strauju un neparedzētu aktualitāti ieguva valodas jautājumi. Galvenokārt saņēmu sūdzības par nepamatotu prasību lietot svešvalodas nodarbinātības un veselības aprūpes jomā. Vairākkārt esmu norādījis, ka svešvalodu lietojums darba vidē, īpaši darba sludinājumos, ir vērtējams katrā gadījumā individuāli, jo to pieprasa atbilstošās normas. Ceru, ka Darba likumagrozījumi mazinās šādu pārkāpumu skaitu.

2025. gada prioritātes

1. Bērna saskarsmes tiesību nodrošināšana saskaņā ar tiesas nolēmumu un atbildības noteikšana par bērna dzimšanas fakta nereģistrēšanu (pašlaik atbildības nav).
2. Informēšanu par cilvēktiesībām – īpašu uzmanību pievēršot gan sarunām ar tiesību piemērotājiem un jomu speciālistiem, gan konkrētām sabiedrības mērķgrupām, lai jau preventīvi novērstu cilvēktiesību problēmas.
3. Laba pārvaldība, it īpaši lietderības aspektā valsts pārvaldes iestāžu lēmumu pieņemšanā, rotācijas efektivitāte valsts civildienestā un izpratnes par labu pārvaldību veicināšana.
4. Seksuālā uzmākšanās mazināšana, mērķauditoriju izglītošana un  rekomendācijas Latvijas augstskolām, lai nodrošinātu drošu studiju vidi.
5. Tehnoloģijas un pamattiesības – darbs pie divu normatīvo aktu īstenošanas, kas saistīts ar tehnoloģijām: Digitālo pakalpojumu piekļūstamība un Mākslīgā intelekta regula. 

Tiesībsarga 2024. gada ziņojumā ir pieejama informācija par būtiskākajām rekomendācijām un to izpildi. Tās jums, deputāti, noteikti var kalpot kā instruments parlamentārās uzraudzības īstenošanai. Aicinu ieskatīties un ņemt tās vērā!

Noslēgumā vēlos sacīt – es skaidri zinu, ka ne jau tiesību akti spēcina mūs, tie esam mēs – cilvēki. Dokumenti ir tikai daļa no cilvēku darba rezultātiem. Dokumenti kalpo cilvēkam, nevis cilvēks – dokumentiem. Tā ir arī mūsu izvēle un briedums – ieraudzīt un atzīt trūkumus tiesību aktos un praksē, un risināt problēmas, lai vairotu ikviena cilvēka dzīves kvalitāti, drošību un dzīvotgribu neatkarīgi no vecuma, dzimuma vai sociālā stāvokļa. Drošība nav nejaušība. Drošība ir lēmumu un rīcību kopums. Novēlu, lai mums kopīgi izdodas pieņemt pareizus lēmumus, rīkoties un gādāt par ikvienam cilvēkam drošu vidi!