Aktualitātes

Tiesībsargs atkārtoti vērsies Satversmes tiesā par UGF parādnieku vārdu publiskošanu

Tiesībsarga birojā joprojām tiek saņemti iesniegumi no dzīvokļu un namīpašuma īrniekiem, kurā tie informē par jaunā mājas/dzīvokļa īpašnieka rīcību, liedzot lietot īrēto dzīvojamo telpu atbilstoši dzīvojamo telpu īres līgumos noteiktajam.

Tiesībsargs atbilstoši 2015.gada izvirzītajai prioritātei tēmā tiesības uz taisnīgu tiesu ir veicis izpēti par videokonferenču izmantošanu tiesās un ieslodzījuma vietās. Ziņojumu "Tiesību uz taisnīgu tiesu nodrošināšanu tiesas sēdēs, izmantojot videokonferenci" tiesībsargs ir nosūtījis Saeimai, Tieslietu padomei, Tieslietu ministrijai, Tiesu administrācijai, Ieslodzījumu vietu pārvaldei, Latvijas Zvērinātu advokātu padomei, Valsts policijai, Valsts Robežsardzei un Ģenerālprokuratūrai.

Tiesībsargs lūdzis Valsts policiju izvērtēt un steidzami rīkoties, lai pārtrauktu bērnu tiesību pārkāpumus un novērstu kādas animācijas filmas turpmāku publisku pieejamību, kā arī veikt izmeklēšanas darbības, lai noskaidrotu personas, kuras ir iesaistītas īsfilmu veidošanā un publicēšanā un ar kādu mērķi tas ir darīts.

Vilcināšanās valstī ar identificētu problēmu operatīvu risināšanu ir akūta, un tiesībsargs vērtē kritiski nereaģēšanu uz jau 2013. gadā tiesībsarga identificētajām problēmām starptautisko aizsardzību saņēmušo personu integrācijā.

2015.gada 21.maijā tiesībsargs Juris Jansons tikās ar izglītības un zinātnes ministri Mārīti Seili, lai pārrunātu plānoto pedagogu darba samaksas reformu. Tiesībsargs no vairākām mācību iestādēm ir saņēmis kolektīvos iesniegumus, kuros pausta neapmierinātība ar gaidāmo reformu.

2015.gada 20.maijā Tiesībsarga biroju apmeklēja Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs Nils Muižnieks. Tikšanās laikā abas puses pārrunāja Latvijas cilvēktiesību aktualitātes. Tiesībsargs iepazīstināja ar savām prioritātēm, savukārt komisārs akcentēja sev nozīmīgās cilvēktiesību jomas. Viena no tēmām, ko abas puses pārrunāja, bija tiesībsarga institūcijas nostiprināšana Satversmē. Komisārs atzina, ka vispārpieņemta prakse ir ombudu jeb tiesībsarga institūcijas nostiprināt konstitūcijā.

Tiesībsargs 18.05.2015. nosūtīja ģenerālprokuroram vēstuli ar lūgumu izvērtēt nepieciešamību uzsākt pārbaudi par normatīvo aktu pārkāpumiem bez vecāku gādības palikušu bērnu tiesību aizsardzības jomā: bērnu ievietošanu institucionālajā aprūpē bez tiesiska pamata (pretēji Bērnu tiesību aizsardzības likuma 27.panta 31 daļā noteiktajam); bērnu ievietošanu ārpusģimenes aprūpē citas pašvaldības administratīvajā teritorijā (pretēji Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 4.panta piektajā daļā un Bērnu tiesību aizsardzības likuma 44.panta otrajā daļā noteiktajam); uzvedības sociālās korekcijas programmu neizstrādāšanu (pretēji Bērnu tiesību aizsardzības likuma 58. panta otrās daļas 7.punktā noteiktajam); bērnu atrašanās aprūpes iestādē nepārskatīšana (pretēji Bērnu tiesību aizsardzības likuma 27. panta 31 daļā noteiktajam); bērnu namu vadītāju kā aizbildņu bezdarbību, nenodrošinot bērnu tiesības uz pilnvērtīgu attīstību (pretēji Civillikuma 255.pantā noteiktajam).

Tiesībsargs pēc KNAB Sabiedriski konsultatīvā padomes lūguma 14.05.2015. sniedza viedokli par likumprojektu „Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums” no labas pārvaldības principa un no tā atvasināto principu aspekta. Labai pārvaldībai atbilst tāda prakse, kas valsts iedzīvotājiem rada pārliecība, ka: valsts pārvalde strādā sabiedrības interesēs, valsts pārvalde ir efektīva un valsts pārvalde negrauj sabiedrības uzticību valstij.

Rēzeknes 4. vidusskolas reorganizācijas procesā skolēni ir uzlūkoti kā objekts, ar kuru rīkojas atbilstoši politiķu interesēm, nevis kā tiesību subjekts, kuram pašam ir savas tiesības un intereses. Turklāt lēmumu pieņemšanā par skolas reorganizēšanu piedalījušies domes deputāti, kas paši vienlaikus ir ieinteresētās personas, proti, ir citu skolu direktori.