Kas ir Nacionālais preventīvais mehānisms?

Nacionālais preventīvais mehānisms ir neatkarīgs mehānisms, kura viens no galvenajiem pienākumiem ir veikt regulāras vizītes uz iestādēm, kurās personām ir vai varētu tikt ierobežota brīvība, ar mērķi novērst sliktas izturēšanās riskus.

Latvija 1992. gadā ratificēja ANO Konvenciju pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem (turpmāk – Konvencija). Tādā veidā Latvija jau 1992. gadā pauda nostāju, ka nevienu nedrīkst pakļaut spīdzināšanai vai nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem.

Taču līdz pat 2016. gadam no valdības netika gūts atbalsts ratificēt ANO Konvencijas pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem papildprotokolu (turpmāk – Papildprotokols), kuru ANO Ģenerālā asamblejā pieņēma 2002. gada 18. decembrī un kas stājās spēkā 2006. gada 22. jūnijā.

Papildprotokols vērsts uz to, lai pilnveidotu Konvencijā paredzēto tiesību aizsardzību, izskaustu ļaunprātīgas valsts varas izmantošanas praksi un uzlabotu apstākļus brīvības atņemšanas vietās. Papildprotokols paredz divkāršu brīvības atņemšanas vietu uzraudzības sistēmu: starptautisko un nacionālo. Starptautiskais uzraudzības mehānisms – Starptautiskā spīdzināšanas novēršanas apakškomiteja (turpmāk – Apakškomiteja), kas sastāv no dalībvalstu ekspertiem. Papildprotokols paredz dalībvalstīm arī pienākumu izveidot nacionālo spīdzināšanas novēršanas preventīvo mehānismu (turpmāk – nacionālais preventīvais mehānisms).

Tātad līdz ar Papildprotokola ratificēšanu, Latvijai būtu jāizveido nacionālais preventīvais mehānisms (regulāru vizīšu sistēma), kura galvenais uzdevums ir sliktas izturēšanas vai sodīšanas risku mazināšana dažāda veida iestādēs, kurās personām ierobežo vai varētu tikt ierobežota brīvība, t.sk., piemēram, bērnu namos, pansionātos un psihoneiroloģiskās slimnīcās.

Lai arī Latvija pagaidām Papildprotokolu nav parakstījusi un ratificējusi, tomēr  2017. gadā ar valdības lēmumu tiesībsargam tika uzticēts veikt preventīvā mehānisma funkciju. Līdz ar to Latvijā ir izveidojusies unikāla situācija, jo, lai gan Papildprotokols vēl nav ratificēts, valsts jau ir likusi pamatus Papildprotokolā paredzētā nacionālā preventīvā mehānisma izveidē. Tādējādi 2018. gada 1. martā Tiesībsarga birojā tika izveidota Prevencijas daļa, kuras galvenais uzdevums ir veikt regulāras vizītes uz iestādēm, kurās personām ir vai varētu būt ierobežota brīvība.

Tiesībsarga aktivitātes Papildprotokola ratificēšanai:

 

  1. 2012. gadā tiesībsargs vērsās pie Ministru prezidenta V.Dombrovska ar lūgumu paust nostāju par iespēju Papildprotokolu parakstīt un virzīt Saeimā.
  2. Ministru kabineta 2012. gada 30. martā sniegtajā atbildē (Nr.18/TA – 423/4001) tika norādīts, ka Papildprotokola  ratificēšana nākotnē varētu tikt aktualizēta, vienlaikus atzīmējot, ka tiesībsarga pilnvaru apjoms lielā mērā atbilst nacionālā preventīvā mehānisma funkcijām.
  3. 2016. gada  8.  jūnija tiesībsarga vēstule Nr.1-5/125 Ministru prezidentam Mārim Kučinskim ar lūgumu  veikt atbilstošus pasākumus, lai Papildprotokols tiktu ratificēts pēc iespējas ātrāk. Skatīt šeit. 
  4. Izskatot 2016. gada 8. jūnijā nosūtīto vēstuli, Ministru prezidents pauda atbalstu Papildprotokola ratificēšanai, uzdodot Tieslietu ministrijai izstrādāt informatīvo ziņojumu par Papildprotokola ieviešanas variantiem. Tādā veidā, nodrošinot pakāpenisku Papildprotokola ieviešanu un cilvēktiesību ievērošanas uzlabošanu Latvijā. Skatīt šeit.
  5. Ar Ministru kabineta 2016. gada 26. oktobra rīkojumu Nr. 626 "Par darba grupu informatīvā ziņojuma izstrādei par Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem Papildprotokola ieviešanas variantiem" tika izveidota darba grupa informatīvā ziņojuma izstrādei par Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem Papildprotokola ieviešanas variantiem. Skatīt šeit. 
  6. Tieslietu ministrija informatīvajā ziņojumā atzina par lietderīgu ratificēt Papildprotokolu un Papildprotokola ratifikācijas gadījumā par piemērotāko un optimālāko variantu Latvijai atzina nacionālā preventīvā mehānisma funkciju uzticēt Tiesībsarga birojam. 2017. gada 9. maijā Latvijas valdība nolēma pēc likumprojekta "Par valsts budžetu 2018.gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam" apstiprināšanas valdībā lemt par pievienošanos Papildprotokolam. Skatīt šeit.
  7.  2017. gada maijā tiesībsarga vēstule Valsts prezidentam R.Vējonim ar lūgumu sniegt atbalstu Papildprotokola ratificēšanai. 
  8. 2020. gada 12. februārī tiesībsargs saņēma Tieslietu ministrijas vēstuli Nr.1-9.3/143 (reģistrēta 13.02.2020. ar Nr.131) ar lūgumu sniegt viedokli un priekšlikumus par likumprojektu "Par Konvencijas pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem Fakultatīvo protokolu" (turpmāk – likumprojekts). 
  9. 2020. gada 16.februārī tiesībsargs sniedza savus priekšlikumus likumprojektam "Par Konvencijas pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem Fakultatīvo protokolu".