Tiesības uz izglītību

Satversmes 112. pants

ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 26. pants

ANO Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām 13., 14. pants

Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 1. protokola 2. pants

Izglītības likums

Vispārējās izglītības likums

Profesionālās izglītības likums

Augstskolu likums u.c.

 

Satversmes 112. pants garantē ikvienam tiesības uz izglītību, kas ietver valsts pozitīvo pienākumu izveidot izglītības sistēmu, kā arī negatīvo pienākumu – neiejaukties šo tiesību realizācijā.

 

Pienākums izveidot izglītības sistēmu ietver:

  • izglītības pieejamību – izglītības iestādēm un programmām jābūt pietiekamā daudzumā un valstij jānodrošina to spēja funkcionēt (kas ietver nodrošinājumu ar telpām, mācību materiāliem, izglītības personālu u.tml.);
  • piekļuvi izglītībai – izglītībai jātiek nodrošinātai bez diskriminācijas, tai jābūt fiziski un ekonomiski pieejamai;
  • izglītības pieņemamību – mācību programmām, mācīšanas metodēm u.tml. ir jābūt pieņemamām skolēniem un studentiem, atbilstošos gadījumos arī vecākiem; šis kritērijs ietver arī izglītības kvalitāti;
  • izglītības piemērotību – izglītībai jāpielāgojas mainīgajām sabiedrības vajadzībām un jāatbilst skolēnu un studentu vajadzībām.

 

Satversme skaidri nosaka valsts pienākumu pamatizglītību un vidējo izglītību garantēt bez maksas. Pamatizglītības obligātums ietver to, ka nedz bērnam, tā vecākiem vai aizbildņiem, nedz arī valsts iestādēm ir tiesības izlemt, vai bērnam tiks sniegta pamatizglītība.